Autiskā spektra traucējumu izpratne un ABA terapija

Autiskā spektra traucējumi (AST) ir neiroloģiski attīstības traucējumi, kas ietekmē komunikāciju, sociālo mijiedarbību un elastību dažādās situācijās. AST izpausmes var būt vieglas vai smagas, un tās parasti parādās agrā bērnībā.

Autiskā spektra traucējumu (AST) pazīmes var būt dažādas atkarībā no indivīda):

• Sociālās mijiedarbības un komunikācijas grūtības
  • Ierobežots vai izvairīgs acu kontakts,
  • Grūtības saprast un izmantot valodu (gan verbāli, gan neverbāli),
  • Grūtības saprast emocijas un sociālos signālus,
  • Ierobežota vēlme iesaistīties grupu aktivitātēs vai spēlēs,
  • Eholālija – atkārtota vārdu vai frāžu atkārtošana.
• Ierobežojoša un atkārtojoša uzvedība
  • Atkārtotas kustības (roku plātīšana, šūpošanās, pirkstu kustināšana),
  • Stingra rutīnu ievērošana un pretestība izmaiņām,
  • Šauras un intensīvas intereses (piemēram, spēcīga aizraušanās ar kādu tēmu vai objektu).
• Sensorās īpatnības
  • Pārmērīga vai ļoti zema jutība pret skaņu, gaismu, pieskārieniem, smaržu,
  • Nepatika pret noteiktām tekstūrām (drēbes, ēdiens),
  • Pārmērīga uzmanība detaļām.
• Emocionālās un  uzvedības īpatnības
  • Spēcīga emocionāla reakcija uz neparedzamām situācijām,
  • Pašstimulējoša uzvedība (piemēram, atkārtota priekšmetu griešana, roku vicināšana),
  • Grūtības pārvaldīt stresu un frustrāciju.

AST diagnostika un riska faktori

Mūsdienu diagnostikas metodes, piemēram, standartizēti testi, anketas un skalas, ļauj precīzāk noteikt autismu jau agrīnā vecumā. Šie rīki palīdz ārstiem un psihologiem novērtēt bērna attīstību un noteikt, vai viņa uzvedība atbilst AST kritērijiem. AST var diagnosticēt bērniem jau no 2 gadu vecuma.

AST diagnostiku parasti veic multidisciplināra speciālistu komanda:

• Psihiatrs,
• Neirologs,
• Pediatrs,
• Klīniskais psihologs,
• Lietišķās uzvedības analītiķis,
• Audiologopēds,
• Ergoterapeits,
• Fizioterapeits.

Riska faktori:

• AST anamnēze ģimenē,
• Ģenētiski un hromosomu traucējumi (piemēram, Trauslā X sindroms),
• Dzemdību komplikācijas,
• Vecāku paaugstināts vecums.

Mīti par AST

• Ne visiem cilvēkiem ar AST ir zems intelekts – daudziem ir normāls vai pat augsts IQ.
• AST nav audzināšanas kļūda – tas ir neirobioloģisks traucējums.
• Cilvēki ar AST vēlas draudzēties, taču viņiem var būt grūtības sociālajā mijiedarbībā.
• Autisms nav izārstējams, taču agrīna iejaukšanās var uzlabot dzīves kvalitāti.

Agrīnā intervence (AI) Latvijā

Agrīnās intervences pakalpojums ir balstīts uz nefarmakoloģisku pieeju. Tas ir agrīnu pasākumu kopums, kas tiek nodrošināts gadījumos, kad ir aizdomas par AST vai AST tikko diagnosticēts. Valsts apmaksāta agrīnā intervence ir pieejama bērniem līdz 6 gadu vecumam.

Agrīna iejaukšanās notiek pirms vai ap pirmsskolas vecumu, jau no 2–3 gadu vecuma. Šajā periodā maza bērna smadzenes vēl attīstās, kas nozīmē, ka tās ir plastiskākas un pielāgojamākas nekā vecākā vecumā.

Mērķis: nodrošināt agrīnu nefarmakoloģisku iejaukšanos, lai veicinātu bērna attīstību un mazinātu iespējamos attīstības riskus.

Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošinātas šādas terapijas un speciālistu konsultācijas:

• Lietišķās uzvedības analīze (ABA),
• Ergoterapija,
• Audiologopēdija,
• Fizioterapija,
• Mūzikas terapija,
• Psihologa, speciālā pedagoga un uztura speciālista konsultācijas.

