Diskalkulija skolā
Skolēni ar diskalkuliju (jeb aritmētikas traucējumiem) nevar aptvert matemātiskās pamatprasmes.
Diskalkulija ir viens no specifisko mācīšanās traucējumu veidiem, kas rodas neskatoties uz adekvātām apmācību iespējām un intelektuālām spējām, kas atbilst vecumam.
Vairāk skarta rēķināšanas pamatiemaņu apgūšana (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana) nekā abstraktās matemātiskās iemaņas, ieskaitot algebru, trigonometriju, ģeometriju vai integrālrēķinus.
Parasti diskalkuliju diagnosticē skolas vecumā, lai gan grūtības var tikt pamanītas arī agrāk, kad ir grūtības iemācīties skaitīt, atpazīt skaitļus, veikt grupēšanu.
Skolas vecumā ir grūtības atšķirt pamata un kārtas skaitļus, veikt aritmētiskas darbības un atcerēties to secību, izvēlēties atbilstošāko problēmas risinājuma veidu, nespēj vienu uzdevumu atrisināt vairākos dažādos veidos. Matemātikas kontroldarbu laikā ir izteikta trauksme.
Tiek ietekmēta arī ikdienas dzīve, jo bērns nespēj pielietot aritmētiskās prasmes arī ārpus skolas – nespēj norēķināties ar naudu, slikti izprot ātruma un distances jēdzienus, grūti uztver informāciju no grafikiem, diagrammām, tabulām.
Traucējumus var iedalīt 2 grupās:
Diskalkulija ir neirālās attīstības traucējumu veids, kam ir multifaktoriāla izcelsme. Tā saistās ar vizuāli-telpiskās uztveres traucējumiem un lasīšanas traucējumiem (neizprot instrukcijas).
Vairāk nekā pusē gadījumu arī vecākiem ir diskalkulija. Meitenēm biežāk nekā zēniem. 1-6% no skolas vecuma bērniem.
Saistītie traucējumi: valodas traucējumi, kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un atmiņas traucējumi, emociju un uzvedības traucējumi.
Visiem bērniem ar rēķināšanas grūtībām nepieciešams konsultēties ar oftalmologu – jāizslēdz redzes, tostarp funkcionāli traucējumi, kas var radīt diskalkulijai līdzīgu simptomātiku.
Ja rēķināšanas grūtības sākas pēkšņi, ir jāizslēdz strukturāla galvas smadzeņu patoloģija – smadzeņu infarkts, trauma, jo rēķināšanas grūtības var attīstīties, ja tiek bojātas rēķināšanai nozīmīgās smadzeņu daļas (EEG, MRI).
Psiholoģiskā izpēte – emocionālās sfēras, kognitīvo funkciju izpēte.
Nav specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atkarīga no tā, vai bērnam ir vēl kādi citi traucējumi un saslimšanas.
Diskalkulijas gadījumā nepieciešams veikt apgrūtināto prasmju mērķtiecīgu attīstīšanu un trenēšanu. Būtu nepieciešams izveidot strukturētu programmu aritmētisko prasmju uzlabošanai, kurā sistemātiski un regulāri atbilstoši bērna vajadzībām tiktu trenētas viņa rēķināšanas spējas. Jāņem vērā, ka šāda veida intervencei jābūt ilgstošai un jāpalīdz bērnam dažādos prasmju trenēšanas līmeņos.
Jāpielāgo apkārtējā vide (īpaši mācību vide) bērna individuālām spējām un vajadzībām. Bērniem un jauniešiem ar diskalkuliju mācību iestādes vidē var būt nepieciešams nodrošināt papildu laiku uzdevumu veikšanai, papildu atpūtas pauzes, palīgmateriālu izmantošanu video un audio formātā.
Psiholoģiskais atbalsts (ja nepieciešams)
Smilšu terapija, deju-kustību terapija, kognitīvi biheiviorālā terapija (vecākiem bērniem).
Papildu informācija
Specifiskas profilakses nav. Pēc iespējas ātrāk jāpamana, ka bērnam ir grūtības. Jāattīsta traucētās prasmes un jāpielāgo mācību vide bērna vajadzībām. Tas uzlabos bērna sniegumu skolā, veicinās vispusēju zināšanu iegūšanu un augstāku izglītības līmeņa sasniegšanu, uzlabos bērna pašvērtējumu, mazinās garastāvokļa un trauksmes spektra traucējumu, uzvedības un sociālās komunikācijas grūtību attīstības risku.
Psihiatrs, neirologs – neiroloģisko traucējumu izslēgšanai, it īpaši, ja ir citi pavadošie simptomi (regulāras galvas sāpes, krampji u.c.), oftalmologs – redzes pārbaude, audiologopēds, klīniskais psihologs.
Skolēni ar diskalkuliju (jeb aritmētikas traucējumiem) nevar aptvert matemātiskās pamatprasmes.
Iekļaujoša izglītība attiecas uz visiem skolēniem. Visi skolēni mācās atbilstoši savām spējām un attīstības līmenim, saņem atbilstošu palīdzību mācību satura apguvē un skolā jūtas labi. Plašākā nozīmē iekļaujoša izglītība attiecas uz visu sabiedrību.