Lumbālpunkcija (Mugurkaula smadzeņu šķidruma paņemšana)

Šo izmeklējumu visbiežāk veic uzņemšanas nodaļā, kā arī infektoloģijas, neiroloģijas, neiroķirurģijas un hematoonkoloģijas nodaļās.

Procedūras norise

1. Uz sterila galdiņa tiek sagatavoti nepieciešamie instrumenti: atsāpinoši medikamenti (ja nepieciešams) un šļirce ar adatu to ievadei, sterila (apstrādāta, lai iznīcinātu visas baktērijas) punkcijas adata vai adatas, sterili stobriņi likvora savākšanai, sterili cimdi ārstam, ķirurģiska maska ārstam, sterils pārklājs, spirta un joda šķīdumi ādas dezinfekcijai, sterili tamponi un citi instrumenti pēc nepieciešamības.
2. Punkcijas vietu atrod un atzīmē pēc iegurņa kaulu augstākā punkta iztaustīšanas, to savienojuma līnijā atrodot ceturto skriemeli. Punkciju visbiežāk veic spraugā virs (L3–L4) vai zem ceturtā skriemeļa (L4–L5).
3. Pirms manipulācijas punkcijas vietu parasti sasmērē ar speciālu atsāpinošu krēmu, kas satur lidokaīnu, virsū uzlīmē plēves veida necaurlaidīgu plāksteri, lai atsāpinošā viela labāk iesūktos mīkstajos audos. Atsāpināšanai nepieciešamas apmērām 30 minūtes. Dažreiz izmanto infiltrācijas atsāpināšanu, tas nozīmē, ka tieši pirms lumpālpunkcijas ar tievu adatiņu ievada (iešļircina) lidokaīnu saturošu šķīdumu ap plānoto punkcijas vietu. Ja bērns nevar sadarboties un nogulēt mierīgi, manipulāciju mēdz veikt vieglā miegā jeb sedācijā, piemēram, iedodot caur muti vai ievadot degunā midazolāmu.
4. Lumbālpunkciju lielākam bērnam var veikt guļus uz sāna vai sēdus pozīcijā ar saliektu (apaļu) muguru. Maziem bērniem lumbālpunkciju veic guļus uz sāna ar saliektu (apaļu) muguru. Parasti māsiņa notur bērnu šajā pozīcijā, lai bērns neizkustētos procedūras laikā.
5. Ārsts vēlreiz iztausta un atzīmē lumbālpunkcijas vietu. Ādu lumbālpunkcijas vietā un plašākā zonā ap to dezinficē, atkārtoti apstrādājot ar steriliem marles tupferiem jeb brūču tamponiem, kas aplieti ar joda un spirta šķīdumu. Uzliek sterilus paladziņus, veidojot tā saucamo sterilo lauku (līdzīgi kā operācijās). Ārsts uzvelk sterilos cimdus, ja ādas apstrādi veicis parastajos.  
6.  Ārsts paņem lumbālpunkcijas adatu, pārbauda tās serdeņa novietojumu. Adatu ievada starpskriemeļu spraugas viduslīnijā ar noteiktu leņķi (15–40° atkarībā no pacienta vecuma), adatas aso galu novirzot uz galvas pusi. Adatas gareniskā ass paliek vienā līnijā ar mugurkaula asi. Adatu lēni un uzmanīgi virza dziļumā līdz specifiskai sajūtai, kas liecina, ka ir caurdurts cietais smadzeņu apvalks un adata “ieslīd” subarahnoidālajā telpā. Tad adatas serdeni izvelk, un noteikts likvora tilpums (parasti 1 ml katrā stobriņā) cauri adatai tiek ietecināts jeb iepilināts pirms tam atvērtajos sterilajos stobriņos.
7. Ja adatas novietojums sākotnēji nav ideāls, adatu var nedaudz pavilkt atpakaļ, pamainīt tās virzienu un adatas ievietošanu atkārtot, periodiski ņemot ārā serdeni un pārliecinoties par likvora tecēšanu cauri adatai.
8. Veselam bērnam likvors pil lēni un ir dzidrs. Infekcijas gadījumā tas var būt duļķains un pilēt ātri. Var tikt pievienota arī ierīce, kas mēra likvora spiedienu. Dažreiz var būt asiņu piemaisījums likvoram, ja adata aizskar asinsvadu.
9. Kad likvora paraugi savākti, adatā atkal ievieto serdeni un adatu izvelk ārā, vietu piespiežot ar sterilu tupferi. Virsū punkcijas vietai uzlīmē sterilu pārsēju.
10. Ārsts var ieteikt miera un gultas režīmu noteiktu laiku pēc lumpālpunkcijas (parasti 1–2 stundas), kā arī rekomendēt šķidruma dzeršanu. Tāpat ārsts var nozīmēt šķidrumu un pretsāpju medikamentu ievadi vēnā, ja pēc punkcijas ir galvas vai muguras sāpes. Dažreiz lielākiem bērniem un pieaugušajiem iesaka uzņemt kofeīnu saturošus dzērienus, ja pēc punkcijas ir galvassāpes.
11. Pēc atbilžu saņemšanas ārsts paziņos pacientam un viņa vecākiem lumbālpunkcijas rezultātus un nozīmēs atbilstošu ārstēšanu, kā arī papildu izmeklējumus, ja tādi būs nepieciešami. Daļa no lumbālpunkcijas atbildēm var atnākt pāris stundu laikā pēc izmeklējuma, daļa atbilžu – pēc vairākām dienām.