Obstruktīva miega apnoja (saistīta ar ORL orgāniem)
Obstruktīva miega apnoja (OMA) nozīmē to, ka naktī ik pa laikam (jo biežāk un uz ilgāku laiku, jo smagāks stāvoklis) apstājas elpošana, tāpēc ka elpceļi dažādu iemeslu dēļ tiek nosprostoti.
Atjaunots: 8. jūnijs, 2023. gads
Obstruktīva miega apnojas laikā būtiski krītas skābekļa līmenis asinīs. Par OMA var runāt tikai tad, ja ir veikts miega izmeklējums un diagnoze apstiprināta. Pirms miega izmeklējuma korekti būtu teikt – apgrūtināta elpošana miegā.
OMA var būt dažādi iemesli, kurus iedala divās grupās:
1. Centrāli traucējumi jeb problēmas galvas smadzenēs, kuru dēļ naktī apstājas elpošana.
2. Obstruktīvi iemesli – elpceļu nosprostojums degunā, aizdegunē, rīklē.
Simptomu apraksts
OMA simptomi miega laikā:
- Skaļa krākšana. Jāatceras, ka ne visiem bērniem, kas krāc, ir OMA, un otrādi – ne visi bērni, kam ir OMA, krāc.
- Elpas aizture, kam bieži seko skaļa ieelpa.
- Nemierīgs, saraustīts miegs.
- Elpošana caur muti.
- Gulēšana neparastā pozā – bieži vien ar atliektu galvu. Šādā veidā organisms pats mēģina atbrīvot elpceļus, lai varētu normāli paelpot.
- Nakts enurēze – nespēšana izgulēt nakti sausam vecumā, kad to jau vajadzētu mācēt, vai arī pēc tam, kad bērns to jau bija iemācījies.
- Parasomnijas, piemēram, nakts bailes, runāšana naktī, staigāšana naktī. OMA šīs sūdzības var pastiprināt.
OMA simptomi dienas laikā:
- Elpošana caur muti arī dienas laikā.
- Uzvedības traucējumi, kurus ļoti bieži varētu sajaukt ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Tas īpaši raksturīgs mazākiem bērniem. Pretēji pieaugušajiem viņiem miegainības vietā raksturīgāka hiperaktivitāte.
- Miegainība dienas laikā, īpaši tādā vecumā, kad bērnam jau vairs nevajadzētu gulēt diendusu. Sliktas miega kvalitātes dēļ bērns var būt noguris, miegains. Iespējams, pasliktinās sekmes vai skolotājs sūdzas, ka bērns ir slinks un neseko līdzi stundās notiekošajam.
Saistīto simptomu saraksts
Cēloņi
Visbiežāk ir palielināta aizdegunes un arī aukslēju mandeles, turklāt nereti tas saistīts ar palielinātu ķermeņa svaru. Mēdz būt deguna dobuma obstrukcijas (deguna starpsienas deviācija jeb izliekums, deguna gliemežnīcu palielināšanās), tomēr tas parasti nerada OMA, bet drīzāk tikai krākšanu naktī. Retākos gadījumos problēmas var būt žokļa anatomijā – naktī tas iekrīt uz iekšu un kopā ar mēli nospiež elpceļus, šāds stāvoklis biežāk ir bērniem ar kādu iedzimtu patoloģiju.
Reti, tomēr sastopam bērnus, kuriem problēma ir rīkles apakšējā daļā – tā ir šaura un naktī saplok, šādos gadījumos terapija ir sarežģīta un nereti nākas izvēlēties atbalsta ventilāciju naktī (izmantojot speciālu aparātu, kas bērnam palīdz elpot naktī, lai elpceļi nesaplok).
Izmeklējumu apraksts
Primāri nepieciešama ORL orgānu apskate. Tad ārsts izvērtē, vai nepieciešams veikt poligrāfiju (elpošanas traucējumu izmeklējums miegā) un/vai polisomnogrāfiju (miega analīze). Salīdzinoši jauns izmeklējums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir medikamentu ierosināta miega endoskopija, kuras laikā ar speciālu kameru izvērtē elpceļus, kamēr pacients guļ, tādējādi var noteikt, kurā elpceļu līmenī ir problēma. Tas nav rutīnas izmeklējums, bet piemērots tiem, kam ir neskaidrs OMA iemesls un/vai ķirurģiska ārstēšana nav devusi vēlamo rezultātu.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ja LOR speciālists redz, ka pacientam ir palielinātas aukslēju un aizdegunes mandeles, tad noteikti jāveic operācija – adenotomija un tonsillotomija. Ja pacientam ir liekais svars, noteikti jāstrādā pie svara samazināšanas, jo operācija viena pati nedos vēlamos rezultātus un sūdzības ar laiku atgriezīsies. Ja patoloģiju ORL orgānos – kaklā, aizdegunē – nav iespējams labot ķirurģiskā ceļā, pacientu novirza pie miega speciālista, kurš izvērtē iespējamos ārstēšanas veidus.
Speciālisti, pie kā vērsties
OMA ārstēšana ir lielas komandas darbs. Miega izmeklējuma nepieciešamību izvērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatrs – miega speciālists, LOR, pneimonologs, alergologs, neirologs, endokrinologs vai reto slimību ārsts un Stomatoloģijas institūta ortodonts. Tomēr, ja ir aizdomas par ORL orgānu patoloģiju, pirmais ārsts, pie kura jādodas, ir LOR speciālists, kurš lems par tālāko ārstēšanas un izmeklējumu taktiku.