Multiprofesionāls komandas darbs bērnu ar AST diagnostikas un terapijas procesā

Attēls

2025. gada 29. maijā  notika Bērnu slimnīcas un Labklājības ministrijas īstenotā projekta “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenēm” organizēts seminārs pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem un citiem atbalsta profesiju speciālistiem. Semināru vadīja  Liene Daškevica, sertificēta ergoterapeite, BJPVC Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja. Piedāvājam svarīgākās atziņas.

Autiskā spektra traucējumi (AST) ir neirālās attīstības traucējumi dažādās smaguma pakāpēs. AST izcelsmei nav viena konkrēta cēloņa. Tiek uzskatīts, ka AST rodas no dažādu ģenētisku un vides faktoru mijiedarbības. AST nav slimība, ar ko [pēkšņi] saslimst, AST simptomus parasti var pamanīt jau bērna pirmajos dzīves gados, visbiežāk ap 18 mēnešiem līdz 3 gadu vecumam.

AST pazīmes un grūtības

AST neraksturo tikai viena konkrēta pazīme, jāskatās uz pazīmju kopumu (t.i., vienas konkrētas pazīmes atbilstība neliecina par AST, bet gan vairāku pazīmju kopums)!

Agrīnās pazīmes (0-2 gadi): 

• nereaģē uz vārdu, 
• neskatās, kad kāds runā, 
• vājš acu kontakts, 
• neizrāda interesi par cilvēkiem vai rotaļlietām, 
• nerunā vai kavējas valodas attīstība (nerunā vārdus ap 16 mēnešiem, neveido frāzes ap 2 gadiem),
• atkārtota un vienveidīga darbošanās un spēlēšanās, 
• spēcīga pieķeršanās rutīnām.

Vēlākas pazīmes (2-5 gadi un vēlāk): 

• grūtības rotaļāties ar citiem bērniem, veidot draudzību, 
• nesaprot mīmiku, žestus, 
• neprot lasīt citu emocijas, atkārto dzirdēto, 
• monotona balss, 
• samazināta iztēle, 
• idejas un radošums.

Bieži bērniem ar AST ir kavēta valodas attīstība (grūtības lietot valodu vai valoda nav nemaz).

Ko darīt, ja rodas aizdomas par AST?

Nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pediatru, lai uzsāktu darbu ar bērna tiešajām, šī brīža grūtībām. Ģimenes ārsts vai pediatrs raksta nosūtījumu uz nepieciešamām padziļinātajām izmeklēšanām pie neirologa, psihiatra, audiologopēda, citiem speciālistiem.

Agrīnās intervences pakalpojums

• Pakalpojuma sniedzēji Latvijā: Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža”, RSU Ambulance (pašlaik pārtraukuši sniegt), Rīgas veselības centrs (RVC), Talsu veselības centrs, Ainažu psihoneiroloģiskā slimnīca, biedrība “Nepaliec viens”, Bauskas slimnīca.
• Pētījumos lielākā pakalpojuma efektivitāte tiek pierādīta līdz 4 gadu vecumam. Latvijā intervences pakalpojumu piešķir divās grupās: līdz 3 gadiem (ieskaitot) ar simptomātiku vai noteiktu AST (uzstādīta AST diagnoze), bet no 4-6 gadiem (ieskaitot) tikai ar aizdomām par AST.
• Piešķir bērniem ar aizdomām uz AST un ar AST simptomātiku.
• Mērķis – pēc iespējas savlaicīgāka attīstības traucējumu atpazīšana, diagnostika, intervence.
• Nosūtītājs – ģimenes ārsts vai jebkurš ārsts-speciālists (piemēram, psihiatrs, neirologs).
• Speciālisti pakalpojumā: bērnu psihiatrs, klīniskais psihologs, audiologopēds, fizioterapeits, ergoterapeits, ABA terapeits.

Kur meklēt informāciju?

Papildu praktiska, atbalstoša informācija mājaslapās:

• viegliemsoliem.lv (par lietišķās uzvedības analīzes jeb ABA terapijas principiem); 
• veselapasaule.lv sadaļā “Agrīna bērna attīstība un intervence” (par Agrīnās intervences pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem).

Papildu atbalsts:

• Bērnu slimnīcas fonda atbalsts no ziedojumiem bērniem ar AST terapijas nodrošināšanai līdz 7 gadu vecumam ar elektronisku pieteikumu (nepieciešams sertificēta psihiatra, klīniskā psihologa vai neirologa izraksts);
• Labklājības ministrijas finansētais psihosociālas rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar AST līdz 7 gadu vecumam (nepieciešams sertificēta psihiatra, klīniskā psihologa vai neirologa izraksts par AST diagnozi vai aizdomām par AST; iepriekš saņemta agrīnās intervences programma ārstniecības iestādē).