Miegs 3-12 mēnešu vecumā

Zīdaiņi var gulēt 10-18 (lielākoties 12-15) stundas diennaktī.

Lai gan katram miega daudzums (sk. nepieciešamo miega daudzumu) var atšķirties (it sevišķi pirmajā gadā), kopumā divu mēnešu vecumā bērniņam ir 2-4 diendusas, bet gada vecumā – parasti 1-2 diendusas.

Sešu mēnešu vecumā vairākums citādāk veselu bērniņu jau spēj visu nakti gulēt bez barošanas. Tomēr apmēram 25-50 % mostas naktī. Epilepsijas un miega medicīnas centrs veica pētījumu. Tajā piedalījās vairāk nekā 600 līdz 3 gadus vecu bērnu vecāki. Lielākā daļa – 64 % – atzina, ka šobrīd bērns guļ slikti (vai arī agrāk slikti gulējis). Gandrīz ceturtdaļa no šiem vecākiem miega traucējumus atzina kā smagus. Biežākās bērna miega problēmas bija nevēlēšanās gulēt savā gultiņā (64 %), bieža mošanās naktī, vecākam spējot nomierināt bērnu (63 %), kā arī problēmas aizmidzināt bērnu vakarā (39 %).

Ļoti svarīgi saprast, ka pamošanās naktī ir pilnīgi dabīga – tā ir normāla miega cikla sastāvdaļa. Jebkurš bērns naktī mostas vairākas reizes. To dara arī pusaudži un pieaugušie. Atšķirība starp „labiem gulētājiem” un „sliktiem gulētājiem” ir tāda, ka pirmie pēc pamošanās paši māk aizmigt, kamēr otri ir nemierīgi vai raud. Tieši tādēļ vecāki uzzina par pamošanos naktī. Laika gaitā bērniņi iemācās aizmigt paši, bet tas var prasīt vairākus mēnešus vai gadus. Dažkārt bieža mošanās, kā arī kustīgums pirms aizmigšanas gan vakarā, gan nakts vidū var liecināt par nemierīgo kāju sindromu.

Daži vecāki uztraucas, ka bērns līdz kādam noteiktam vecumam ir gulējis normāli, bet tad pēkšņi viss saiet grīstē: negrib iet gulēt, naktīs bieži mostas... Miegs nav vienmērīgs process. Bieži vien pēc pirmajām slimībām jebkurš „labais gulētājs” var sagādāt galvassāpes vecākiem. Tas var būt arī miega regress, kas, iespējams, ir saistīts ar lieliem notikumiem bērna attīstībā un jaunapgūtām spējām – piemēram, rāpošanu, piecelšanos, staigāšanu... Nav izslēgts, ka tam varētu būt citi iemesli, piemēram, lielas pārmaiņas dzīvē. Ja jūs piemeklē miega regress, neuztraucieties! Tas ir dabīgs process. Turpiniet ievērot veselīga miega paradumus!

Kā izvairīties no miega problēmām 2-12 mēnešu vecumā?

Vislabākais veids, kā izvairīties no miega problēmām, ir jau laikus apgūt veselīgus miega paradumus.

- Iemācieties atpazīt bērna miegainības pazīmes! Daži bērniņi čīkst vai raud, kad ir noguruši, citi – berzē acis vai knibina ausis. Katram šīs pazīmes var būt citādākas. Jums būs vieglāk nolikt bērnu gulēt, ja atpazīsiet noguruma pazīmes un tās izmantosiet.

- Izlemiet, kur bērns gulēs! Līdz trīs mēnešu vecumam būtu labi vienoties par ilgtermiņa gultasvietu, jo, pieaugot vecumam, vides maiņa varētu būt problemātiskāka. Dažādu iemeslu dēļ daži vecāki guļ ar bērnu vienā gultā – svarīgi pārliecināties, ka tas ir droši.

- Izveidojiet gulētiešanas rutīnu! Bērniem nepieciešama rutīna – paredzamas darbības, kas ļauj saprast, kas notiks tālāk. Tas palīdz izvairīties no lieka stresa. Izveidojiet nomierinošu rituālu pirms gulētiešanas, kas palīdzēs sagatavoties miegam! Piemēram – vannošanās, pidžamas uzvilkšana, dziesmiņas dziedāšana. Gulētiešanas rituālu sāciet vienā un tajā pašā laikā gan darba dienās, gan brīvdienās, lai neizjauktu diennakts ritmu. Pēdējām darbībām vajadzētu būt jau bērna istabā/gultiņā. Ja bērniņu barojat pirms miega, tad neatstājiet to uz pašām beigām, lai bērnam aizmigšana neasociētos ar ēšanu. Centieties arī ēšanas laikā neļaut iemigt! No 12 mēnešu vecuma varat izmantot arī „drošības objektu” – kādu mīksto rotaļlietu vai sedziņu, kas palīdzēs aizmigt (arī diendusā). To var iesaistīt gulētiešanas rutīnā. Ne visi bērni vēlēsies drošības mantiņu – un tas ir tikai normāli.

