Liekā svara profilakse
Nepieļaut liekā svara un aptaukošanās attīstību bērniem iespējams, nodrošinot pareizu enerģētisko balansu – veselīgu kaloriju daudzumu atbilstoši bērna vecumam, to sabalansējot ar regulāru fizisko slodzi.
Aptaukošanās ir hroniska un kompleksa saslimšana, ko visbiežāk veicina vairāku savstarpēji ietekmējošu faktoru kopums.
Aptaukošanos visbiežāk veicina vairāku savstarpēji ietekmējošu faktoru kopums. Tie ir:
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir netiešais rādītājs, kas palīdz novērtēt kopējo procentuālo tauku daudzumu organismā. ĶMI aprēķināšanai ārsti izmanto augumu un svaru, ievietojot to formulā: svars (kilogrami) dalīts ar augumu (metri) kvadrātā.
ĶMI= Svars (kg) / Augums (m)2
Atšķirībā no pieaugušajiem, bērnu un pusaudžu svars un augums ir mainīgi rādītāji, tādēļ arī ĶMI arī ir mainīgs rādītājs, un tiek vērtēts pēc līknēm attiecībā pret dzimumu un vecumu.
ĶMI rezultātu interpretācija:
1. normāls svars tiek definēts robežās no 15. līdz 85. procentilei;
2. liekais svars (liekā ķermeņa masa) tiek definēts no 85. procentiles, taču izdala divas pakāpes:
Aptaukošanās saistīta ar nopietniem veselības traucējumiem, kas attīstās agrīni un noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās un mirstības palielināšanās. Aptaukošanās var novest pie 2. tipa cukura diabēta, kura biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis 10 reizes.
2. tipa cukura diabēta pazīmes nav izteiktas, tās parādās pakāpeniski, tāpēc ilgi var palikt nepamanītas. Lai atklātu 2. tipa cukura diabētu, bērns mērķtiecīgi jāizmeklē. Taču diemžēl, konstatējot 2. tipa cukura diabētu, tas tiek diagnosticēts kopā ar tā komplikācijām. Visbiežāk - ar paaugstinātu asinsspiedienu, traucētu nieru darbību, acu problēmām, jušanas traucējumiem, nepareizu tauku vielmaiņu, mugurkaula un gūžu problēmām, sirds problēmām un citām.
Ar aptaukošanos var būt saistītas šādas veselības problēmas: paaugstināts arteriālais asinsspiediens, traucēta tauku vielmaiņa (dislipidēmija), kardiovaskulārās slimības, agrīna ateroskleroze, kas var novest pie agrīna infarkta, žultsakmeņu slimība. Var parādīties elpošanas orgānu darbības traucējumi, rasties miega problēmas, ko veicina nepareiza elpošana miegā. Tāpat var būt traucētas aknu funkcijas, aptaukošanās var rosināt dziļo vēnu trombozes attīstību. Meitenēm var būt traucēta olnīcu darbība. Liekais svars un aptaukošanās ietekmē arī balsta un kustību sistēmu, radot ortopēdiskas problēmas, piemēram, sāpes un iespējamus lūzumus gūžas kakliņā, plakano pēdu. Nenoliedzami aptaukošanās ietekmē arī mentālo veselību, radot nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, ir pazemināta pašvērtējuma un depresijas risks. Bērni ar aptaukošanos var piedzīvot grūtības sociālajā dzīvē, jo var attīstīties uzvedības traucējumi, mācīšanās grūtības un sociālās adaptācijas traucējumi.
