Zobu griešana jeb bruksisms

Lielākoties bērni zobus griež vien īsu mirkli, tādēļ tas nekādu bojājumu nenodara, tomēr ir tādi, kas to dara ilgstoši vai bieži, un tas var novest pie zobu bojājumiem vai žokļu sāpēm. Gandrīz puse mazo bērnu, kam ir jau vismaz divi augšzobi un divi apakšzobi, mēdz šad tad griezt zobus miegā. Šajā vecumā par to nav īpaši jāsatraucas, jo zobu bojājumi veidojas ļoti reti. Bērnudārza vecumā (3–6 gadi) bērniem nereti novēro bruksismu. Paaugoties šī tieksme samazinās, bet bērniņiem ar dažādiem attīstības traucējumiem, piemēram, Dauna sindromu, autiska spektra traucējumiem vai cerebrālu trieku bruksisms sastopams biežāk.

Visbiežāk citus ģimenes locekļus uztrauc troksnis, ko rada zobu griešana, jo tas traucē viņu miegu. Nopietnāki, bet retāk sastopami simptomi ir zobu jutīgums pret temperatūras izmaiņām, sāpes, kā arī smaganu iekaisums vai zobu nodilums. Daži bērni varētu sūdzēties par galvassāpēm vai žokļu sāpēm.

Attēls

Lielākoties bruksisms bērnu vecumā ir epizodisks un nav tik nopietns, lai izraisītu veselības problēmas. Tomēr, ja manāt, ka bērns zobus miegā griež bieži, sūdzas par galvassāpēm vai sāpēm žokļos, kā arī manāmas jau zobu nodiluma pazīmes, jāvēršas pie zobārsta. Dažkārt nepieciešams izveidot īpašas kapītes, lai tīri mehāniski pasargātu zobus, bet citreiz, lai samazinātu sāpes, ārsts var ieteikt īslaicīgi lietot pretsāpju medikamentus.

Bruksismu var provocēt stress, alerģija un dažādi medikamenti. Tādēļ, ja bērns ir trauksmains un daudz uztraucas, varētu būt nepieciešama psihologa, psihoterapeita vai psihiatra palīdzība.