Dīgļšūnu jeb germinālo šūnu audzēji

Dzimumšūnas attīstās embrionāli un kļūst par šūnām, kas veido vīriešu un sieviešu reproduktīvo sistēmu. Attīstības laikā tās migrē pa ķermeņa viduslīniju, līdz nonāk iegurnī sievietēm un veido olnīcas vai sēklinieku maisiņā vīriešiem un veido sēkliniekus.

Šīs tā saucamās dīgļšūnas ir tik nenobriedušas, ka tām joprojām ir visas iespējas veidot jebkurus organisma audus. Tās var ļaundabīgi pārveidoties jebkurā attīstības stadijā.

Atkarībā no dzimumšūnu nobriešanas stadijas ir daudz dažādu dīgļšūnu audzēju, ieskaitot jauktus audzējus. Tie var būt labdabīgi vai ļaundabīgi. Audzēji var attīstīties ne tikai dzimumdziedzeros – olnīcās un sēkliniekos –, bet arī pa ķermeņa viduslīniju, kur migrē agrīnās attīstības laikā. Tie var atrasties centrālajā nervu sistēmā, krūšu, vēdera, iegurņa un muguras lejasdaļas rajonā.

Visbiežāk sastopamas nobriedušas, labdabīgas teratomas (40%), kam seko tā saucamie dzeltenuma maisa audzēji (30%), germinomas un jaukta tipa audzēji (katrs aptuveni 20%), un dažāda brieduma ļaundabīgas teratomas, embrionāla karcinoma, horiokarcinoma (2–8%). Ļaundabīgi dzimumšūnu audzēji caur asinsriti un/vai limfātisko sistēmu var veidot arī metastāzes limfmezglos, plaušās, aknās un kaulos. Audzēja nosaukums un ļaundabīguma pakāpe ir atkarīga no šūnām, kas to veido, un to īpašībām.

Labdabīgas, nobriedušas teratomas ir veidotas no normāliem organisma audiem, bez ļaundabīguma, un to sastāvā var būt, piemēram, skrimšļi, āda, zarnu epitēlijs, zobi, mati utt.

Dīgļšūnu audzēji veido 3% no visiem audzējiem, kas sastopami bērnībā un pusaudža gados. Tie ir visizplatītākie zīdaiņiem un bērniem līdz viena gada vecumam (aptuveni 38%). Kopumā meitenēm tie sastopami nedaudz biežāk nekā zēniem.