Dzirde
Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām.
Iedzimta patoloģija, kuras laikā pilnvērtīgi neattīstās ārējā auss – gliemežnīca un auss eja.
Tā parasti kombinējas ar sliktāk attīstītām vidusauss struktūrām, bet iekšējā auss lielākoties ir labi attīstīta. Ja piedzimst bērniņš, kuram ir abpusēja ausu atrēzija, tad pēc iespējas ātrāk nepieciešams viņu nosūtīt pie audiologa – dzirdes speciālista, jo dzirdes aparātu agrīna lietošana ir svarīga, lai bērna runa varētu attīstīties savlaicīgi un pilnvērtīgi.
Izmainīta ārējā auss. Ārējā auss sastāv no auss gliemežnīcas un ārējās auss ejas. Ārējai ausij ir svarīga loma, lai skaņas no apkārtējās vides nonāktu līdz bungplēvītei un tālāk pa dzirdes kauliņiem uz iekšējo ausi.
1. attēls. Izmainīta auss gliemežnīcas forma. Atkarībā no attīstības to iedala dažādās pakāpēs.
Auss eja var būt sašaurināta (šaurāka par 4 mm), bet visbiežāk ārējās auss ejas nav.
Retāk šīs izmaiņas ir abpusējas un reizēm mēdz kombinēties ar citiem iedzimtiem sindromiem.
Piedzimstot šādam bērniņam, svarīgi izmeklēt arī citas struktūras, kas ir iesaistītas attīstības procesā, – apakšžokli, mutes dobumu, mugurkaulu, acis, sejas nervu. Šīs izmaiņas parasti novēro tiem bērniem, kam ārējās auss ejas atrēzija kombinējas ar iedzimtiem sindromiem.
Samazināta dzirde. Dzirde ir samazināta pēc konduktīvā tipa, tas ir, tiek traucēta skaņu pārvade. Dzirdes samazinājums ir 40–60 dB, proti, bērns var dzirdēt tikai paaugstinātas skaņas. Šis dzirdes samazinājums ir saistīts gan ar neattīstītu ārējo auss eju, gan arī nepilnīgi attīstītām vidusauss struktūrām, īpaši dzirdes kauliņiem. Šīs abas auss daļas – ārējā auss un vidusauss – attīstās vienlaicīgi, tāpēc parasti nepilnīgi attīstītas ir abas struktūras. Iekšējā auss jau ir izveidojusies, tāpēc parasti iekšējā auss un tās funkcijas ir normālas.
Ja piedzimst šāds bērniņš, nepieciešams viņu pēc iespējas ātrāk nosūtīt pie audiologa – dzirdes speciālista. Bērniem, kuriem atrēzija ir vienā pusē, parasti dzirdes aparāts nav nepieciešams, jo runa attīstās labi. Jebkurā gadījumā ir svarīgi pārbaudīt dzirdi, jo arī otrā pusē iespējamas dzirdes izmaiņas, kas ietekmēs normālu attīstību.
1 no 10000–20000 jaundzimušo piedzimst ar šādu patoloģiju. Tā rodas embrija attīstības procesā, kad attiecīgās struktūras veidojas nepareizi. Visbiežāk šai patoloģijai nav iespējams atrast iemeslu, tā ir nejaušība, kuru neietekmē vecāku ģenētiskais materiāls. Retāk ietekmē grūtniecības laikā lietotie medikamenti vai citi vides faktori. Var būt arī daļa no iedzimtiem sindromiem.
Parasti tie ir citādi veseli indivīdi. Visbiežāk tā ir vienpusēja, biežāk skar vīriešus un ir labajā pusē. Veselajā ausī dzirde parasti ir normāla.
Dzirdes pārbaude – audiometrija. Pie abpusējas ausu atrēzijas ir ļoti svarīgi veikt šo dzirdes izmeklējumu nekavējoties, kā arī pēc iespējas ātrāk sākt lietot dzirdes aparātus, lai attīstītos normāla runa. Zīdainīšiem dzirdes izmeklējumu veic miegā.
Datortomogrāfija (DT). Ar tās palīdzību izvērtē vidusauss un iekšējās auss struktūras, lai lemtu par ķirurģijas iespējamību. To vēlams izdarīt pēc piecu gadu vecuma, kad ir iespēja veikt operāciju. DT apskata dzirdes kauliņu attīstību, citas vidusauss struktūras, sejas nerva gaitu, lai lemtu par to, cik liela iespēja ir atjaunot dzirdi tuvu normai (sīkāks skaidrojums operācijas sadaļā).
Neārstēta auss atrēzija var izsaukt runas un mācīšanās attīstības aizturi.
Ja auss eja ir sašaurināta, tas var veicināt holesteatomas (veidojums, kas bojā blakus esošos audus) attīstību un iekaisuma izplatību vidusauss struktūrās.
Dzirdes aparāts. Vissvarīgāk agrīni sākt lietot dzirdes aparātus, ja bērnam ir abpusēja auss ejas atrēzija, lai varētu attīstīties normāla runa. Ja, veicot dzirdes izmeklējumu, veselā auss dzird labi, tad dzirdes aparāts agrīni nav nepieciešams, jo runa attīstās labi.
Operācija ir dzirdi uzlabojoša. To veic tikai tajos gadījumos, ja ir pietiekami liela iespēja atjaunot dzirdi – ir pietiekami labi attīstītas vidusauss struktūras. Operāciju veic no 5–6 gadu vecuma. Neviena no auss atrēzijas operācijām nav rutīnas procedūra, tas nozīmē, ka katra atrēzija ir citādāka. Tā ir viena no sarežģītākajām auss operācijām. Kaut arī operācija palīdz uzlabot dzirdi, nav iespējams to izdarīt ideālā līmenī, jo izmainītas ir arī vidusauss struktūras. Dzirdes uzlabojums varētu būt tuvu normai – viegla vājdzirdības pakāpe.
Visbiežāk tā ir nejauša iedzimta patoloģija, nav atklāti tās attīstību ietekmējošie faktori.
Pēcoperācijas profilakse: auss eja ir izveidota, tai nav dabīgās pašattīrošās funkcijas, tāpēc vismaz reizi gadā jāapmeklē LOR speciālists.
Audiologs – atbalsts dzirdes, runas uzlabošanā; LOR speciālists – veido ārējo auss eju, lai uzlabotu dzirdi; Plastikas ķirurgs veido ārējās auss gliemežnīcu; Ģenētiķis palīdzēs noskaidrot, vai bērnam ir citas iedzimtas patoloģijas.
Sākumā nepieciešams psiholoģisks atbalsts vecākiem, kuriem piedzimis šāds bērniņš. Vēlāk psiholoģisks atbalsts vajadzīgs bērnam, lai viņš iekļautos sabiedrībā. Tā kā bērns nepietiekami dzird ar abām ausīm, viņš ne vienmēr var visu sadzirdēt, kas rada psiholoģisku traumu. Vēlams nēsāt dzirdes aparātus dzirdes, runas, komunikācijas uzlabošanai. Latvijā dzirdes aparātu nēsāšana ir kauna lieta, tāpēc nepieciešams atbalsts, lai tos nēsātu. Bērnam var attīstīties psiholoģiska trauma būt atšķirīgam, nepilnvērtīgākam ārējās auss gliemežnīcas nepareizas formas dēļ, kas traucē iekļauties sabiedrībā kā pilnvērtīgam indivīdam.
Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām.