Kā rīkoties vecākam, ja bērnam ir panikas lēkme

Ja bērnam ir panikas lēkme:

• Saglabājiet mieru un parūpējaties, ka bērns, kuram sākusies panikas lēkme, atrodas mierīgā, klusā vietā;
• Atveriet logu, lai ieplūst svaigs gaiss;
• Aiciniet bērnu veikt vienmērīgu elpošanu kopā ar Jums;
• Runājiet ar bērnu īsos un vienkāršos teikumos, sakiet, ka lēkme tūlīt pāries, viņš tiks ar to galā un viss būs labi;
• Varat turēt viņa roku;
• Esiet līdzās, esiet iejūtīgs, taču nefokusējieties uz redzamajiem simptomiem;
• Neizdariet pieņēmumus, uzskatot, ka zināt, kas bērnam ir vajadzīgs. Labāk pajautājiet viņam pašam;
• Sniedziet pozitīvus apgalvojumus, piemēram: “Es priecājos, ka tev izdodas”, “Elpo mierīgi, tās ir tikai sajūtas.”;
• Izvairieties no kritikas un aizvainojumiem, nelietojiet izteikumus, piemēram: “Izbeidz”, “Nomierinies!” utt.;
• Panikas lēkmju laikā esiet pacietīgs, nesteidziniet bērnu, nelieciet bērnu ātri reaģēt! Jums jāsaprot, ka, atrodoties panikas stāvoklī, trauksme spēj radīt spēcīgus, neadekvātu domu izpausmes veidus un tiem sekojošas reakcijas. Tādēļ trauksmes laikā cilvēkam ir grūti reaģēt loģiski un saprātīgi;
• Neapvainojieties vai nereaģējiet agresīvi, neesiet uzstājīgs. Ļaujiet, lai bērns pats atnāk pie jums, kad būs gatavs, un neatgrūdiet viņu.

Papildus ieteikumi vecākiem

• Centieties būt tik atbalstošs un līdzjūtīgs, cik vien iespējams, taču neļaujiet bērnam izvairīties no sociālām situācijām. Palīdziet viņam adaptēties lēnā, viņam piemērotā tempā;
• Atcerieties, ka bērns gūs ievērojamu mierinājumu zinot, ka jūs būsiet viņam līdzās, atbalstīsiet un pieskatīsiet, neatkarīgi no tā, kā viņš jūtas;
• Iedrošiniet un uzslavējiet bērnu, lai viņš spētu atrast sevī nepieciešamo spēku un ticību sev, kas palīdzēs viņam atveseļošanās procesā;
• Jebkurā situācijā, sākoties panikas lēkmei, atgādiniet bērnam, ka šādas sajūtas viņš ir piedzīvojis jau iepriekš un ka tās ir pārgājušas. Mēģiniet pārliecināt bērnu, ka panika nav drauds viņa dzīvībai;
• Ļaujiet bērnam pašam noteikt tempu, kādā norit viņa atveseļošanās. Atlabšanas process var būt ātrāks vai lēnāks, taču nekādā gadījumā nemēģiniet bērnu steidzināt;
• Esiet atvērti bērna lūgumiem. Ja bērns saka, ka negrib palikt viens, neatstājiet viņu vienu. Ja bērns vēlas turēties jums pie rokas, ļaujiet viņam to darīt;
• Saskatiet pozitīvo bērna centienos pat, ja šie centieni padodas ar grūtībām. Priecājieties par panākto, nevis akcentējiet savu uzmanību uz to, kas bērnam nav izdevies;
• Esiet atbalstošs, ja bērns vēlas izmēģināt jaunas aktivitātes;
• Ja bērns, atrodoties ārpus mājas, grib pierādīt pats sev, ka ir spējīgs pārvarēt sevi, piemēram, vienatnē kaut kur aiziet, atļaujiet viņam to darīt, taču norunājiet konkrētu satikšanās vietu un laiku. Nekavējiet un esiet norunātajā vietā;
• Ieteicams neļaut bērnam ilgstoši izvairīties no savām bailēm, taču nespiediet bērnu darīt to, kam viņš nejūtas gatavs un kas šajā brīdī viņam nav pa spēkam;
• Ja esat ierosinājis aktivitāti, kuras rezultātā bērns piedzīvo panikas lēkmi, nejūtieties vainīgs. Mēģiniet motivēt bērnu iesaistīties atkal citu reizi;
• Nejūtieties vainīgs, ja nespējat neko darīt, lai atvieglotu bērna ciešanas panikas lēkmes laikā. Šajā brīdī patiešām ir ļoti maz iespēju palīdzēt, vienīgi būt līdzās un atbalstīt;
• Necentieties pārliecināt bērnu, ka stāvoklis, kādā viņš atrodas, ir tikai viņa iedomas. Trauksmes pārņemtam bērnam ššds izteiciens var likt justies nesaprastam, nepieņemtam un likt domāt, ka kaut kas nav ar viņu kārtībā. Tas nekādi neveicina atveseļošanās procesu;
• Kad apsverat jautājumu par došanos kopīgā izbraukumā vai kāda pasākuma apmeklējumu, mēģiniet iejusties bērna lomā – padomājiet, kā viņš jutīsies šajā situācijā. Ja jums rodas kādas šaubas, dodieties aplūkot konkrēto vietu, lai pārliecinātos par tās piemērotību;
• Atcerieties, ka bērnam, kas piedzīvo panikas lēkmes, subjektīvā izjūta interpretē lietas kā bīstamas, tādēļ ikdienišķas lietas un parādības trauksmes pārņemtam cilvēkam var šķist ļoti draudīgas. Piemēram, tumsas iestāšanās, skaļi trokšņi, citu cilvēku skatieni var būt pietiekams iemesls, lai veicinātu panikas lēkmi;
• Palīdziet bērnam, ierosinot izmantot kādu no uzmanības novirzīšanas taktikām, kas var apturēt no nemitīgas koncentrēšanās uz savām domām, savu sajūtu un izjūtu pētīšanas;
• Palīdziet bērnam apgūt un praktizēt prāta nomierināšanas, uzmanības novirzīšanas, pareizas elpošanas vingrinājumus, ar kuru palīdzību bērns iemācīsies kontrolēt sevi, savas domas un darbības.