Apzinātā sapņošana

Miegs nav vienmērīgs process; iemiegot mēs ejam cauri dažādām miega fāzēm. Katrai no tām ir savs uzdevums. Apzinātā sapņošana notiek REM jeb ātro acu kustību (rapid eye movement) fāzē. Tās laikā smadzeņu darbība ir diezgan līdzīga nomodam, un ķermenis ir „paralizēts”. Daba tā iekārtojusi tādēļ, lai mēs savus sapņus nevarētu izdzīvot īstenībā. Pretējā gadījumā, piemēram, sapņojot, ka spēlē futbolu, tu varētu sākt spārdīties miegā, ievainojot sevi vai gultas partneri, vai arī izkrist no gultas. Dažkārt cilvēkiem ir bail sapnī „iesprūst”, bet no tā nav jābaidās, jo REM miega fāze ilgst tikai noteiktu laiku, pēc kura cilvēks vai nu pāriet citā fāzē (kurā apzinātā sapņa vairs nebūs), vai arī pamostas.

Apmēram puse (40–50%) cilvēku nekad nepiedzīvos apzināto sapņošanu. Piektdaļa cilvēku to redz apmēram reizi mēnesī, bet pavisam retos gadījumos – vairākas reizes nedēļā vai pat katru nakti. Dažiem apzinātā sapņošana notiek pati no sevis, bet citi to var iemācīties. Apzinātā sapņošana ļauj izklaidēties, doties piedzīvojumos, piešķirt sev jaunas spējas, apmeklēt interesantas vietas, parunāties ar cilvēkiem, ar kuriem ikdienā to nesanāktu darīt... Vai arī, piemēram, satikt kādu tuvu cilvēku, kas vairs nav starp mums, palīdzot sev tikt galā ar emocijām.

Apzinātā sapņošana ne vienmēr ir tikai izklaide. To var diezgan veiksmīgi izmantot, lai palīdzētu ārstēt posttraumatiskā stresa sindromu. Ja kādam bieži rādās murgi, arī tad apzinātā sapņošana var nākt talkā – iemācoties kontrolēt sapni, varam izmainīt arī tā gaitu un apstākļus. Piemēram, ja sapņos bieži kāds uzbrūk, tad cilvēks var noskaidrot savas attiecības ar uzbrucēju un uzzināt, ko tas īsti grib. Varbūt tas simbolizē zemapziņas bailes vai kādu notikumu, ar kuru līdz šim nav bijis spēka tikt galā? Citi sev piešķir superspējas, kas ļauj uzveikt pāridarītāju vai arī aizbēgt. Apzinātā sapņošana var palīdzēt tikt galā arī ar fobijām. Sapnī izveidojot drošu vidi, mazpamazām var stāties pretim lielākajām bailēm, lieliski apzinoties, ka sapnī visu kontrolē un nekas nenotiks.

Attēls

Vai tas ir droši?

Zinātne vēl nav pietiekami labi izpētījusi apzinātās sapņošanas labās īpašības vai iespējamo slikto ietekmi. Kopumā apzinātajai sapņošanai var būt ļoti laba ietekme, ja tā palīdz samazināt stresu, uztraukumus, bailes vai murgus. Neskatoties uz to, jābūt ļoti uzmanīgam ar apzināto sapņošanu, citādi var sākt izzust robeža starp sapņiem un realitāti.

Dažas apzinātās sapņošanas metodes ietver mošanos naktī, kas traucē miega ciklu. Tas var saasināt jau esošās psihiskās slimības, piemēram, depresiju. Apzināto sapņošanu neiesaka arī cilvēkiem ar šizofrēniju, jo tas varētu apgrūtināt atšķirt sapņus, halucinācijas un realitāti vai arī pasliktināt stāvokli. Lai gan apzinātā sapņošana cilvēcei ir pazīstama jau sen, vēl nav pieredzes, kā tā ietekmē vieglāk ievainojamus un neaizsargātus cilvēkus, piemēram, ar disociatīviem (konversijas) traucējumiem. Ja vēlies pamēģināt šo pieredzi, bet neesi pārliecināts, parunā ar savu ārstu!

