Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Medikamentu alerģija jeb hipersensitivitāte
Medikamentu hipersensitivitāte (paaugstināta jutība) ir daudz plašāks jēdziens, nekā ikdienā lietotais – medikamentu alerģija.
Created: 21. novembris, 2024. gads
Atjaunots: 21. novembris, 2024. gads
Atjaunots: 21. novembris, 2024. gads
Drukāt
Medikamentu reakciju iedalījums tipos:
A – paredzama, rodas visiem indivīdiem, ja saņemta pietiekoša deva, piem., miegainība no antihistamīniem, ko lieto alerģiju ārstēšanā
B- neparedzama, rodas uzņēmīgiem indivīdiem
Neparedzamu (nelabvēlīgu) medikamentu reakciju - klīniski līdzīgu alerģijai - sauc par medikamentu hipersensitivitāti .
Medikamentu alerģija - imunoloģiski noteikta neparedzama reakcija.
Kuru terminu jūsu gadījumā izvēlēties , lai paliek ārsta ziņā.
Aptaujājot vecākus par medikamentu alerģiju viņu bērniem, apmēram 10% uzrunāto apgalvo, ka tāda ir, bet pārbaudot tikai 0,4- 2,9% gadījumos tā tiek apstiprināta. Tādējādi bērniem medikamentu alerģija ir retāk sastopama nekā pieaugušajiem.
- Specifiskie alerģiskie izmeklējumi jāveic 4-6 nedēļas pēc tam, kad pilnībā izzuduši visi simptomi no iespējamās medikamentu hipersensitīvās reakcijas.
- Cilvēkiem ar medikamentu hipersensitivitāti, simptomi var rasties neatkarīgi no lietoto zāļu formas - tabletēm, ziedēm, injekcijām, pilieniem.
- Ja jums vai jūsu bērnam negaidītā organisma reakcija traucē, tad ir nepieciešams doties uz konsultāciju pie alergologa.
- Ejot pie alergologa, pārdomājiet atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kāds medikaments jūsuprāt radīja problēmu?
- Kad tieši sākāt lietot medikamentu un kad pārtraucāt?
- Cik ilgs laiks pagāja no zāļu lietošanas un pirmajiem simptomiem, ko tieši novērojāt?
- Cik ilgi simptomi saglabājās, ko darījāt, lai tos novērstu?
- Kādus vēl medikamentus lietojāt?
- Vai lietojāt kādus augu valsts medikamentus vai vitamīnus , vai minerālvielas, pārtikas piedevas? Ja jā, tad kādas?
Simptomu apraksts
Simptomi var neparādīties pirmajās medikamentu lietošanas reizēs. Kamēr vēl nav ārēju, sajūtamu izpausmju, organisms jau ražo pretvielas . Nākamo kontaktu laikā ar zināmu ķīmisko vielu organisms uzreiz reaģē ar esošām antivielām, lai aizsargatos. Tādējādi var rasties sekojošie simptomi:
- Izsitumi uz ādas;
- Nieze;
- Tūska;
- Sēkšana vai citas elpošanas problēmas;
- Anafilakse, dzīvībai bīstama reakcija, kas vienlaicīgi skar 2 vai vairāk orgānu sistēmas (piem. vienlaikus ir grūti elpot un izsitumi);
- Vemšana;
- Reibonis.
Dažas medikamentu hipersenitivitātes izpausmes var līdzināties noteiktām slimībām (niezoši izsitumi, pleķi, ādas pacēlumi – nātrene, sēkšana -astma).
Cēloņi
iežākie medikamentu alerģijas izsaucēji:
- Penicilins un līdzīgie antibiotiķi;
- Sulfonamīdu grupa;
- Pretkrampju medikamenti;
- Aspirīns, nesteroidie pretiekaisuma līdzekļi;
- Ķīmijterapijas medikamenti.
Ja ir nelabvēlīga reakcija no penicilīna, tas nenozīmē, ka tāda būs arī no radniecīgām zālēm piemēram amoksicilīna, bet tāda iespējamība pastāv. Ja vienreiz ir bijusi alerģiska reakcija no antibiotiķa, tas nenozīmē, ka tāda pati būs pēc laika, atkal to lietojot.
Izmeklējumu apraksts
Diagnostika medikamentu hipersensitivitātei ir sarežģīta.
- Ļoti svarīgi ir godīgi, pēc iespējas precīzi atbildēt uz alergologa jautājumiem par notikumu ar iespējamo medikamentu alerģiju. Uz vizīti nepieciešams ņemt līdzi visus esošos izrakstus, ārstu slēdzienus un savu novērojumu dienasgrāmatu.
- Parasti pirmais diagnostikas tests ir ādas tests (dūriena, injekcija ādā vai aplikācijas tests). Atsevišķu medikamentu (penicilina, pusintētiskopenicilīnu) diagnostikai lieto specifisko antivieli IgE noteikšanu asins sērumā - ņem asinis no vēnas.
- Tam seko provokācijas tests.
- Medikamentu provokācijas tests ir vienīgais tests, ar kura palīdzību var apstiprināt vai izslēgt medikamentu alerģiju, hipersensitivitāti pacientam. Pozitīvi ādas testi un specifisku IgE antivielu atrašana asinīs ne vienmēr nozīmē, ka bērns nevar lietot attiecīgo medikamentu.
