Mikoplazmu pneimonijas
Mycoplasma pneumoniae ir atipiska ārpusšūnu baktērija, kas var ierosināt respiratoras, t.i. elpceļu saslimšanas – sākot no vieglām līdz smagām izpausmēm.
Atjaunots: 16. decembris, 2024. gads
Tas var ierosināt pneimoniju jeb plaušu karsoni, bronhītu, kā arī veicināt hronisku plaušu slimību uzliesmojumus. Biežāk sastopams skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Smagāks slimības gaitas risks ir pacientiem ar hroniskām saslimšanām un novājinātu imūnās sistēmas darbību.
Mikoplazma tiek uzskatīta par “atipisku” baktēriju, jo tai nav šūnas sieniņas, kas to atšķir no citām baktērijām. Šūnu sienas trūkuma dēļ tā ir dabiski izturīga pret biežāk lietotajām antibiotikām, kā dēļ vēsturiski sākusi tikt dēvēta par “atipisku” baktēriju pirms tika atklāts pats mikroorganisms.
Simptomu apraksts
Mikoplazmas saslimšanas gadījumā simptomus izraisa ne tikai tieša baktērijas iedarbība uz cilvēka organismu (tiešs bojājums), bet arī imūnās sistēmas aktivizēšanās (netiešs bojājums – imūnās sistēmas mediēts).
Saslimšanai iespējama arī asimptomātiska (t.i., bez simptomu) slimības norise. Sastopami ne tikai elpceļu klīniskie simptomi, bet arī ārpusplaušu simptomi.
Infekcijas norise var būt viegla un pašlimitējoša, tomēr visu vecumu pacientiem var attīstīties smaga sadzīvē iegūta pneimonija.
Pneimonija jeb plaušu karsonis ir biežākā izpausmes skolas vecuma bērniem! Sākums ir pakāpenisks, nespecifiski simptomi, kā piemēram, nogurums, galvassapes un zema temperatūra. Tipiskie simptomi:
- drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra >38 grādiem,
- neproduktīvs, sauss klepus,
- nogurums,
- apgrūtinata elpošana,
- sāpes krūškurvī,
- galvassāpes,
- sāpes kaklā,
- auskultatīvas izmaiņas plaušās.
Aptuveni ceturtdaļai pediatrisko pacientu vēro ārpusplaušu manifestācijas, tiek uzskatīts, ka tas rodas baktērijas netieša bojājuma rezultātā. Visbiežāk novēro ādas un gļotādu izpausmes (dažāda veida sārti izsitumi, smagākos gadījumos – izteikts stomatīts, mukozīts), bet var būt arī gastrointestinālas, nefroloģiskas un reimatoloģiskas slimības izpausmes. Ļoti retos slimības gadījumos var attīstīties neiroloģiskas komplikācijas. Kā arī var būt arī hronisko slimību paasinājumi!
Saistīto simptomu saraksts
Cēloņi
Tai raksturīga pandēmijas tipa izplatība, t.i. strauja slimības izplatība plašā reģionā vai pat visā pasaulē. 2024. gada beigās vērojama M.pneumoniae pandēmija ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā un Dienvidamerikā. Šādi uzliesmojumi vērojami ik 3-7 gadus, pēdējā bijusi 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā. Periodiskos uzliesmojumus izraisa ne tikai baktērijas augsto ģenētisko mainību, bet arī imunitātes samazināšanās vai jaunu baktērijas apakštipu ieviešanās.
Mikoplazmu inkubācijas periods ir 2-4 nedēļas. Tās tiek pārnestas no cilvēka uz cilvēku ar inficētiem gaisa pilieniņiem no elpceļiem. Var sasniegt epidēmijas apmērus ciešās teritorijās, tai skaitā mācību iestādēs. Kumulatīvais saslimstības līmenis ģimenēs sasniedz gandrīz 90%. Lai gan infekcija var attīstīties jebkurā gada laikā, tās sastopamība sasniedz maksimumu vasarā un agrā rudenī.
Jāatzīmē, ka pēc pārslimotas M.pneumoniae infekcijas un saņemtas antibakteriālās terapijas iespējama baktērijas asimptomātiska nēsāšana pat vairākas nedēļas vai pat mēnešus, kam ir liela nozīme infekcijas izplatībā!
Izmeklējumu apraksts
Laboratoriska baktērijas apstiprināšana rekomendēta pacientiem, kas ārstējas slimnīcā! Ambulatoriem pacientiem, ja aizdomas par atipisku pneimoniju un izvērtējot pacienta vecumu, uzsākama empīriska antibakteriāla terapija (t.i., vērsta uz ticamāko saslimšanas ierosinātāju).
Mikoplazmas primārā rekomendētā diagnostikas metode ir tās DNS noteikšana no nazofaringiālās iztriepes (ar PĶR – polimerāzes ķēdes reakciju). To var veikt ātri un tam ir augsta jutība un specifiskums. Var būt arī pozitīvs pie asimptomātiskas nēsāšanas pēc pārslimotas infekcijas. Pieņemama alternatīva ir specifisko akūto antivielu (IgM) noteikšana asins paraugā, kas parādās 7.-10.slimības dienā. Tās trūkums ir zema jutība un specifitāte, var būt nepieciešamas atkārtotas asins analīzes.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Mikoplazmas pneimoniju ārstē ar makrolīdu grupas antibakteriālajiem līdzekļiem, p., klaritromicīnu, azitromicīnu. Gadījumos, kad uz saņemtās terapijas fona nevēro vēlamu efektu, var izvēlēties citus antibakteriālos medikamentus, p., doksiciklīnu vai levofloksacīnu.
Tāpat kā pie citu ierosinātāju pneimonijām svarīgi pastiprināti uzņemt šķidrumu un ievērot mājas režīmu – arī pēc simptomu izzušanas vismaz nedēļu nerekomendē apmeklēt publiskas vietas.