Lai saņemtu šo pakalpojumu, nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Pakalpojumu var saņemt bērni līdz 3 gadu vecumam (ieskaitot) ar aizdomām par AST vai jau diagnosticētu AST, kā arī bērni no 4 līdz 6 gadu vecumam (ieskaitot) ar aizdomām par AST. Pakalpojums tiek sniegts vienu reizi, un prioritāte tiek piešķirta jaunākajai vecuma grupai.

Lietišķās uzvedības analīze  jeb ABA terapija

ABA terapija (lietišķās uzvedības analīze – Applied Behavior Analysis) ir zinātniski pamatota metode, kas tiek izmantota, lai veicinātu uzvedību, komunikācijas prasmes un sociālo mijiedarbību.

ABA terapija balstās uz uzvedības analīzi, kuras mērķis ir:

• Stiprināt vēlamo uzvedību (piemēram, acu kontaktu, komunikāciju, sociālās prasmes),
• Samazināt nevēlamu uzvedību (piemēram, agresiju, pašstimulējošu uzvedību),
• Pielāgot apmācību individuāli, pamatojoties uz bērna vajadzībām.

Lietišķās uzvedības analīzes speciālistu iedalījums Latvijā

1. Starptautiski sertificēts uzvedības analītiķis - supervizors (patstāvīgi praktizējošs speciālists)

• Pabeidzis pilnu ABA apmācības kursu (vismaz 270 h),
• Vismaz bakalaura grāds,
• Izgājis praksi supervizora vadībā 1000 stundas, saņēmis 50 supervīzijas stundas (puse var būt grupas supervīzijas, līdz 5 cilvēkiem grupā), turpina saņemt 24 mentora stundas,
• Sertificējas starptautiskajā uzvedības analīzes organizācijā (IBAO),
• Beidzis supervizora apmācības 8 h (rekomendācija).

2.     Uzvedības analītiķis Latvijā (patstāvīgi praktizējošs speciālists)

• Pabeidzis pilnu ABA apmācību (270 h),
• Izgājis praksi supervizora vadībā 1500 stundas, saņēmis 75 supervīziju stundas (puse var būt grupas supervīzijas, līdz 5 cilvēkiem grupā),
• Vizmaz bakalaura grāds – psiholoģijā, pedagoģijā vai veselības aprūpē ar kvalifikāciju ergoterapijā, audiologopēdijā.

3.     Uzvedības analītiķis apmācībā (praktizē tikai supervizora uzraudzībā, līdz ir sasniedzis uzvedības analītiķa prasības)

• Ir uzsācis ABA apmācības kursu (vismaz 270 h apmērā),
• ir uzsācis praktizēt supervizora (sertificēts uzvedības analītiķis) vai mentora (uzvedības analītiķis) uzraudzībā.

 4.  Uzvedības analītiķa asistents (praktizē tikai tiešā uzvedības analītiķa uzraudzībā)

• Pabeidzis vismaz 40 h ABA apmācības,
• Bakalaura grāds (vai uzsācis studijas) – vēlams psiholoģijā, pedagoģijā vai ekvivalentā sociālo zinību programma,
• Var praktizēt tikai tiešā uzvedību analītiķa uzraudzībā, strādā tikai pēc izstrādātas uzvedības analītiķa programmas.

Terapijas procesa etapi

1. Sadarbības veicināšana;
2. Prasmju līmeņa izvērtēšana;
3. Rezultātu apraksts;
4. Apmācības programmas izstrāde;
5. Nevēlamās uzvedības (NU) funkcionālā analīze;
6. Terapijas procesa monitorēšana un atskaites.

Stratēģijas, kuras izmanto terapijas procesā. Izvēloties piemērotākas stratēģijas, terapeits apraksta tos prasmju protokolā.

• uzvedības veidošana caur secīgiem soļiem (Shaping)
• stimula un uzvedības sasaistīšana (Pairing)
• uzvedības ķēdes veidošana (Chaining)
• diskrētā izmēģinājuma mācīšana (Discrete Trial Teaching (DTT))
• Mācīšanās ikdienas situācijās (Natural Environment Teaching (NET))
• Funkcionālās komunikācijas apmācība (Functional Communication Training (FCT))
• diferenciāla pastiprināšana alternatīvai uzvedībai (Differential Reinforcement of Alternative Behavior)
• utt.

Lietišķās uzvedības analītiķi analizē uzvedību, izvērtē bērna spējas un, izmantojot pozitīvu pastiprinājumu, cenšas nostiprināt sociāli pieņemamu uzvedību.

Speciālista skaidrojums VIDEO