- Izveidojiet regulāru diennakts ritmu! Bērni vislabāk jūtas tad, ja zina, ko sagaidīt. Iešana gulēt un celšanās vienā un tajā pašā laikā katru dienu palīdz samazināt stresu un gulēt labāk.

- Bērnu gultiņā lieciet vēl nomodā, bet miegainu! Lielākoties midzināšana vakarā problēmas nesagādā – vairāk traucē mošanās un raudāšana naktī. Visbiežāk tas ir tādēļ, ka bērnam izveidojas asociācijas ar aizmigšanu: ja vakarā tas notiek, piemēram, vecāku gultā vai barojot, tad, naktī pamostoties (kas ir pilnīgi normāli), apkārt ir tumša, nepazīstama, bailīga vide. Lai atkal aizmigtu, bērnam nepieciešami tie paši iemācītie apstākļi, kas vakarā – piemēram, vecāku gulta vai barošana. Ja bērnu gultiņā ieliek vēl nomodā, aizmigšana asociējas ar to. Tāpēc ir daudz lielāka iespēja, ka viņš pats arī mierīgi aizmigs nakts vidū. Ja bērni jau ir iemācījušies aizmigt noteiktos apstākļos, viņi varētu raudāt, ja rutīna mainās un viņi tiek likti savā gultiņā. Šeit būs padomi, ko darīt šādā situācijā!

- Nakts saskarsme – pēc iespējas „garlaicīgāka”! Naktī, mainot autiņus vai barojot bērnu, saskarsmei vajadzētu būt pēc iespējas nestimulējošākai. Nedziediet, nerunājiet, centieties lieki neslēgt gaismu, lai netraucētu bērna miegu!

- Guliet tad, kad bērns guļ! Arī vecākiem ir nepieciešams miegs un atpūta. Izmantojiet iespēju pagulēt diendusu, kad arī bērns ir aizmidzis.

- Konsultējieties ar savu pediatru, ja māc šaubas! Ja bērniņš ir grūti nomierināms, slikti guļ, daudz raud, iespējams, pie vainas ir kolikas, atvilnis vai kāda cita problēma.

Kur bērnam gulēt?

Lai samazinātu pēkšņās nāves sindroma iespējamību, nepieciešams ievērot drošas gulēšanas pamatprincipus:

1. Guliet ar bērniņu vienā istabā līdz vismaz 6 mēnešu vecumam;
2. Bērniņam vajadzētu gulēt savā gultiņā. Ja tomēr guļat vienā gultā, ievērojiet drošus kopā gulēšanas noteikumus;
3. Gultiņas matracim jābūt stingram un taisnam (vislabāk gumijas), kas ievietots drošības standartiem atbilstošā gultiņā; Palagam cieši jāpieguļ matracim – tas nedrīkst pie kustībām saburzīties un uzrauties, jo tad pastāv risks nosprostot bērna elpceļus;
4. Attālumam starp redelēm nevajadzētu pārsniegt 8-9 cm;
5. Gultiņā nedrīkst atrasties lietas, kas palielina risku nosprostot elpceļus:

• Spilveni, autiņi, papildus segas;
• Mīkstās rotaļlietas ;
• Jebkas ar lentītēm;
• Mīkstās apmales.

6. Gulēšanai neizvēlieties drēbes ar aukliņām (tās var sapiņķerēties, satīties ap kaklu);

7. Lieciet bērniņu gulēt uz muguras gan naktī, gan diendusas laikā;

8. Ja izmantojat segu, tā mazulim jāuzklāj līdz krūtīm (lai deguns un mute ir brīvi), turklāt bērna kājas lieciet tuvāk gultas kājgalim. Segas vietā labāk tomēr izmantot izmantot speciālu bērnu guļammaisu;

9. Uzmanieties, lai bērns guļot nebūtu pārāk biezi saģērbts un nepārkarstu;

10. Nelieciet bērnu gulēt uz nedrošām, mīkstām virsmām – piemēram, dīvānā, klubkrēslā, uz spilvena vai mīkstas segas;

11. Mājā, kurā ir mazulis, nedrīkst smēķēt, – guļamistabai jābūt labi vēdinātai un to nevajag pārkarsēt;

12. Atstājot bērnu ar kādu citu, pārliecinieties, ka arī viņš zina šos principus!

Vecākiem un ģimenēm var būt dažādas izvēles un iespējas – bērniņš var gulēt gultiņā vecāku istabā, kopā ar brāli vai māsu, kā arī pats savā istabā. Dažādu iemeslu dēļ bērns var gulēt arī vecāku gultā. Ja izvēlaties šādu gulēšanas veidu, padomājiet par drošību un pārrunājiet to ar savu ārstu, lai novērstu riskus!

Bieži sastopamas miega problēmas 2-12 mēnešu vecumā:

• Bērns naktī bieži mostas un vecāks var viņu nomierināt (aizmigšanas asociācijas traucējumi);
• Bērns negrib gulēt savā gultiņā;
• Šūpošanās un galvas dauzīšana (ritmiskas kustības miegā);
• Īslaicīga noraustīšanās miegā (miega mioklonijas);
• Nemierīgs miegs, bērns pirms aizmigšanas un pamošanās laikā daudz kustas (nemierīgo kāju sindroms).