Diabēts
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas saslimšana, kuru raksturo paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs insulīna trūkuma, insulīna darbības traucējumu vai abu šo iemeslu kombinācijas dēļ.
Celiakija
Celiakija ir slimība, kas rodas indivīdiem jebkurā vecumā ar ģenētisku noslieci, kuri lieto uzturā glutēnu.
Attēls
Created: 12. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 12. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 12. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Pēdējo 30 gadu laikā līdzās celiakijai arvien plašāk tiek aprakstīta tā sauktā ne-celiakijas glutēna sensitivitāte (non-celiac gluten sensitivity) kā viena no glutēna atkarīgām saslimšanām. Atšķirībā no celiakijas, glutēna sensitivitāte ir pagaidām neskaidri aprakstīta saslimšana ar dažādu simptomu kombināciju gan gremošanas traktā, gan citās orgānu sistēmās, kas rodas pēc glutēnu saturošu produktu lietošanas uzturā un pazūd, uzsākot diētu bez glutēna, personām, kurām izslēgtas celiakijas un kviešu alerģijas diagnozes. Sindroms tika aprakstīts salīdzinoši nesen, un atšķirībā no celiakijas nav laboratorisko testu, kas to pierādītu vai noliegtu.
Kviešu alerģija savukārt ir pārmērīgas jutības reakcija pret kviešu proteīniem, ko izraisa imūnie mehānismi ar imūnglobulīna E iesaisti vai bez tās. Kvieši ir viens no biežākajiem pārtikas alergēniem.
Raugoties no medicīniskā viedokļa, vēl joprojām var būt grūti atšķirt celiakiju, kviešu alerģiju un glutēna sensitivitāti, sevišķi bērnu vecumā.
Precizēt glutēna atkarīgo veselības traucējumu diagnozi ir svarīgi, jo:
- Celiakijas pacientu pirmās pakāpes radinieki pieder augstai riska grupai ar 4-17% iespēju slimībai attīstīties dzīves laikā;
- Pacientiem ar celiakiju var būt uzturvielu, vitamīnu un dzelzs uzsūkšanās traucējumu izraisītas sekas, kas nav raksturīgas pacientiem ar kviešu alerģiju vai glutēna sensitivitāti;
- Celiakijas pacientiem diēta jāievēro visu mūžu;
- Pacientiem ar celiakiju ir augstāks risks saslimt ar citu autoimūnu saslimšanu;
- Celiakijas gadījumā no uztura jāizslēdz visi glutēnu saturošie produkti, bet kviešu alerģijas pacientiem tikai kviešu produkti;
- Pacienti ar glutēna sensitivitāti nav riska grupā audzēju attīstībai.
Simptomu apraksts
Pārbaudīt iesaka bērnus ar sekojošām pazīmēm un simptomiem:
1. Gremošanas trakta simptomi un pazīmes:
- Ilgstošas (> 4 nedēļas) vai periodiskas caurejas un sāpes vēderā;
- Ilgstoši aizcietējumi, kas neregulējas, lietojot ārsta nozīmētu terapiju ar mīkstinošiem līdzekļiem (apmēram 10% bērnu);
- Atkārtotas vemšanas epizodes.
2. Citas pazīmes un simptomi:
- Svara zudums/ auguma un svara deficīts;
- Aizkavēta pubertāte, mēnešreižu iztrūkums;
- Viegla aizkaitināmība, hronisks nogurums;
- Sāpes locītavās;
- Dzelzs deficīta anēmija;
- Kaulu trauslums (osteoporoze), atkārtoti kaulu lūzumi;
- Atkārtotas aftas (čūliņas) mutē;
- Zobu emaljas defekti;
- Izmaiņas aknu bioķīmiskajās analīzēs (paaugstināta ALAT, ASAT).
Riska grupas/ saistītās saslimšanas:
- Celiakijas pacientu pirmās pakāpes radinieki;
- 1. tipa cukura diabēts, autoimūnas vairogdziedzera saslimšanas (sk.linku autoimūns tireoidīts pie endokrinologiem);
- Autoimūnas aknu slimības;
- Dauna sindroms (21. hromosomas trisomija);
- Tērnera sindroms;
- Imūnglobulīna A deficīts.
Izmeklējumu apraksts
Celiakijas simptomi un pazīmes var būt ļoti dažādas, tāpēc diagnozes noteikšanai svarīgi ir veikt testus noteiktā secībā. Kā pirmo testu jebkura vecuma pacientiem parasti izmanto audu transglutamināzes IgA klases antivielas, nosakot kopējo imūnglobulīna A līmeni asinīs.
Sertificēts bērnu gastroenterologs konsultācijas laikā pieņem lēmumu par tievo zarnu biopsijas nepieciešamību un izraksta nosūtījumu uz manipulāciju: augšējā endoskopija (fibrogastroskopija) un histoloģiskā izmeklēšana.
Tievo zarnu gļotādas biopsija joprojām tiek uzskatīta par celiakijas diagnostikas svarīgāko metodi, lai gan pieaugusi seroloģisko testu jutība un specifiskums. Tā kā endoskopija bērniem tiek veikta vispārējā anestēzijā ar vecāku rakstisku piekrišanu, pirms tam obligāta ir anesteziologa konsultācija Bērnu slimnīcā, izskaidrojot iespējamos riska faktorus. Nosūtījumu pie anesteziologa izraksta vai nu bērnu gastroenterologs konsultācijas laikā, vai arī primārās aprūpes ārsts (ģimenes ārsts), kurš nosūta bērnu uz manipulāciju vispārējā anestēzijā.
Svarīgi atcerēties, ka PIRMS testu veikšanas uz celiakiju nevajag uzsākt bezglutēna diētu, jo tas var izmainīt testu rezultātus un apgrūtināt pareizu diagnozes noteikšanu.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Celiakijas diagnoze veidojas no „puzles gabaliņiem” (pazīmes, antivielu testi, biopsiju atbilde un nepieciešamības gadījumā ģenētiskā riska DNS tests). To galīgi apstiprina un tālāko ārstēšanu nosaka bērnu gastroenterologs. Svarīgākā ārstēšanas sastāvdaļa joprojām ir stingra diēta bez glutēna mūža garumā.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas