Māneklītis – vai nepieciešams?

Kādi var būt plusi un mīnusi lietojot māneklīti jeb knupīti?

Svarīgākais un būtiskākais nosacījums, lietojot knupīti, ir, lai tas mutē neatrastos visu dienu. Pirmajos dzīves mēnešos mazulim māneklīti vajadzētu dot tikai izteiktas nepieciešamības gadījumā, ja mazulis ir ļoti nemierīgs vai uztraukts. Četru mēnešu vecumā mazulis sāk apzināties, kad māneklītis ir nepieciešams un kad nav. No 6 mēnešu vecuma zīšanas reflekss mazinās, tādēļ bērns arvien retāk prasīs knupīti. Kad mazulis sasniedzis gada vecumu, ieteicams pilnībā atbrīvoties no māneklīša lietošanas.

Pirmajā dzīves gadā knupīša lietošana neietekmē zobu stāvokli un sakodienu! Otrajā dzīves gadā tā lietošana kavē mutes muskulatūras attīstību. Ilgstoša māneklīša lietošana var veicināt žokļu deformāciju un veidot nepareizu sakodienu. Tādēļ vēlākais brīdis, kad pārtraucama māneklīša lietošana, ir pusotrs gads.

Kādos brīžos māneklīša lietošana ir atbalstāma?

• Zīšanai ir nomierinošs efekts - māneklītis ikdienā var būt labs palīgs, lai nomierinātu mazuli.
• Zīdīšanas procesā mazulim attīstās zods, apakšžoklis un mutes muskulatūra.
• Ja mazulis zīž pirkstus, tad labāk piedāvāt māneklīti, jo no māneklīša lietošanas atradināties būs daudz vieglāk, nekā no pirkstu zīšanas.
• Māneklītis regulāri jāmaina.

Svarīgi! Māneklīti nedrīkst mērcēt ēdienā, medikamentos vai šķidrumos un tad dot mazulim. Ja māneklītis nokrīt zemē, nekādā gadījumā nedrīkst to likt sev mutē, lai to nolaizot notīrītu! Tādos gadījumos jālieto rezerves māneklītis!