Kā nebaidīties, dodoties pie ārsta? Pediatrijas spēļu kabinets
Pediatrijas spēļu kabinets Bērnu slimnīcā izveidots, lai kliedētu mazo pacientu bailes un skaidrotu, kā norit svarīgas procedūras
Elektroencefalogrāfija (EEG)
Elektroencefalogrāfijas (EEG) laikā uz pacienta galvas saliek elektrodus, lai pierakstītu galvas smadzeņu elektrisko aktivitāti.
Attēls
Created: 24. septembris, 2021. gads
Atjaunots: 29. novembris, 2024. gads
Atjaunots: 29. novembris, 2024. gads
Drukāt
EEG palīdz diagnosticēt dažādas nervu sistēmas slimības. Īpaša nozīme izmeklējumam ir epilepsijas un citu lēkmjveida stāvokļu diagnostikā. EEG ir pats nozīmīgākais tests epilepsijas diagnozes apstiprināšanai, kas palīdz atšķirt lēkmju veidus un noteikt epilepsijas sindromu. Izmeklējumu izmanto arī epilepsijas aktivitātes un terapijas efektivitātes kontrolei.
Galvas smadzeņu šūnas savā starpā sazinās ar elektrisku impulsu palīdzību. EEG pieraksta visu šo mazo impulsu summu. Tādējādi, kamēr šūnas dara savu darbu katra savā ritmā, līknes svārstības ir diezgan neregulāras, nelielas amplitūdas. Turpretī epileptiskas aktivitātes laikā, kad kāda šūnu grupa sūta pārāk daudz impulsu un dara to pārāk sinhroni, EEG līknē redzami asāki, bieži vien lielākas amplitūdas viļņi. Iemiegot un miega laikā arī fizioloģiski notiek sinhronizēšanās, turklāt, bērnam augot un nobriestot, EEG aina mainās. Tādēļ svarīgi, lai EEG aprakstītu ārsts, kas specializējies tieši bērnu EEG analizēšanā. Tas palīdzēs novērst pārpratumus, un bērna vecumam atbilstošus fizioloģiskus elementus ārsts neinterpretēs kā epileptiskas izlādes.
Uz EEG nosūta bērnu neirologs, neiroķirurgs vai psihiatrs gadījumos, ja ir novērotas lēkmes, kas pēc klīniskā apraksta visticamāk atbilst epileptiskiem notikumiem - lai precizētu epilepsijas veidu. Valodas attīstības traucējumu, mācību traucējumu un uzvedības problēmu gadījumā var būt nepieciešams veikt EEG miegā, bet ne visiem bērniem ar grūtībām skolā ir jāveic EEG - speciālists izvērtē katru gadījumu individuāli.
Kā sagatavoties vizītei
- 8 stundas pirms izmeklējuma nav ieteicams lietot kofeīnu saturošus produktus (kafiju, tēju, kolu, šokolādi).
- Izmeklējuma dienā zāles, ko bērns lieto regulāri, jādzer kā parasti (ja vien ārstējošais ārsts nav norādījis citādāk). Izmeklējumu drīkst veikt arī tad, ja iepriekšējās dienās lietots diazepams lēkmju kupēšanai.
- Matiem jābūt tīriem un sausiem, t.i., izmazgātiem iepriekšējā vai izmeklējuma dienā. Matos nedrīkst būt laka, želeja, vasks, kondicionieri, losjoni u.c.
- Līdzi jāņem mitrās salvetes vai dvielītis, lai iztīrītu gēlu no matiem pēc izmeklējuma.
- Bērnam jāierodas paēdušam, labā noskaņojumā.
- Līdzi jāņem maiņas apavi gan bērnam, gan pavadošajai personai.
Vizītes norise
EEG ir pilnīgi nesāpīga un nekaitīga izmeklēšana. Aparatūra reģistrē bioelektriskās norises cilvēka smadzenēs, bet uz cilvēku nekādā veidā neiedarbojas. Pēc izmeklējuma pacients var turpināt ikdienas aktivitātes.
