Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Medikamentu provokācijas tests ir vienīgais tests, ar kura palīdzību iespējams apstiprināt vai izslēgt medikamentu alerģiju.
Pozitīvi ādas testi un specifisku IgE antivielu atrašana asinīs ne vienmēr nozīmē, ka bērns nevar lietot konkrēto medikamentu. Atkarībā no pacienta vecuma, simptomiem, kā arī psiholoģisko reakciju iespējamības bērnam vai vecākiem, var veikt atklātu vai aklu placebo kontrolētu medikamentu provokācijas testu.
*Atklāta provokācijas testa laikā pacients, likumīgais bērna aizbildnis, māsiņa un ārsts zina, kāds medikaments bērnam tiek dots. Šis tests notiek vienas dienas laikā.
*Akls placebo kontrolēts provokācijas tests notiek vismaz divās atsevišķās dienās. Abās testa norises dienās pacients saņem garšas, smaržas un izskata ziņā līdzīgas vielas, taču vienā reizē tajā ir paslēpts testējamais medikaments, otrā reizē nav. Šādu testu biežāk izvēlas bērniem ar subjektīviem un/vai vēlīniem simptomiem (piemēram, ar sāpēm vēderā vai niezi pēc kāda medikamenta lietošanas, atopisko dermatītu, aizcietējumiem), gadījumos, kad bērnam vai bērna vecākiem iespējamas psiholoģiskas reakcijas (piemēram, bailes lietot kādu medikamentu vai pārliecība, ka tas noteikti izsauks simptomus), kā arī pētījumiem.
1. Provokācijas testu veic 4–6 nedēļas pēc tam, kad novērota reakcijas pēc medikamenta lietošanas. 2. Nedrīkst būt slimības saasinājums. Ja tāds ir, tad ārsts testu var pārcelt uz citu dienu. 3. Piecas dienas pirms plānotā provokācijas testa nedrīkst lietot medikamentus, kas var ietekmēt testa ticamību, piemēram, antihistamīna līdzekļus, antileikotriēnu antagonistus, H2 blokatorus, sistēmiskos glikokortikoīdus un citus.
Pirms testa veikšanas ārsts vēlreiz rūpīgi izvērtē anamnēzi un veic bērna izmeklēšanu, izdara ādas dūriena testu ar pārbaudāmo medikamentu, atsevišķos gadījumos var paņemt asins analīzes un ievietot katetru.
Provokācijas testa laikā māsiņa dod medikamentu, tā devu pakāpeniski kāpinot, līdz sasniegta deva, kāda bērnam būtu jāsaņem. Izmeklējuma laikā drīkst padzerties un papildus uzņemt pārtikas produktus, pret kuriem līdz šim nav novērotas alerģiskas reakcijas. To drīkst darīt, tikai saskaņojot ar ārstu. Visu izmeklējuma laiku tiek izvērtēti pacienta vitālie rādītāji (arteriālais spiediens, pulss, elpošana, skābekļa daudzums asinīs, PEF jeb izelpas maksimumplūsmas noteikšana) un klīniskās pazīmes, kas varētu liecināt par alerģiskas reakcijas sākšanos. Testu nekavējoties pārtrauc, ja parādās pirmās alerģijas izpausmes, un sniedz neatliekamo palīdzību, ja tāda nepieciešama!
Pēc tam, kad saņemtas visas testējamā medikamenta devas, bērnam vismaz vienu stundu jāatrodas medicīnas personāla uzraudzībā, lai izvērtētu un novērstu akūtas reakcijas, kas visbiežāk izpaužas tieši šajā periodā. Ja testa vai novērošanas laikā parādās simptomi, uzturēšanās laiks dienas stacionārā pagarinās, nepieciešamības gadījumā bērnu stacionē.
Atkarībā no medikamentu provokācijas testa rezultātiem ārsts sniedz norādījumus par tālāko taktiku.
Medikamentu provokācijas testa laikā iespējamas dzīvībai bīstamas reakcijas, kuras biežāk novēro pacientiem, kam anamnēzē bijušas šādas reakcijas, pacientiem ar augstiem specifisko IgE vai ādas dūriena testa rezultātiem.
Lai maksimāli novērstu šādu reakciju iespējamību, pirms pacienta nosūtīšanas uz medikamentu provokācijas testu atbildīgais ārsts jau iespēju robežās ir izvērtējis potenciālos riskus, testu sāk ar ļoti mazām testējamā medikamenta devām, kā arī pirms testa uzsākšanas jau savlaicīgi sagatavo nepieciešamos medikamentus akūtu reakciju ārstēšanai.
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.