Miegs 3-5 gadus veciem bērniem

Šajā vecumā bērni guļ vidēji 10–13 stundas, ieskaitot diendusas. Gulēto stundu skaits dažādiem bērniem var atšķirties, tādēļ par to nevajag satraukties, ja vien bērns jūtas labi. Jārēķinās, ka dažādu iemeslu – piemēram, slimības – dēļ gulēšana un miega paradumi uz laiku varētu būt traucēti. Novirzes no parastās ikdienas rutīnas, stress (piemēram, uzsākot dārziņa gaitas), emocijas, jauni iespaidi... Tas viss var ietekmēt miegu!

Kā izveidot labus miega paradumus?

Labu miega paradumu (miega higiēnas) izveidošana un ievērošana palīdz sakārtot miegu.

- Izveidojiet regulāru diennakts ritmu. Bērniem ir ļoti svarīgi saprast un sajust regulārus gulētiešanas un celšanās laikus, kā arī diendusas. Tiem vajadzētu būt vienādiem gan darba dienās, gan brīvdienās. Tas rada drošības un miera sajūtu. Dažiem pirmsskolas vecuma bērniem vakarā varētu būt „otrā elpa” un enerģijas pieplūdums; tādā gadījumā gulētiešanas laiku var pārcelt nedaudz vēlāk, lai bērns nepretotos gulētiešanai. Jāņem vērā, ka arī aizmigšana prasīs laiku, un iet gulēt vēlāk par pulksten 21.00 nav vēlams. Lai gan no rītiem varētu būt pietiekami daudz laika, lai „izgulētos” (piemēram, brīvdienās), tomēr dienas gaisma un apkārt notiekošais nereti traucē gulēt, tādēļ, iespējams, miega būs par maz, ja gulētiešanas laiks ir pārāk vēls. Savlaicīga aizmigšana un celšanās no rīta palīdz arī dārziņa gaitās. Pārāk vēlas diendusas var traucēt vakarā aizmigt. Tādā gadījumā diendusas jāieplāno agrāk.

- Izveidojiet gulētiešanas rutīnu. Bērniem nepieciešama rutīna – paredzamas darbības, kas ļauj saprast, kas notiks tālāk. Tas palīdz izvairīties no lieka stresa. Izveidojiet nomierinošu rituālu pirms gulētiešanas, kas palīdzēs sagatavoties miegam. Piemēram, vannošanās, pidžama, dziesmiņa. Gulētiešanas rituālu sāciet vienā un tajā pašā laikā gan darba dienās, gan brīvdienās, lai neizjauktu diennakts ritmu. Pēdējām darbībām vajadzētu būt jau bērna istabā un gultiņā. Pirms miega noteikti nevajadzētu izmantot ekrānus (piemēram, televizoru, planšeti, telefonu), jo gulēt traucēs ne tikai gaisma, bet arī uzmundrinošais saturs.

- Izveidojiet miegam draudzīgu vidi. Pārliecinieties, ka guļamistaba naktī paliek tāda pati kā aizmigšanas mirklī; bērnam naktī pamostoties (kas ir pilnīgi normāli), būs grūti aizmigt pašam, ja notikušas pārmaiņas. Piemēram, vakarā ejot gulēt, pie gultiņas atrodas vecāks, kas pēc bērna aizmigšanas aiziet uz savu istabu. Guļamistabai vajadzētu būt tumšai, salīdzinoši vēsākai un klusai. Dažiem bērniem patīk nakts gaismiņa. Bērna guļamistabā noteikti nav vietas televizoram, datoram vai videospēļu sistēmai!

- Nosakiet robežas! Dažkārt vakaros dažādu izdarību izdomāšana, lai neietu gulēt, bērnam pārvēršas par spēli. Esiet noteikti un konsekventi – jau savlaicīgi nosakiet, kas sagaidāms, piemēram, cik pasaciņas izlasīsiet. Pieturieties pie saviem noteikumiem.

- Nedodiet bērnam kofeīnu saturošus produktus, piemēram, kolu, enerģijas dzērienus, melno tēju, šokolādi, vismaz četras stundas pirms vakara rutīnas!

Bieži sastopamas sūdzības 3–5 gadu vecumā:

• Bērns bieži mostas, un vecāki var viņu nomierināt (aizmigšanas asociācijas traucējumi);
• Bērns naktī mostas un nav nomierināms ilgu laiku (nakts bailes);
• Bērns negrib iet gulēt (pretošanās gulētiešanai);
• Krākšana, elpas aiztures (obstruktīva miega apnoja);
• Staigāšana miegā (mēnessērdzība);
• Runāšana miegā;
• Bērns nakti nevar izgulēt sauss (nakts enurēze);
• Nemierīgs miegs, bērns pirms aizmigšanas un pamošanās laikā daudz kustas (nemierīgo kāju sindroms).

Vērsieties pie pediatra vai ģimenes ārsta, ja:

- bērnam ir elpošanas traucējumi naktī, piemēram, krākšana, elpas aiztures, gulēšana ar atgāztu galvu;

- bērnam naktī ir daudz murgu vai nakts baiļu;

- bērnam ir grūtības aizmigt, pārāk bieži mostas nakts vidū vai no rīta pārāk agri pieceļas (un tas ietekmē uzvedību dienas laikā).