Galvassāpes

Sāpes ir nepatīkamas sajūtas un emocijas, kas saistītas ar reālu vai potenciālu audu bojājumu vai arī tiek aprakstītas kā šāds bojājums. Tās vienmēr ir subjektīvas sajūtas.

Created: 1. jūnijs, 2022. gads

Atjaunots: 29. novembris, 2024. gads

Drukāt

Galvassāpju galvenais simptoms ir sāpes galvas vai sejas rajonā. Galvassāpes klasificē 3 daļās saskaņā ar Starptautiskajiem galvassāpju slimību klasifikācijas (angliski The International Classification of Headache Disorders (ICHD)) kritērijiem.

Primāru galvassāpju pamatā nav cita slimība vai strukturāls bojājums. Biežākās primārās galvassāpes ir:

migrēna,
saspringuma tipa galvassāpes,
kā arī trigeminālas autonomas galvassāpes.

Sekundāro galvassāpju iemesls ir kāda cita slimība, piemēram, infekcija, trauma vai cita patoloģija. Savukārt, trešā klasifikācijas daļa definē sāpes sejā, lielākoties nervu bojājumu dēļ.

No primārām galvassāpēm bērnu vecumā visbiežāk novēro - saspringuma tipa galvassāpes un migrēnu, retāk trigeminālas autonomas galvassāpes. Attiecībā par sekundārām galvassāpēm – visbiežāk tās saistītas ar traumu vai infekcijas slimību.

Izmeklējumu apraksts

Galvassāpju pacienta izmeklēšana sākas ar detalizētu anamnēzes apkopošanu, kam seko objektīvā neiroloģiskā stāvokļa izmeklēšana. Izvērtējot anamnēzi un objektīvo atradi, tiek lemts par papildu izmeklējumiem pēc nepieciešamības. Galvassāpju diagnozes noteikšana notiek saskaņā ar Starptautiskās galvassāpju klasifikācijas kritērijiem. Neprecizētu kā arī biežu galvassāpju gadījumā jāturpina novēroties pie bērnu neirologa un jāpilda galvassāpju dienasgrāmata/kalendārs.

Galvassāpju dienasgrāmata.pdf

Atvērt Lejuplādēt

Jāatzīmē, ka galvassāpju gadījumā lielākoties nav jāveic padziļināta izmeklēšana ar attēldiagnostikas metodēm (datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi), asins analīzēm vai citiem izmeklējumiem. Taču, parādoties īpašiem, brīdinošiem, tā sauktajiem “sarkanā karoga” simptomiem, noteikti jādodas pie ārsta, lai apsvērtu turpmāko taktiku.

Brīdinošie jeb “sarkanā karoga” simptomi:

Sistēmiski simptomi (drudzis, izmainīts apziņas līmenis, antikoagulācija, grūtniecība, onkoloģiska slimība, HIV infekcija),
Neiroloģiski simptomi (redzes nerva diska tūska, patoloģiska neiroloģiska simptomātika objektīvā izmeklēšanā, jauni krampji),
Nesens vai pēkšņs un ar augstu intensitāti galvassāpju sākums,
Sāpju lokalizācija pakauša daļā,
Progresējošas sāpes,
Sāpes, ko provocē fiziska slodze vai pozīcijas maiņa.

Papildus izmeklēšana var ietvert dažādus izmeklējumus atkarībā no pacienta sūdzībām. Visbiežāk tā ir attēldiagnostika, papildus asins analīzes, lai vērtētu iekaisuma varbūtību, vai arī lumbālpunkcija. Pacientiem var būt nepieciešama arī oftalmologa (acu ārsta), otorinolaringologa vai citu speciālistu apskate.

Attēldiagnostika

Datortomogrāfiju (DT) parasti veic neatliekamās palīdzības etapā, ja pacientam ir brīdinošie, “sarkanā karoga” simptomi.
Magnētiskā rezonanse (MR) ir jutīgāka metode galvas smadzeņu izmeklēšanai, taču nav ātri un plaši pieejama, galvassāpju gadījumā to biežāk veic plānveida kārtā. MR ir arī jutīgāka pret jaunveidojumiem un asinsvadu patoloģijām.

Lumbālpunkcija nav veicama visos gadījumos, taču tā nepieciešama gadījumos, ja ir aizdomas par sekundārām galvassāpēm. Piemēram, galvassāpes ar drudzi, kas ir raksturīgs galvas smadzeņu (encefalīts) vai galvas smadzeņu apvalku (meningīts) iekaisumu.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Datortomogrāfija

Magnētiskā rezonanse (MR)

Lumbālpunkcija (Mugurkaula smadzeņu šķidruma paņemšana)

Asins analīzes

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Atbilstoša ārstēšana un prognoze ir atkarīga no tā kāda veida galvassāpes pacientam tiek diagnosticētas – primāras vai sekundāras. Sekundāru galvassāpju gadījumā jāvērtē, kāda slimība vai bojājums ir iemesls galvassāpēm. Atkarībā no šīs slimības vai stāvokļa tiek piemērota atbilstoša ārstēšana un prognoze var būt ļoti atšķirīga. Primāru galvassāpju gadījumā plašāk lasi šeit.

Saistītās ārstu specialitātes

Neirologs

Pediatrs

Algologs

Informatīvie materiāli

Miega higiēna bērniem un pusaudžiem

Gluži tāpat kā pazīstam personīgo higiēnu, ir arī miega higiēna. To veido uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā.

Veselīgs uzturs

Veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība, sabalansētība, mērenība. Veselīgs uzturs piegādā cilvēkam enerģiju un uzturvielas tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības konkrētajos darba, vides un dzīves apstākļos.