Intravenoza infūza ievade jeb šķidruma atjaunošana “caur sistēmu”

Biežākās situācijas, kad uzsāk intravenozo rehidratāciju:

• stipra, izteikta vemšanas, kuras turpinās vairāk nekā 6h. Pēc mēģinājuma padzerties vemšana atkārtojas;
• vemšanas kombinācija ar caureju un nespēju uzņemt šķidrumu;
• pie akūtām saslimšanām ar augstu temperatūru, piemēram, saaukstēšanās, gripa, Covid, maziem bērniem respiratori sincitālais vīruss;
• smagas infekcijas (piemēram, nieru iekaisums, plaušu karsonis);
• vielmaiņas problēmas, piemēram, slikti kontrolēts cukura diabēts;
• gatavošanās konkrētiem izmeklējumiem vai ķirurģiskai ārstēšanai, kad nedrīkst uzņemt šķidrumu un ēdienu;
• pēcoperācijas periods, ja bijušas liela apjoma operācijas;
• pārkaršana saulē, fiziska pārslodze;
• plašas brūces un apdegumi.

Kas notiek procedūras laikā?

Pacientam, kuram tiek nozīmēta intravenoza infūza ievade, caur katetru vēnā tiks ievadīts īpaši viņa vajadzībām piemērots, sterilos apstākļos pagatavots ūdens un sāļu šķīdums, kas veicinās zaudētā šķidruma un sāļu atjaunošanos. Šķīdums satur tādus sāļus kā nātrijs, hlors, kālijs. Tāpat var tikt pievienoti arī cukuru saturoši līdzekļi, kuri palīdz pacientam uzturēt stabilu vielmaiņu, lai, iztērējot organisma rezerves, neattīstās pazemināts cukura līmenis.

Rehidratāciju vienmēr sāk ar parastajiem sāļu škīdumiem, piemēram,  nātrija hlorīdu 0,9% vai Ringera škīdumu. Kad atjaunots lielākais šķidruma zudums, var pāriet uz citu šķīdumu, piemēram, cukuru saturošu.

Šķidrums tiek ievadīts asinsrites sistēmā. Šis process ir salīdzinoši lēns. Strauja medikamentu ievade asinsritē var radīt tā saucamo šķidruma pārslodzi, kas var traucēt sirdsdarbību, plaušu darbību un citas organisma funkcijas. Tāpēc šķidruma daudzums tiek aprēķināts individuāli katram bērnam, bet procedūra ilgst vairākas stundas.

Ievadāmā šķidruma daudzums tiek aprēķināts katram bērnam atbilstoši viņa vecumam, svaram un tam, cik smaga ir dehidratācijas pakāpe. Jo spēcīgāk organisms ir atūdeņojies, jo vairāk šķidruma ir jāatjauno. Piemēram, 10 kg smagam bērnam diennakts fizioloģiskā šķidruma apjoms ir 1l. Papildu zudumi tiek aprēķināti par katru caurejas vai vemšanas reizi (100 ml). Tiek ņemta vērā arī temperatūras paaugstināšanās. Pirmajās 4h parasti tiek aprēķināts deficīts, atjaunots pazaudētais un tālāk – uzturēts atjaunotais.

Kā sagatavoties procedūrai?

Dodoties uz šo procedūru jāgatavojas, ka tā var būt nepatīkama, kā arī prasīs pacietību, jo ilgs vairākas stundas.

Atkarībā no bērna vecuma, vecāka darbs būtu pastāstīt, ka procedūra var būt nepatīkama un īslaicīgi sāpīga. Zīdaiņiem un mazākiem bērniem, kuri vēl tiek baroti ar krūts pienu, katetra ievadīšanas brīdī, var palīdzēt zīšana, jo aizņems bērna prātu ar ēšanu, kas, savukārt, novērsīs domas no tā, ka rociņa tiek pievienota sistēmai.

Atsevišķos gadījumos ārsts var aizliegt noteiktu laiku ēst, taču visbiežāk procedūras laikā ir atļauts ēst – zīdaiņi drīkst zīst, bet lielākiem bērniem var paņemt līdz našķi. Tāpat intravenozas rehidratācijas uzsākšana nenozīmē, ka bērns nedrīkst dzert. Ja tas iespējams, ir jācenšas padzerties, tāpēc līdzi būtu jāņem arī ūdens. Pie akūtām vemšanām gan ieteicams dzirdināšanu atsākt 40-60 minūtes pēc vemšanas epizodes.

Saņemot intravenozo rehidratāciju, jābūt gataviem, ka tā var ilgt vairākas stundas. Tāpēc ieteicams ņemt līdzi kaut ko, kas bērnam palīdzēs mazināt satraukumu un kavēt laiku – mīļa rotaļlieta, grāmata, u.tml. Mazākiem bērniem jābūt līdzi higiēnas precēm. Ja bērns vemj, ieteicams līdzi ņemt arī maiņas apģērba kārtu, ja gadījumā esošo nākas nomainīt.

Sagaidāmais efekts

Intravenozās rehidratācijas nobeigumā, kad šķidrums ir ievadīts, bērna pašsajūtai būtu jāuzlabojas. Pie vēdera vīrusiem vai citām salīdzinoši ierastiem vīrusiem, bērni sāk justies labāk jau pirmo divu stundu laikā. Tomēr pie smagākām slimībām tūlītējs efekts var nebūt, jo papildu rehidratācijai nepieciešami citi medikamenti, kas uzlabos pacienta veselības stāvokli, cīnoties ar slimības ierosinātāju.