Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Alerģiska ādas iekaisuma reakcija pēc atkārtotas saskares ar ārējās vides dabiskas izcelsmes vielām vai ārējiem ķīmiskiem kairinātājiem – alergēniem.
Alerģiska kontaktdermatīta (AKD) gadījumu skaits pieaug līdz ar jaunu sadzīves ķīmisko līdzekļu, būvmateriālu, kosmētisko līdzekļu, medikamentu un rotaslietu plašāku lietošanu.
Alerģisko kontaktdermatītu novēro visu rasu pārstāvjiem un visās vecumgrupās. AKD biežāk novēro vecākiem cilvēkiem un personām, kas sirgst ar citām, galvenokārt kuņģa un zarnu trakta slimībām. Sievietes ar kontaktdermatītu slimo biežāk.
Biežāk sastopamie kontaktalergēni:
Simptomi neparādās uzreiz pēc pirmreizēja kontakta ar konkrētu vielu. Var paiet pat vairākas stundas, līdz parādās reakcija uz ādas. Klīniskās izpausmes ir mainīgas un atkarīgas no alergēna stipruma, saskares vietas, iedarbības ilguma un ādas stāvokļa. Simptomi var būt nieze (var būt dažādas intensitātes) vai dedzināšanas sajūta, apsārtusi, pietūkusi āda vai gļotāda, nātrenes tipa izsitumi, ūdeņaini pūslīši, sausa, sabiezējusi āda ar plaisām.
Alerģisku kontaktdermatītu izraisa vēlīnā reakcija, kas attīstās pēc atkārtotas saskares ar alergēnu. Šobrīd ir zināmas vairāk nekā 3700 ķīmiskas vielas, kas var ierosināt alerģisku kontaktdermatītu.
Visbiežāk to izraisa ķīmiskās vielas jeb haptēni, kas ir, piemēram, metālos (hroms, niķelis, kobalts, berilijs), medikamentos, sadzīves ķīmijā, ādas kopšanas līdzekļos un kosmētikā (smaržvielas, parabēni), matu krāsās un citur.
Alerģisku kontaktdermatītu lielākoties izraisa uz ādas nokļuvis, nevis iekšķīgi uzņemts alergēns. AKD var rasties arī pret produktu vai vielu, kas lietota ilgstoši, pat tad ja konkrētā viela gadiem nav radījusi simptomus uz ādas.
Diagnoze tiek uzstādīta, veicot ādas apskati un rūpīgi ievācot pacienta slimības vēsturi – slimības ilgumu, gaitu, varbūtējos cēloņus un lietotos medikamentus. Svarīgi noskaidrot iespējamo kontaktalergēnu, dzīvesveidu, ieradumus, ādas kopšanas līdzekļus un apģērbu. Nepieciešama informācija par agrāk pārslimotām slimībām, alerģijām pret medikamentiem, kā arī ģimenes hroniskām slimībām.
Dažkārt klīniskā aina ir tik pārliecinoša, ka papildu izmeklēšanas metodes nav nepieciešamas.
Iespējams veikt diagnozi apstiprinošu ādas aplikācijas testu (PATCH testu). Aplikācijas testā iekļauj 30 biežākos kontaktalergēnus, tos uzliek uz speciāliem plāksteriem un aplicē uz muguras.
Pacientu ārstēšanā ir trīs mērķi:
Obligāta ārstēšanas sastāvdaļa ir kairinājuma kontaktdermatīta ierosinātās vielas identificēšana un izvairīšanās no tās. Nereti kontaktalergēna identifikācija ir visgrūtākais un ilgākais uzdevums. Tāpēc svarīgi pirms ārsta vizītes atsaukt atmiņā dažādus medikamentus, kosmētikas līdzekļus vai vielas, kas kādreiz jau ir izsaukušas līdzīgu ādas reakciju.
Paasinājuma gadījumā iekaisuma un simptomu mazināšanai galvenokārt lieto ārīgi (lokāli) aplicējamus kortikosteroīdus saturošus krēmus vai ziedes.
Ilgstoši iespējams lietot lokālus imūnmodulatorus (kalcineirīna inhibitorus – pimekrolimu, takrolimu), kas ir alternatīva kortikosteroīdus saturošiem līdzekļiem.
Atsevišķos gadījumos, ja pievienojas infekcija, nozīmē arī lokāli lietojamus antibiotiķus.
Niezes gadījumā izmanto iekšķīgi lietojamus antihistamīnus.
Ieteikumi alerģiska kontaktdermatīta gadījumā:
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.