Procedūras laikā pacientam uz galvas uzliek cepurīti ar elektrodiem, zem kuriem tiek uzklāta želeja, lai uzlabotu kontaktu elektrodiem ar ādu. Pacientam apmēram 20 min. jāsēž mierīgi ar aizvērtām acīm, nekustinot galvu, nesarunājoties un nesmejoties, nemirkšķinot acis, nešķobot seju. Māsa izmeklējuma laikā lūgs pacientam veikt dažādas darbības – atvērt, aizvērt acis, pastiprināti elpot, skatīties uz spilgtu mirgojošu gaismu.
"Standarta EEG nozīmē", ka pierakstu veic nomodā ar aktivācijas provēm. Aktivācijas proves ir vienkāršas manipulācijas, kas noteiktu epilepsijas sindromu gadījumā var izprovocēt epileptiskās izlādes vai pat lēkmi. Daļu pieraksta laika pacientam jābūt ar aizvērtām acīm, lai varētu izvērtēt pamatritmu. Visbiežāk izmantotās aktivācijas proves ir fotostimulācija un hiperventilācija. Fotostimulācija ir dažādās frekvencēs mirgojošas gaismas spīdināšana. Tās laikā pacientam vairākkārt liek atvērt un aizvērt acis. Otra aktivācijas prove ir hiperventilācija jeb pastiprināta elpošana, kas jāveic noteiktu laiku.
Izmeklējuma laikā veic arī elektrokardiogrammas (EKG) pierakstu, lai sekotu sirdsdarbības ritmam. Lēkmju laikā daudziem pacientiem vērojams straujš sirdsdarbības frekvences pieaugums. Turklāt reizēm sirdsdarbības apstāšanās var būt patiesais lēkmjveida notikuma iemesls.
Ja izmeklējumu veic stacionārā, slēdzienu pirmais saņems ārstējošais ārsts. Gan stacionārā veikto, gan ambulatori veikto EEG slēdzieni tiek ievietoti Bērnu slimnīcas Pacienta portālā. Ambulatori veikto izmeklējumu slēdziens tiek sagatavots 1 nedēļas laikā. Ja EEG veic ambulatori, svarīgi (it īpaši pirmreizējas EEG gadījumā), lai pēc izmeklējuma būtu ieplānota bērnu neirologa konsultācija – EEG slēdziens vērtējams tikai un vienīgi kontekstā ar sūdzībām. Pat bērnam ar zināmu epilepsiju un atkārtotām lēkmēm starplēkmju posmā var būt pilnīgi normāla EEG aina. Tomēr jāņem vērā, ka 2–4% cilvēku bez epilepsijas ir vērojamas epileptiskas izlādes EEG. Bērnu neirologs izskaidros izmeklējuma rezultātus un ieteiks tālāko taktiku.
Riski
Ja bērnam ir epilepsija, pastiprinātas elpošanas vai gaismas stimulācijas laikā var attīstīties lēkme. Māsiņa ir apmācīta, kā rīkoties šādos gadījumos. Ja EEG laikā pacientam ir lēkmēm raksturīgās sajūtas vai kustības, par to jāinformē medmāsa vai ārsta palīgs.
Informatīvie materiāli
Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 1. epizode: Epilepsija
Raidieraksta moderatorei Bernadetai Paulai Ripai epilepsijas lēkmes sākās 12 gadu vecumā. Kā viņa jutās un kā jūtas tagad, Bernadeta izstāstīs raidierakstā.
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Saistītās ārstu specialitātes
Tēma
Epilepsija
Epilepsijas ir slimību grupa, kurām kopīgs ir paaugstināts risks notikt neprovocētām epileptiskām lēkmēm.
Apakštēma
Epilepsijas diagnostikas principi
Pirmais solis, lai saprastu, vai pacientam ir epilepsija, ir rūpīga lēkmjveida notikumu izpausmju noskaidrošana. Ja lēkmes raksturs liecina, ka tā varētu būt epileptiska, ārsts nozīmē atbilstošus izmeklējumus.