Agrīna bērna attīstība un intervence dažādu speciālistu kontekstā
Efektīva stratēģija un intervenču kopums, lai novērstu vai samazinātu attīstības traucējumu simptomātiku un uzlabotu funkcionālos rezultātus nākotnē.
Valodas attīstītas traucējumi pieder neirālās attīstības traucējumu grupai.
Šo traucējumu gadījumā ir ietekmēts ierastais valodas apgūšanas veids jau kopš agrīnas attīstības. Valodas attīstības traucējumus bērniem iedala:
Agrīnajā vecumā vērojama aizkavēta skaņu izruna, vārdu veidošana, samazināts vārdu krājums un teikumu veidošana. Problēmas izmantot valodu komunikācijai sabiedrībā.
Skaņu izrunas traucējumi jeb artikulācijas traucējumiem raksturīga ir skaņas aizvietošana un precīza tās neizrunāšana. Arī šļupstēšana, kad bērns runājot liek mēli starp zobiem, tiek pieskaitīta pie skaņu izrunas traucējumiem.
Leksiski gramatiskie traucējumi – veidojot teikumu, bērns nesaskaņo dzimti, skaitli un locījumu. Bērns var visus vārdus izrunāt nominatīvā, teikt sieviešu dzimtes vārdus vīriešu dzimtes locījumā, var būt arī samazināts aktīvo vārdu krājums. Var netikt lietoti darbības vārdi, prievārdi, apstākļa vārdi.
Fonoloģiskās uztveres analīzes sintēzes traucējumi – fonoloģiskā uztvere ir bērna spēja, neredzot dzīvu būtni vai priekšmetu, atpazīt skaņu, ko tas veic, piemēram, kā rej suns, kā dzied putniņi utt. Savukārt vēlāk, četru gadu vecumā, bērnam būtu jāspēj atpazīt, ar kuru skaņu sākas vārdi. Piemēram, vārds "saule" sākas ar skaņu "s".
Vāja artikulācijā iesaistīto struktūru muskulatūra – normāls mutes stāvoklis mierā ir lūpas slēgtas un mēle aiz zobiem. Ja tas atšķiras, tad tā ir viena no pazīmēm, ka jādodas pie audiologopēda.
Valodas attīstības traucējumi sastopami bieži. Faktiski pirmsskolas vecumā skar 7-8% bērnu. Lielāka daļa no attīstības traucējumiem biežāk sastopami zēniem nekā meitenēm. Bieži ir dati par līdzīgiem traucējumiem tuviniekiem. Negatīvai vides ietekmei ir sekundāra ietekme uz traucējumu attīstību.
Var atrast ciešu attīstības aiztures saistību ar centrālās nervu sistēmas bioloģisku nobriešanu.
Dzirdes pārbaude – izprast, vai valodas un runas traucējumi nav saistīti ar dzirdes traucējumiem, piemēram, dažas skaņas bērns var dzirdēt, bet dažas ne. Ja izslēgti dzirdes traucējumi, būtu svarīgi turpināt izmeklēšanu pie speciālistiem, lai noskaidrotu valodas attīstības aizkavēšanās iemeslus un nodrošinātu atbilstošāko palīdzību.
Audiologopēda izvērtējums nepieciešams, ja bērns pirmā dzīves gadā nelalina un neveido skaņas, otrajā dzīves gadā neveido vārdu krājumu, trešajā dzīves gadā nesāk spēlēties ar citiem bērniem, ir problēmas ar spēlēšanos un sociālo mijiedarbību, no 2,5-3 gadu vecuma neveidojas agrīnās lasītprasmes un rakstītprasmes iemaņas – zīmēšana, skatīšanās grāmatā. Audiologopēds veic komunikācijas spēju, runas, ekspresīvās un receptīvās valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu novērtēšanu un diagnostiku ar izvērtēšanas instrumentiem un novērošanu, kā arī intervē aprūpētājus, pārbauda bērna aukslēju, mēles un lūpu darbību;
Nepieciešamības gadījuma papildus konsultācija pie bērnu neirologa, bērnu psihiatra, papildu izmeklējumi – elektroencefalogrāfija, magnētiskā rezonanse galvai, miofunkcionālā speciālista konsultācija.
Nodarbības ar logopēdu, audiologopēdu, speciālo pedagogu, lai trenētu un attīstītu apgrūtinātās prasmes valodas izmantošanā un mācītu valodu izmantot aktīvāk.
Zīdaiņiem, kuriem miera stāvoklī neaizveras mute, ieteicama logopēda konsultācija un logopēdiskā masāža.
Īsas zemmēles saites gadījumā multidisciplionāra pieeja ar logopēdu, zobārstu, sejas žokļa ķirurgu komandu.
Specifiskās profilakses nav. Laicīgi jādiagnosticē valodas traucējumu pakāpe un veids, lai veicinātu valodas attīstību, mazinātu ierobežojumus indivīda spējai komunicēt.
Ģimenes ārsts, lai izvērtētu valodas attīstības traucējumu iespējamību. Papildu izvērtēšana no logopēda, audioloģopēda, neirologa, bērnu psihiatra, psihologa puses pēc nepieciešamības.
Efektīva stratēģija un intervenču kopums, lai novērstu vai samazinātu attīstības traucējumu simptomātiku un uzlabotu funkcionālos rezultātus nākotnē.
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.
Efektīva stratēģija un intervenču kopums, lai novērstu vai samazinātu attīstības traucējumu simptomātiku un uzlabotu funkcionālos rezultātus nākotnē (parasti vecumā no 0 līdz 4 gadiem).