Drošas peldēšanas pamatprincipi

Karstais vasaras laiks tā vien aicina izbaudīt atpūtu pie ūdens. Diemžēl statistika liecina, ka laikā no maija līdz septembrim pārāk daudziem Latvijas iedzīvotājiem ūdensprieki beidzas ar traumām vai pat zaudētu dzīvību. Peldot vienmēr ir jāapzinās savas rīcības iespējamās sekas un jārīkojas atbildīgi. Tāpēc biedrība “Peldēt droši” aicina ievērot dažus vienkāršus noteikumus, lai atpūta nebeigtos traģiski.

Pirmais un vissvarīgākais noteikums drošībai pie ūdens ir prasme peldēt - tā var glābt dzīvību. Peldētprasme jāapgūst jau bērnībā, taču iemācīties peldēt var jebkurā vecumā. Tas jādara profesionāla peldēšanas trenera uzraudzībā peldbaseinā. Lai izvērtētu savu peldētprasmi, jāatbild uz šiem jautājumiem:

• Vai spēju bez apstāšanās nopeldēt 200 m jeb astoņus 25 m peldbaseinus (no tiem 50 m peldot uz muguras)?
• Vai pēc 200m distances spēju saviem spēkiem izkāpt krastā un sarunāties?

Peldētprasme nenozīmē peldēt uz ātrumu vai tehniski pareizi. Arī laikam, cik ilgi peldēsi, nav nozīmes. Svarīgākais ir spēt tikt ārā no ūdens un sagaidīt palīdzību.

Kā izvēlēties drošu peldvietu?

Latvijā teju katrs dzīvo ūdenstilpes tuvumā. Upes, ezeri, jūra, grāvji, dīķi ir visapkārt. Visdrošākā vieta peldei ir oficiāla peldvieta – tāda, kura ir labiekārtota, ar lēzenu, stingru krastu, nav straumes un strādā glābējs. Latvijā ir 59 oficiālās peldvietas, to adreses var atrast šeit.

Nezināmās vietās vienmēr jāizpēta apkārtne. Droša peldvieta nebūs aizaugusi un būs labi pārredzama, tajā peldas arī citi cilvēki. Ja neesi pārliecināts, ka izvēlētā vieta būs droša, labāk nepeldi.   

Svarīgi ir izvērtēt vietu un laiku, kur un kādos apstākļos peldēt. Nedrīkst peldēt naktī, negaisā, lielos viļņos un vienatnē. Naksnīgas peldes vienatnē ir romantiskas tikai filmās, bet dzīvē tas ir pārlieku liels un nevajadzīgs risks.

Lai peldētu, pietiek iebrist līdz krūtīm tā, lai jebkurā brīdī var nostāties uz kājām. Nevajag peldēt dziļi un tālu -  jo tuvāk krastam, jo drošāk. Distanču rekordus var uzstādīt peldbaseinā, taču ezera vai upes vidū var aptrūkties spēka. Atklātās ūdenstilpēs reti ir tik mierīgs ūdens, lai peldētu kilometru. Ja redzi, ka straume aiznes koka baļķi zibenīgā ātrumā, tas baļķis vari būt tu – tikt atpakaļ krastā var būt neiespējami. Nekādā gadījumā neiet ūdenī, kur ir zināms, ka ir atvari, stāsti par pareizu izkļūšanu no tā drīzāk ir mīti.

Attēls

Priekšnosacījumi drošai atpūtai pie ūdens

Peldēšana ir brīnišķīga aktivitāte, pirmkārt, tāpēc, ka to var darīt visa ģimene kopā. Otrkārt, tā padara cilvēkus laimīgākus un priecīgākus. Zinātnieki ir atklājuši, ka pēc 20 minūšu peldēšanas, smadzenēs izdalās endorfīni jeb laimes hormoni. Peldēšana padara stiprāku un izturīgāku, palīdz attīstīt koordināciju, spēju pielāgoties, uztveres spējas un uzlabo pašsajūtu. Taču ir ļoti būtiski  pret peldēšanos izturēties ar atbildības sajūtu, it īpaši peldoties kopā ar bērniem.

• Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, tā vienmēr vispirms jāizstaigā. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā nedēļā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna. Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, labiekārtotas un tajās dežurē glābēji.
• Pat ja peldvietā ir glābēju stacija, vienmēr parūpējies, lai Tevi redz ģimene vai draugi. Paziņo, ka ej ūdenī, cik ilgi plāno tur atrasties un cik tālu peldēsi. Nekad nepeldies viens!
• Ja peldētprasme ir nepietiekama, vienmēr pie ūdens vai atrodoties ūdens transportlīdzeklī  (arī supojot), jāvelk peldveste. Tā palīdzēs ilgāk noturēties virs ūdens un, iespējams, sasaukt palīdzību. Bērniem tādai jābūt arī tad, ja tikai rotaļājas ūdens tuvumā.
• Ja esi sakarsis, ūdenī jāiet lēnām, lai nerastos krampji jeb sāpes kājās vai rokās. Šādā situācijā tās ķermeņa daļas vairs nevarēsi pakustināt, lai spētu izpeldēt līdz krastam. Tikai izcili peldētāji tādā situācijā spēj saglabāt mieru un noturēties virs ūdens.
• Lēkšana ar galvu ūdenī ir bīstama arī vietās, kas ir labi zināmas un it kā drošas. Iekārtota laipiņa neliecina par drošu vietu. Apstākļi atklātā ūdenstilpē ir mainīgi, piemēram, ūdens līmenis var būt nokrities, kļuvis seklāks, zemūdens straume atnesusi neredzamu baļķi, jūrā izskalots kāds kuģa vraks. Lēciens uz galvas var beigties ar traumu vai vēl bēdīgāk.
• Niršana nav rotaļa. Gan dziļumā, gan tālumā tā ir pieļaujama vien drošā un kontrolētā vietā peldbaseinā, kur ūdens ir caurredzams un dziļums zināms.
• Nelēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta!
• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, bērniem un pieaugušajiem vilkt glābšanas vesti un pārliecināties, ka tā ir pareizi uzvilkta.
• Nelietot alkoholu ūdenstilpju tuvumā vai laivā, jahtā, uz SUP dēļa.
• Neesiet pārdroši un lieki neriskējiet!

Attēls

Rekomendācijas vecākiem

Vecākiem, atrodoties pie ūdens ar bērniem, nav atpūta – mazie jāpieskata vienmēr! Mirklis grāmatā, žurnālā vai telefonā var izrādīties par ilgu, un bērns vairs nebūs redzams. Filmās redzētais, ka slīcējs skaļi sauks un vicināsies ar rokām ir pilnīgi aplams, noslīkst ātri un klusu, nereti turpat blakus.

• Bērniem jānorobežo piekļuve piemājas ūdenstilpnēm, baseinam (neatkarīgi no tā dziļuma).
• Nekad, nekāda veida ūdenstilpnēs neatstājiet bērnu bez uzraudzības.
• Vienojieties ar bērniem par drošības noteikumiem – cik dziļi atļauts iet ūdenī, kādā virzienā atļauts peldēt – gar krasta līniju, nevis dziļumā.
• Svarīgi atcerēties, ka piepūšama veste, uzroči, peldriņķi vai matrači ir mānīga drošība, vismazākais caurumiņš var izrādīties liktenīgs. Peldriņķi maziem bērniem ir īpaši bīstami - tajos bērns var apgāzties ar galvu uz leju un vairs netikt atpakaļ. Pat lietojot šīs palīgierīces, vecāku klātbūtne ir obligāta!
• Izvēlies peldkostīmus spilgtā krāsā. Pētījumos pierādīts, ka drošākā peldkostīma krāsa ir neona oranža. Jo košāka krāsa, jo vieglāk ūdenī ieraudzīt peldētāju. Testu rezultāti rāda, ka peldbaseinos dzidrā ūdenī vislabāk redzama neona rozā un oranža, savukārt atklātā ūdenstilpē - neona dzeltena, zaļa un arī oranža.
• Peldēšana ir prasme, kas izšķirošā mirklī ikvienam var izrādīties vitāli nepieciešama. Tāpēc ļoti būtiski ir jau bērnībā mācīties peldēt, vedot bērnus uz peldēšanas un drošas uzvedības nodarbībām.
• Apgūstiet un regulāri atsvaidziniet prasmes par pirmo palīdzību.

Situācijā, kad redzi kādu nelaimē, zvanīt 112 un izvērtēt savas spējas palīdzēt. Nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs.

Lai sabiedrībā vairotu izpratni par peldētprasmi kā dzīvību saglabājošu prasmi un peldēšanas nozīmi veselības veicināšanā, biedrība “Peldēt droši” izveidojusi mājas lapu www.peldet.lv, kur apkopota noderīga informācija par drošību uz ūdens.