Katram bērnam aptaukošanās simptomi var būt atšķirīgi. Tās var būt izmaiņas izskatā, par ko liecina strijas uz gurniem un vēdera, tumša āda ap kaklu un citās vietās (acanthosis nigricans), taukaudu palielināšanās krūšu rajonā, kas ir psiholoģiski apgrūtinoša zēniem. Psiholoģiskus simptomus veicina apkārtējo ķircināšana, kas var rezultēties pazeminātā pašvērtējumā un/vai ēšanas traucējumos (bulīmija, anoreksija u.c.). Simptomi var izpausties arī plaušu sistēmas darbībā - pie fiziskas slodzes trūkst elpas, parādās miega apnoja (elpas aizture miegā). Par aptaukošanos var liecināt arī gremošanas sistēmas traucējumi (aizcietējumi, gastroezofagāls reflukss), reproduktīvās sistēmas traucējumi - agrīna pubertāte un neregulāri menstruālie cikli meitenēm, aizkavēta pubertāte zēniem, kā arī kaulu un locītavu sistēmas problēmas - plakanā pēda, sāpes ceļgalos, gūžu mežģījumi u.c.
Arī aptaukošanās cēloņi var būt atšķirīgi. Jāņem vērā, ka tikai neliela daļa (vien 1-2% no bērnu aptaukošanās gadījumiem) saistīti ar nopietnām endokrīnām vai ģenētiskām problēmām. To var veicināt arī iedzimtība un traucēta augļa attīstība grūtniecības laikā - neiznestība, mazs vai liels dzimšanas svars.
Citi aptaukošanās cēloņi ir vispārzināmi un novēršami, piemēram - pastiprināts nesabalansēta uztura patēriņš (nepareiza zīdaiņa barošana, palielināts ogļhidrātu un tauku saturs uzturā, nepareizs olbaltumvielu sastāvs, saldināto dzērienu lietošana, ātrās uzkodas, neregulāras ēdienreizes, biežas uzkodas, pārāk lielas porcijas lielums). To veicina modernais dzīvesstils - viedierīču pastiprināta lietošana un samazināta fiziskā aktivitāte.
ĶMI (ķermeņa masas indeksa) izvērtēšana, asinsspiediena mērīšana, dzīvesveida paradumu, fizisko aktivitāšu pārrunāšana. Nepieciešamības gadījumā ārsts var nozīmēt papildu analīzes saistīto saslimšanu un komplikāciju diagnostikai.
Pamata ārstēšana ir profilaktiski pasākumi, lai liekais svars neveidotos, jeb veselīga dzīvesveida organizēšana ģimenē:
Vecāki ir paraugs bērnam, tādēļ visi šie ieteikumi jārealizē ģimenei kopā!
Komplikāciju un hronisku slimību gadījumā ārsts var nozīmēt papildus medikamentozu terapiju.
Vissvarīgākais uzdevums: nepieļaut aptaukošanās attīstību bērniem, nodrošinot pareizu enerģētisko balansu – veselīgi pareizu kaloriju daudzumu atbilstoši bērna vecumam, to sabalansējot ar regulāru fizisko slodzi.
Ja, izvērtējot sava bērna ĶMI, tiek konstatēts liekais svars:
Nepieļaut liekā svara un aptaukošanās attīstību bērniem iespējams, nodrošinot pareizu enerģētisko balansu – veselīgu kaloriju daudzumu atbilstoši bērna vecumam, to sabalansējot ar regulāru fizisko slodzi.
Tipiski, nosakot aptaukošanos, tiek aprēķināts cilvēka ķermeņa masas indekss (ĶMI), kur nosaka vai indivīda svars atbilst vecumā noteiktajā normas kategorijā.
Kā tikt galā ar lieko svaru?
Liekā svara problēma bērniem kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē, Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvotie ierobežojumi veicinājuši liekā svara attīstību arī iepriekš veseliem bērniem.
“Mans bērns pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieņēmies svarā,” arvien biežāk saka vecāki, nonākot endokrinologa kabinetā. Kaut arī pandēmijas stingrie ierobežojumi ir garām, Bērnu slimnīcas speciālisti joprojām novēro bērnu un pusaudžu aptaukošanās pieaugumu.
Vai bērnam ir liekais svars un vēlies uzzināt vairāk par bērna veselības stāvokli?
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.
Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē.