Psihogēnas neepileptiskas lēkmes

Sastopamības rādītāji ir diezgan dažādi – PNEL ir līdz pat 0,33% pasaules iedzīvotāju. Tomēr, ja skaita tikai cilvēkus ar iespējamu vai pierādītu epilepsiju, skaitļi kļūst daudz lielāki. No bērniem, kam veikta videoelektroencefalogrāfijas monitorēšana, 3,5–20% konstatētas PNEL. Iekļaujot bērnus ar dažādiem lēkmjveida notikumiem, pat 11–38% konstatētas PNEL.

Psihogēnas neepileptiskas lēkmes minētas kā viens no skaidrojumiem faktam, ka par spīti jaunu medikamentu ieviešanai nemainīga saglabājas to epilepsijas pacientu daļa (30%), kam medikamenti nespēj nodrošināt pietiekamu lēkmju kontroli. Ja šīs lēkmes maldīgi pieskaita epileptiskajām lēkmēm, cilvēks ne tikai saņem nevajadzīgu vai pārmērīgu pretepilepsijas terapiju, bet vienlaicīgi nesaņem sev vajadzīgo terapiju PNEL novēršanai.

PNEL visbiežāk sākas, kad cilvēks ir guļus (vai paspēj apsēsties, vai apgulties pirms lēkmes), acis bieži vien stipri aizvērtas, raustīšanās ir viļņveidīga – brīžiem izteiktāka, brīžiem vājāka. Mazināt vai apturēt lēkmi palīdz sarunas, mierināšana, pieskārieni. Šīs lēkmes mēdz būt salīdzinoši garākas nekā epileptiskās. Protams, izpausmes var būt arī citādas, ar to palīdzēs tikt skaidrībā neirologs. Jāatceras, ka video vienmēr ir informatīvāks nekā stāstījums, tāpēc ir vērts nofilmēt vismaz vienu lēkmi vai, ja vienam cilvēkam novēro dažādas lēkmes, pa vienai lēkmei no katra veida.

Psihogēnās neepileptiskās lēkmes nozīmē, ka tās ir neepileptisks lēkmjveida notikums. Tātad tā nav izlikšanās vai simulēšana un, izdzirdot šādu diagnozi, nav jāsatraucas, ka ārsts netic pacientam. Arī šādām lēkmēm ir nepieciešama ārstēšana, bet tā ir pavisam citāda nekā epileptiskajām lēkmēm. Viena no nemedikamentozajām metodēm ir kognitīvi biheiviorālā terapija: psihologs vai psihoterapeits iemāca atpazīt un kontrolēt nevēlamās sajūtas un domas un nezaudēt saikni ar apkārtējās vides stimuliem. Speciālists palīdz apgūt arī citas prasmes, kas noder lēkmju brīžos un ilgtermiņā. Kā jau minēts iepriekš, cilvēkam var būt gan epileptiskas, gan neepileptiskas lēkmes, tas ir, var būt nepieciešama gan pretepilepsijas terapija vienām lēkmēm, gan psiholoģiskā palīdzība otrām.