Retās slimības
Reta slimība ir dzīvību apdraudoša vai hroniski novājinoša slimība, kas skar salīdzinoši maz cilvēku. Cilvēkiem ar retu slimību ir nepieciešama īpaša aprūpe un sociālais atbalsts.
1. tipa neirofibromatoze (NF1) ir ģenētiska saslimšana. Tā izraisa labdabīgu audzēju veidošanos ādā, zem ādas un pa nervu gaitu. Tā vienlīdz bieži sastopama gan zēniem, gan meitenēm. Lielākajai daļai bērnu ar NF1 ir viegli simptomi, kas neierobežo viņu spējas.
Ir trīs neirofibromatozes veidi:
Tās visas ir ļoti atšķirīgas slimības. NF1 nekad nevar kļūt par NF2 vai otrādi, un cilvēkam parasti ir tikai viena veida neirofibromatoze.
Lielākajai daļai jaundzimušo ar 1. tipa neirofibromatozi nav simptomu, bet dažiem var būt izliekti apakšstilbu kauli.
Pirmajā dzīves gadā lielākajai daļai bērnu ar NF1 ir vairāki ādas plankumi, kurus to krāsas dēļ sauc par café-au-lait (“kafija ar pienu”). Šie plankumi ir:
Parasti uz ādas ir viens vai divi no šiem plankumiem, bet cilvēkiem ar NF1 vienmēr ir seši vai vairāk. Šo elementu skaits nav saistīts ar slimības smagumu, un tie nerada problēmas vai simptomus.
Neirofibromatozes gadījumā var būt kavēta attīstība - bērns vēlāk iemācās staigāt un runāt nekā vienaudži.
Var būt arī:
Retāk:
Nav iespējams prognozēt, kuras izpausmes attīstīsies. Dažiem bērniem NF1 simptomi ir viegli, bet citiem smagi. Simptomu smaguma pakāpe var atšķirties pat vienas ģimenes ietvaros.
Bērniem ar 1. tipa neirofibromatozi šūnas neveido neirofibromīnu tā, kā vajadzētu. Neirofibromīns ir proteīns, kas darbojas kā “bremze” un aptur šūnu nekontrolētu augšanu. Ja neirofibromīns nedarbojas, tad šūnas aug nekontrolēti, veidojot audzējus un citas problēmas. Tas notiek gēna NF1 izmaiņu jeb mutāciju dēļ. Apmēram katrs otrais bērns ar NF1 to manto no vecākiem ar NF1. Vecākiem ar NF1 ir 50% iespēja to nodot bērnam. Pārējie gadījumi ir saistīti ar jaunām, spontānām izmaiņām, kas NF gēnā notikušas nezināma iemesla dēļ – to sauc par jaunu mutāciju jeb “de novo”. Šajā gadījumā bērnam ir slimība, bet vecākiem nav.
NF1 var diagnosticēt izmantojot ģenētiskās (DNS) gēnu analīzes vai nosakot diagnozi pēc klīniskajiem kritērijiem un simptomiem. Lielākajai daļai bērnu ar NF1 tiek diagnosticēts tikai pēc tam, kad parādās vairāki “kafija ar pienu” plankumi. Ārsts parasti:
Lai izvērtētu citu orgānu iesaisti, tiek piesaistīti speciālisti, kas ikdienā ārstē NF1, tostarp acu ārsts. Papildus var tikt veiktas asins analīzes, galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse un rentgena izmeklējumi. Tā kā augot bērniem ar NF1 attīstās arvien vairāk pazīmju un simptomu, diagnoze var netikt noteikta uzreiz. Gandrīz visi bērni tiek diagnosticēti līdz 8 gadu vecumam.
Dinamiskā novērošana Bērniem ar 1.tipa neirofibromatozi ir iespēja saņemt valsts apmaksātas konsultācijas Reto slimību kabinetā. Pediatrs ar kompetenci retajās izstrādā individuālu aprūpes plānu katram pacientam, kuru noteiktos periodos pārskata. Kad bērns kļūst pilngadīgs, dinamisko novērošanu pārņem internists ar kompetenci retajās slimībās. Visiem reto slimību pacientiem pieejamas arī valsts apmaksātas ambulatoras uztura speciālista un psihologa konsultācijas. Psihologs konsultēs dažādu psiholoģisku, emocionālu, uzvedības grūtību gadījumos, sniegs atbalsta terapiju gan bērnam, gan visai ģimenei.
NF1 nevar izārstēt, taču regulāra novērošana, komplikāciju agrīna diagnostika un ārstēšana var atvieglot simptomus.
Par bērniem ar NF1 rūpējas komanda, kurā ietilpst dažādi speciālisti:
Kontroles vizītes maziem bērniem nepieciešamas ik 6-12 mēnešus, vecākiem bērniem reizi gadā.
Kas vēl būtu jāzina par NF1?
Turpinās pētījumi par efektīvākām ārstēšanas iespējām cilvēkiem ar NF1.
Reta slimība ir dzīvību apdraudoša vai hroniski novājinoša slimība, kas skar salīdzinoši maz cilvēku. Cilvēkiem ar retu slimību ir nepieciešama īpaša aprūpe un sociālais atbalsts.