Bērns, kam ir bezcukura diabēts, vienmēr ir izslāpis un bieži vēlas iet urinēt.
Lai saprastu, kas ir bezcukura diabēts, vispirms jāpastāsta par hipofīzi. Hipofīze ir galvenais endokrīnais dziedzeris zirņa lielumā, kas atrodas smadzenēs un kontrolē daudzas organisma funkcijas. Tas sastāv no divām daivām: priekšējās un mugurējās. Mugurējā hipofīzes daiva izstrādā antidiurētisko hormonu (ADH). ADH kontrolē organisma šķidruma līdzsvaru.
Receptori smadzenēs savukārt kontrolē ADH izdali no hipofīzes. Šie receptori uztver asins koncentrāciju un veic nepieciešamās izmaiņas. Piemēram, ja mēs zaudējam šķidrumu un esam izslāpuši, tiek izdalīts vairāk ADH. Tas palīdz nierēm samazināt šķidruma (urīna) izdali. Ja asinis ir pārāk atšķaidītas (esam izdzēruši pārāk daudz ūdens), tad receptori izdala mazāk ADH, bet nieres – vairāk urīna.
Bezcukura diabētu var iedalīt:
Centrālas dabas bezcukura diabēts rodas, kad hipofīze ražo nepietiekamu ADH daudzumu. Tā rezultātā organisms zaudē daudz šķidruma ar urīnu, veidojas organisma atūdeņošanās, kas liek izjust slāpes un dzert vairāk šķidrumu. Tā ir reta saslimšana – 1 no 25000 cilvēkiem.
Bezcukura diabēts var rasties, ja hipofīzes mugurējā daiva pārstāj ražot ADH. Tas var notikt šādu saslimšanu gadījumā:
ADH trūkums var būt saistīts ar smadzeņu struktūras izmaiņām, kas skar visus hipofīzes izstrādātos hormonus. Ir reizes, kad iemeslu nevar atrast. Tad to sauc par idiopātisko bezcukura diabētu.
Nefrogēnais bezcukura diabēts rodas, kad hipofīze izdala pietiekamu ADH daudzumu, bet nieres nespēj to uztvert. Simptomi šai saslimšanai ir līdzīgi kā centrālas dabas bezcukura diabētam. Taču, kad slimniekam dod ADH papildus, sūdzības nepazūd. Nefrogēnas dabas bezcukura diabētam bieži vien ir ģenētiska izcelsme. Biežāk sastopams zēniem nekā meitenēm. Šajā gadījumā slimību ārstē un uzrauga ārsts – nefrologs.
Bērns, kam ir bezcukura diabēts, vienmēr ir izslāpis un bieži vēlas iet urinēt. Slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz ADH izstrādājas. Ja hipofīze izstrādā ADH nelielā daudzumā, tad, iespējams, slāpes un biežā došanās uz tualeti būs tikai naktīs. Ja ADH gandrīz nav, tad bērnam būs tik izteiktas slāpes, ka viņš būs gatavs dzert visu laiku –pat ūdeni no krāna, vāzēm un peļķēm.
Ja vecāki mēģina ierobežot dzeršanu, tad bērns kļūst ārkārtīgi nelaimīgs. Ja bērnam liedz pietiekamu šķidruma daudzumu, tad viņš var sākt justies slikti izteiktā šķidruma zuduma dēļ.
Bezcukura diabēts var rasties, ja hipofīzes mugurējā daiva pārstāj ražot ADH. Tas var notikt šādu saslimšanu gadījumā:
Lai apstiprinātu bezcukura diabēta diagnozi, nepieciešams noteikt rīta urīna un asins koncentrāciju.
Obligātie izmeklējumi:
Ja ir aizdomas par šo diagnozi, veic šķidruma ierobežošanas testu, kura laikā pacients nevar dzert līdz 8 stundām. Šajā laikā regulāri ņem asins un urīna paraugus, ka arī nosaka šķidruma un nātrija koncentrāciju. Šim testam ir daži veselības riski, tāpēc tas veicams tikai slimnīcā speciālistu uzraudzībā. Tests palīdz atšķirt centrālas dabas bezcukura diabētu no nieru bezcukura diabēta.
Ja apstiprinās centrālas dabas bezcukura diabēta diagnoze, tad tālāk nepieciešams veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvai (hipofīzes rajonam), lai precizētu tā iemeslu.
Trūkstošais hormons ADH tiek aizstāts ar sintētisko aizvietotājhormonu – desmopresīnu. Desmopresīns ir pieejams tablešu, injekciju, pilienu un deguna aerosola veidā.
Daži fakti par terapiju:
Cilvēka hormonālā regulācija ir pakļauta stingram bioloģiskam diennakts ritmam, tādēļ, izvērtējot analīžu rezultātus, ļoti svarīgi zināt analīžu nodošanas laiku. Pareizāku analīžu rezultātu var iegūt no agra rīta un tukšas dūšas paraugiem, ja ārsts nav individuāli norādījis citādāk.
Diabēta rokasgrāmata bērniem.
Otrais, papildinātais izdevums
Autores: Vīva Ieviņa, Una Lauga-Tuņina
