Hepatīts ir aknu iekaisums. Aknas ir arī viens no imūnās sistēmas orgāniem, tādēļ aknu šūnu iekaisums un aknu palielināšanās izmēros var būt pie jebkuras infekcijas.
Viszināmākie vīrusi, kas izraisa iekaisumu tieši aknās, ir A, B, C, D un E vīrushepatīti. Ir arī citi, taču kopumā tie nav saistāmi ar nopietnas aknu slimības izraisīšanu. Tomēr daži no vīrushepatītiem (jo īpaši B un C hepatīts) nopietni ietekmē aknu audus, darbību un diemžēl var izraisīt aknu cirozi vai vēzi.
A hepatīts ļoti smagi var noritēt tiem, kuru imūnā sistēma ir nomākta, kā arī tiem, kuriem kāda cita iemesla dēļ jau ir hronisks aknu iekaisums (aptaukošanās, C hepatīts u.c.). Augstāka saslimstība vērojama vidē, kur slikti tiek ievērotas higiēnas normas. Vīrusa vienīgais izplatītājs ir cilvēks. Vīrusa pārnešana no viena cilvēka otram notiek, apēdot ar vīrusu inficētu ēdienu vai izdzerot inficētu ūdeni, kā arī sadzīves kontaktu ceļā. Bērni, kuri ir jaunāki par sešiem gadiem, slimību var pārslimot arī bez simptomiem, tāpēc bērni ir vieni no nozīmīgākajiem vīrusa izplatītājiem.
Slimības klīniskās pazīmes var būt dažādas – akūtas zarnu infekcijas pazīmes, ādas dzelte (ne vienmēr), tumšs urīns, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta pašsajūta, sāpes vēderā. A hepatītam nav hroniska gaita. Pēc pārslimošanas veidojas mūžilga imunitāte.
A hepatīta ārstēšanai nav pieejama pretvīrusa terapija, mazināt un atvieglot simptomus var tikai ar nespecifiskiem medikamentiem.
Infekcijas izplatības ierobežošanā nozīmīga loma ir roku higiēnai, pārtikas produktu un ūdens tīrības kontrolei, kā arī vakcinācijai.
Vakcinācija pret A hepatītu ir efektīva un droša. Vakcinācija Eiropā un arī Latvijā iespējama ar A hepatīta monovakcīnu vai kombinēto A un B hepatīta vakcīnu. Abas ir inaktivētas, nedzīvās vakcīnas un, saņemot divas vakcīnas devas ar 6–12 mēnešu intervālu, A hepatīta aizsardzība ir mūžilga.
B hepatīta vīruss ir viens no pasaulē izplatītākajiem vīrusiem, kas veicina aknu bojāšanos. Ar to var saslimt dažādos veidos un vecumos, un saslimšana, jo īpaši paliekot hroniskā formā visas dzīves garumā, var radīt nopietnas sekas, piemēram, aknu cirozi un aknu mazspēju, kā arī aknu vēzi.
B hepatīta dabīgā gaita un norise bērnu vecumā būtiski atšķiras no tā gaitas pieaugušajiem. Gandrīz vienmēr no mātes iegūta (iedzimta) B hepatīta infekcija pāriet hroniskā formā, tās ārstēšana bērniem mūsdienās ir apgrūtināta, jo pielietotie mūsdienu efektīvākie medikamenti joprojām nav apstiprināti lietošanai bērniem. Arī vēlāk – maza bērna vecumā – inficējoties ar B hepatītu, kas visbiežāk varētu notikt invazīvu procedūru laikā, infekcija ar vislielāko varbūtību paliek hroniskā formā un rada nopietnas veselības problēmas visas dzīves garumā.
Daudzus gadus, pat gadu desmitus bērniem, kuri inficējušies no mātes, hronisks B hepatīts nerada nekādus klīniskos simptomus, bērni jūtas labi un tiem nav nekādu sūdzību. Savukārt akūtas infekcijas gadījumā bērnu vecumā biežākie simptomi ir nogurums, drudzis un dzelte. Akūta B hepatīta ārstēšana ir simptomātiska, bet hroniskās formas ārstēšana ir apgrūtināta, jo esošie pretvīrusu medikamenti ir mazefektīvi.
Vienīgais un visefektīvākais veids, kā sevi un savu bērnu pasargāt no B hepatīta infekcijas, ir vakcinācija. Lai arī 1996. gadā Latvijā veiksmīgi tika uzsākta valsts programma jaundzimušo, kā arī pusaudžu vakcinācijai pret B hepatītu, joprojām nav aizsargāti visi reproduktīvā vecumā esoši topošie vecāki, turklāt pēc dzimšanas bērna aizsardzība pret B hepatītu var rasties tikai ar vakcinācijas palīdzību.
Bērnu vidū ir mazāk izplatīts, tomēr inficēšanās gadījumu skaits pieaug. Mazi bērni galvenokārt inficējas no mammas grūtniecības laikā. Ja mammai grūtniecības laikā norit aktīva vīrusa vairošanās, tad risks šo infekciju nodot bērniņam ir 4–6%, bet tas ir 2–3 reizes augstāks, ja mātei vienlaicīgi ir HIV un/vai C hepatīta koinfekcija.
Zīdaiņa vecumā saslimušajiem (transfūzijas, piemēram, asins pārliešanas vai no mammas iegūtas infekcijas ceļā) ir vislielākā iespējamība spontāni izveseļoties – tas notiek aptuveni 20–45% gadījumu. Slimības progresēšana ir ļoti lēna, smagas pakāpes aknu slimība attīstās tikai 30 gadus pēc saslimšanas sākuma. C hepatīta dabīgā norise bērnu vecumā nav pilnībā skaidra, slimība progresē lēni, klīniskā aina ir asimptomātiska (bez simptomiem). Ciroze vai aknu vēzis bērnu vecumā ir ārkārtīgi reti. Specifiska un efektīva C hepatīta terapija bērnu vecumā pašreiz pieejama no 12 gadu vecuma. Tuvākā nākotnē tā varētu būt pieejama arī mazākiem bērniem.
A hepatīta vīruss organismā var nokļūt caur gremošanas sistēmu, tādēļ šo saslimšanu sauc par “netīro roku slimību”, ko agrāk pazinām kā Botkina slimību. Tās norise bērnu vecumā ir viegla, tomēr, pieaugot vecumam, vēro nopietnāku slimības gaitu ar izteiktākiem simptomiem.
Ar B un C hepatītu var inficēties, saskaroties ar inficētām asinīm, dzimumkontakta ceļā, dažreiz arī veicot ārstnieciskas manipulācijas vai skaistumkopšanas procedūras ar nepareizi dezinficētiem instrumentiem, tāpat tie viegli izplatās narkotiku lietotāju vidū. Mazulis var mantot šos hepatītus no savas māmiņas, ja tā grūtniecības laikā ir inficēta ar šiem vīrusiem.
Izturoties atbildīgi pret savu veselību, no inficēšanās ar vīrushepatītu ir iespējams izvairīties: mūsdienu medicīna piedāvā drošu un efektīvu vakcināciju kā pret A, tā B hepatītu, un pētījumi liecina, ka vakcinācija nodrošina organisma aizsardzību visa mūža garumā. Diemžēl vakcīnas pret C hepatītu pagaidām nav.
Kombinētā vakcīna pasargā bērnus no sešām bīstamām infekcijas slimībām – difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, poliomielīta, b tipa Haemophilus influenzae infekcijas un B hepatīta.