- Atkarībā no pacienta vecuma, simptomiem, kā arī psiholoģisku reakciju iespējamības bērnam vai vecākiem, iespējams veikt atklātu vai aklu placebo kontrolētu medikamentu provokācijas testu.
- Atklāta provokācijas testa laikā pacients, likumīgais bērna aizbildnis, māsiņa un ārsts zina, kāds medikaments bērnam tiek dots. Šis tests notiek vienas dienas laikā.
- Akls placebo kontrolēts provokācijas tests notiek vismaz divās atsevišķās dienās. Abās testa norises dienās pacients saņem garšas, smaržas un izskata ziņā līdzīgas vielas, - taču vienā reizē tajā ir paslēpts testējamais medikaments, otrā reizē nav. Šādu testu biežāk izvēlas bērniem ar subjektīviem un/vai vēlīniem simptomiem (kā, piemēram, sāpēm vēderā vai niezi pēc kāda medikamenta lietošanas, atopisko dermatītu, aizcietējumiem), gadījumos, kad bērnam vai bērna vecākiem iespējamas psiholoģiskas reakcijas (piemēram, bailes lietot kādu medikamentu vai pārliecība, ka šis produkts noteikti izsauks simptomus), kā arī pētījumiem.
Lai tests izdotos sekmīgi, jāievēro sekojoši priekšnosacījumi:
- Nedrīkst lietot medikamentus, kas var ietekmēt provokācijas testa ticamību (piem., antihistamīnie līdzekļi, antileikotriēnu antagonisti, H2 blokatori, sistēmiski glikokortikoīdi u.c.) pēdējo 5 dienu laikā.
- Provokācijas testu veic 4-6 nedēļas pēc reakcijas pēc medikamenta lietošanas;
- Nedrīkst būt slimības uzliesmojums (tādā gadījumā tests var tikt pārcelts uz vēlāku laiku);
Pirms testa veikšanas ārsts vēlreiz rūpīgi izvērtē anamnēzi un veic bērna izmeklēšanu, izdara ādas dūriena testu ar aizdomās turamo medikamentu, atsevišķos gadījumos var paņemt asins analīzes un ievietot katēteri.
Provokācijas testa laikā māsiņa dod medikamentu, tā devu pakāpeniski kāpinot, līdz sasniegta deva, kādu bērnam būtu jāsaņem .
Izmeklējuma laikā drīkst padzerties un papildus uzņemt uzturu tikai saskaņojot ar ārstu ar iepriekš zināmiem produktiem un dzērieniem, pret kuriem līdz šim nav novērotas alerģiskas reakcijas.
Visu izmeklējuma laiku tiek izvērtēti pacienta vitālie rādītāji (arteriālais spiediens, pulss, elpošana, skābekļa saturācija ar pulsa oksimetru, PEF) un klīniskās pazīmes, kas varētu liecināt par alerģiskas reakcijas sākšanos. Testu pārtrauc nekavējoties tiklīdz parādās pirmās alerģijas izpausmes un sniedz neatliekamo palīdzību, ja tāda nepieciešama!
Medikamentu provokācijas testa laikā iespējamas dzīvībai bīstamas reakcijas, kuras biežāk novēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas šādas reakcijas, pacientiem ar augstiem specifisko IgE vai ādas dūriena testa rezultātiem. Lai maksimāli novērstu šādu reakciju iespējamību, pirms pacienta nosūtīšanas uz medikamentu provokācijas testu atbildīgais ārsts jau iespēju robežās ir izvērtējis iespējamos riskus, testu sāk ar ļoti mazām testējamā medikamenta devām, pirms testa uzsākšanas jau laicīgi tiek sagatavoti nepieciešamie medikamenti akūtu reakciju ārstēšanai.
Pēc tam, kad saņemtas visas testējamā medikamenta devas, bērnam vismaz 2 stundas jāatrodas medicīniskā personāla uzraudzībā, lai izvērtētu un novērstu akūtas reakcijas, kuras visbiežāk izpaužas tieši šajā periodā. Ja testa vai novērošanas laikā parādās simptomi, uzturēšanās laiks dienas stacionārā pagarinās, nepieciešamības gadījumā bērnu stacionē.
Pēc medikamentu provokācijas testa pabeigšanas atkarībā no testa rezultātiem ārsts sniedz norādījumus par tālāko taktiku.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
- Izslēgt kontaktu ar medikamentu hipersensitivitātes izsaucēju;
- Nekavējoša simptomātiska terapija, ja simptomi pastiprinās vai iesaistās vairākas orgānu sistēmas(anafilakse);
- Visus ar Jūsu vai bērna veselības aprūpi saistītos cilvēkus jāinformā par zināmu vai iespējamu medikamentu alerģiju;
- Pajautāt ārstam no kādām radniecīgām zālēm jāizvairās;
- Vaicāt alergologam par alternatīviem medikamentiem , ko lietot hipersensitīvo medikamentu vietā
- Vienmēr nēsāt līdzi informāciju par medikamentu pret kuru ir hipersensitivitāte.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas
Kowalski ML et al.WAO White Book on Allergy, 2012, 57-61.
Kowalski M.L. et al. Position paper, Allergy,68 (2013) 1219-1232.
Demoly et al. ICON on drug allergy Allergy Volume 69, Issue 4, pages 420–437, April 2014