Asins analīzes

Asinis analīzes izmeklē, lai noskaidrotu asins šūnu sastāvu, bioķīmiskos, imunoloģiskos rādītājus u.c. Parasti izmeklē asinis no vēnas, taču var būt gadījumi, kad tiek izmeklētas kapilārās vai arteriālās asinis.

Lai nodotu analīzes, asins ņemšanas kabinetā jāierodas no rīta - tukšā dūšā (no plkst. 8.00 līdz 10.00). Atsevišķos gadījumos asins paraugu var ņemt arī citā laikā, taču ne agrāk kā 2 stundas pēc ēšanas. Dažiem izmeklējumiem ir speciāli ierobežojumi, piemēram, ja jānosaka tauku vielmaiņa (kopējais holesterīns, augsta un zema blīvuma holesterīns, triglicerīdi), tad nedrīkst ēst 12 stundas pirms asins parauga paņemšanas.

Asinis no vēnas

Pieaugušiem pacientiem tiek ņemtas elkoņa rajonā, bet bērniem - atkarībā no vecuma. Šī vieta var būt arī plaukstas virspuse, cirksnis, pēdas virspuse vai galvas virspusējās vēnas. Medicīnas personāls šo vietu izvēlēsies, apskatot bērnu un atrodot vietu, kur materiālu var paņemt vismazāk traumatiskā veidā.

Ja asins parauga ņemšanai tiks izmantots žņaugs, tad sajūta ir cieši savilkta, spiedoša žņauga uzlikšanas vietā. Dezinfekcijas līdzeklis var radīt vieglu aukstuma sajūtu. Adatas dūriena laikā var nejust neko, vai var just vieglu dzēlienu, kniebienu. Žņauga atlaišana var radīt vieglu niezošu sajūtu. Pārsēja uzlikšana būs jūtama kā viegls spiediens.

Ir ļoti neliela varbūtība, ka asiņu ņemšana radīs sarežģījumus, tomēr jāņem vērā, ka pēc procedūras dūriena vietā būs maza brūcīte, var izveidoties zilums. Lai novērstu ziluma veidošanos, pārsienamais materiāls uz dažām minūtēm ir viegli jāpiespiež. Retos gadījumos var veidoties pietūkums. Asiņošana var būt pacientiem ar hematoloģiskām saslimšanām, kā arī pacientiem, kuri lieto asinis “šķidrinošus” medikamentus.

Asinis no pirksta, pēdas

Asinis no pirksta, pēdas (kapilārās asinis) ņem pacientiem, kam nosakāmas asins gāzu sastāvs, glikozes līmenis, izmeklējot jaundzimušos vai - atsevišķos gadījumos, ja parauga iegūšana no vēnas rada problēmas. Jaundzimušiem bērniem asins paraugu ņem no papēža sānu malas, zīdaiņiem - kājas īkšķa, vecākiem bērniem – rokas 3. vai 4. pirksta sānu malas.

Papēdis vai pirksts tiek stingri aptverts, kas var radīt spiedošu sajūtu. Var sajust dūrienu. Parauga ņemšanas laikā tiek ierobežotas kustības tajā loceklī, kur ņem paraugu. Pēc asiņu paņemšanas dūriena vietai ar uzspiedienu tiek uzlikts tampons.

Ir jārēķinās, ka atsevišķos gadījumos pēc parauga ņemšanas būs lokāla trauma, varēs just sāpes dūriena vietā. Lai nepieļautu infekcijas sākšanos, jāievēro higiēnas pasākumi, saudzējoši jāizturas pret traumēto vietu. Asiņošana var būt pacientiem ar hematoloģiskām saslimšanām, kā arī pacientiem, kuri lieto asinis “šķidrinošus” medikamentus. Dažiem vecākiem var būt nepatīkami skatīties uz manipulācijas veikšanu.