Kā iemācīties apzināto sapņošanu?

Nav vienas noteiktas receptes, kā iemācīties apzināties sapņus, bet ir vairāki soļi, kas var palīdzēt to sasniegt:

• Iekārto miegam draudzīgu vidi un ievies labu miega higiēnu. Ja vēlies apgūt apzināto sapņošanu, miegam jābūt prioritātei;
• Izmanto apzinātības praksi (mindfulness) vai meditāciju ikdienā. Pastiprināta apzināšanās ikdienas situācijās trenē prātu un palīdz sagatavoties apzinātajai sapņošanai;
• Lai iemācītos apzināties sevi sapņos, vispirms jāapzinās un jāizprot savi sapņi. Pieraksti tos! Blakus gultai turi papīru un pildspalvu. Vari pierakstīt arī telefonā, bet rakstīšana ar roku palīdz labāk apzināties sapņus. Centies piefiksēt visas detaļas, ko atceries – gan notikumus, gan emocijas. Ik pa mirklim pārlasi savu sapņu žurnālu – tas palīdzēs izprast signālus un modeļus;
• Pārbaudi realitāti! Ja darīsi to pietiekami bieži nomodā, ar laiku iemācīsies realitāti pārbaudīt arī miegā. To var izdarīt, dienas laikā sev vairākkārt uzdodot jautājumu: „Vai es sapņoju?” Vienlaikus pieskaries sienai. Sapnī, atšķirībā no nomoda, roka izies cauri sienai. Vēl vari arī mēģināt lasīt kādu tekstu, piemēram, grāmatu vai plakātu. Realitātē teksts paliks tāds pats, bet sapnī mainīsies. Cits veids pārbaudīt realitāti ir skatīties spogulī un atrast kaut ko tādu, kas neatbilst patiesībai. Filmas “Inception” varoņi izmantoja kādu priekšmetu, kas nomodā un sapņos darbojās atšķirīgi, tā ļaujot atšķirt šīs divas realitātes;
• Esi atvērts iespējām. Cilvēki, kas māk „ieiet” sapnī, lielākoties arī citās ikdienas norisēs izmēģina jaunu, pārbauda savas robežas un ar interesi pēta apkārtni. Tas viss trenē prātu;
• Izmēģini mnemonisko apzināto sapņu ierosināšanas metodi (mnemonic induction of lucid derams – MILD). Tas nozīmē, ka cilvēks mācās atšķirt sapni no īstenības. Mēģini atcerēties kādu nesenu sapni (šeit palīdzēs miega dienasgrāmata) un domā par to, lai nokļūtu tajā pašā sapnī. Noķer mirkli, kad sāc aizmigt, visu laiku pie sevis atkārtojot vienu un to pašu frāzi, piemēram: „Es aizmigšu un sapratīšu, ka sapņoju.” Pievērs uzmanību detaļām un centies atpazīt sirreālos notikumus, kas liek saprast, ka tas ir sapnis, nevis īstenība;
• Pamēģini „atpakaļ gultā” metodi (wake back to bed technique – WBTB). Tās pamatā ir smadzeņu „apmānīšana”, mēģinot saglabāt aktivitātes stāvokli arī miegā. Uzliec modinātāju 5–6 stundas pēc aizmigšanas. Kāp ārā no gultas un dari ko tādu, kas stimulē prātu, piemēram, lasi, raksti vai meditē. Pēc 20–60 minūtēm dodies gulēt. Iestāsti sev, ka aizmiegot tu nokļūsi apzinātajā sapnī.

Attēls

Pievienotais saturs ir angļu valodā.

Ja neizdodas uzreiz, neuztraucies! Bieži vien tas prasa ilgāku sagatavošanos, jo apzinātā sapņošana ir īpašs prāta stāvoklis, kas ietver ne tikai miegu, bet arī domas un uzvedību dienas laikā.