Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.
Ieteikumi veiksmīgākai komunikācijai mājās.
Ēšanas traucējumu ārstēšanas procesā ir ļoti svarīgi runāt, neslēpt notiekošo un spēt paust savas reizes. Situācijas ir dažādas, un pieaugušajiem ir jācenšas atrast visatbilstošāko un veiksmīgāko komunikācijas formu gan ar bērnu, kurš saskāries ar ēšanas traucējumiem, gan citiem ģimenes locekļiem.
Atveseļošanās procesā svarīga nozīme ir motivācijai izveseļoties. Iedrošiniet bērnu izveidot sarakstu ar lietām, kuras viņš/-a vēlētos sasniegt. Mudiniet domāt par nākotni, piemēram, skolas pabeigšanu, ceļojumu kopā ar draugiem, nākotnes profesijas izvēli. Svarīgi atgādināt gan sev, gan bērnam, ka, lai arī atveseļošanās process ir ilgs, tas ir iespējams un ir dzīve pēc slimības.
Izvēlieties sarunai piemērotu vidi - tai jānotiek privātā gaisotnē, izvairieties no publiskas grūtību pārspriešanas citu cilvēku klātbūtnē. Sarunai ir vēlams sagatavoties, jo tā var būt emocionāla. Ja nepieciešams - iepriekš pierakstiet savas domas un sarunas struktūru.
Sarunā koncentrējieties uz “es” pozīciju, parādot rūpes un izpratni, piemēram: "Es satraucos, ja tu vingro pārāk ilgi." Pieturieties pie faktiem un reāliem novērojumiem, jo bērns var neatzīt problēmu un mēģināt manipulēt ar informāciju. Nepārmetiet bērnam ēšanas traucējumus. Piedāvājiet savu atbalstu un atgādiniet, ka par ēšanas traucējumiem nav jākaunās - savu grūtību atzīšana ir daļa no izveseļošanās procesa. Tāpat izvairieties no problēmas vienkāršošanas - nesakiet, lai bērns "vienkārši sāk ēst normāli".
Svarīga ir vecāku un bērnu savstarpējā sadarbība atveseļošanās procesā - pārrunājiet plānu, kā rīkoties akūtā situācijā, ja konstatējat, ka atgriežas iepriekšējie simptomi. Neatkarīgi no bērna kopējās attieksmes pret atlabšanas procesu esiet gatavi arī negatīvām reakcijām un neuztveriet tās personīgi.
Vecāku un ģimenes iesaiste ārstēšanās procesā ir būtiska. Svarīgs ir ģimenes ikdienas ritms, spēja pieņemt un saprast bērna emocijas. Ir vēlams izveidot konkrētus uzvedības noteikumus mājās. Izvērtējiet situācijas, kas ir pieļaujamas un kas netiks atļautas. Katrā ģimenē šie noteikumi var atšķirties, taču pārliecinieties, ka bērns šos noteikumus saprot un pārrunājiet tos ģimenes lokā. Jāņem vērā, ka bērni ar ēšanas traucējumiem bieži jūtas apdraudēti un kļūst dusmīgi, ja pieaugušie sāk iejaukties viņu ēšanas paradumos. Bieži vien viņi uz aizrādījumiem un jautājumiem reaģē ar noliegumu un dusmām. Neuztveriet to personīgi. Šādās situācijās svarīgākais ir iespēju robežās saglabāt mieru. Svarīgi: īpaši izteiktas dusmu un agresijas lēkmes var izpausties ārstēšanas procesa sākumposmā, vēlāk tās var mazināties. Ir bērni, kuri apzinās saslimšanas nopietnību un to, ka viņiem nepieciešama palīdzība, taču jāņem vērā, ka šī apziņa var rasties vēlākos ārstēšanas procesa posmos.
Lai pilnvērtīgi izprastu notiekošo un bērna emocijas, iespējams apmeklēt ģimenes terapiju, kas palīdzētu uzlabot komunikāciju starp ģimenes locekļiem un atbalstītu kā bērnu, tā vecākus ārsta rekomendāciju ievērošanā. Ja jums rodas sajūta, ka bērnam nekļūst labāk, konsultējieties ar ārstu - iespējams, var būt nepieciešama stacionēšana. Esiet līdzās bērnam un sekojiet līdzi viņa ārstēšanās gaitai - palīdziet plānot atkārtotas vizītes pie ārsta, uztura speciālista, terapeita vai citiem speciālistiem!
Atcerieties, ka ēšanas traucējumi ietekmē arī apkārtējo cilvēku ikdienu un ēšanas procesu. Centieties organizēt kopīgas ēdienreizes, dariet to regulāri, veidojot rutīnu un pieradumu. Ja ģimenē ir vēl kāds bērns, svarīgi arī viņu informēt par notiekošo. Daži ieteikumi, kā informēt par ēšanas traucējumu mazākus brāļus/māsas:
Jāpatur prātā, ka ēšanas traucējumi var būt biedējoši un neizprotami gan pašam jaunietim, gan citiem ģimenes locekļiem. Iedrošiniet līdzcilvēkus uzdot radušos jautājumus, piemēram:
Ja saruna norit ar vecāku jaunieti, pusaudzi, svarīgi vispirms uzklausīt viņa domas, satraukums un emocijas saistībā ar radinieka ēšanas grūtībām. Ieteicams, ka saruna ir nepiespiesta, brīva.
Bērni jums var uzdot jautājumus par ēšanas traucējumiem. Svarīgi sniegt bērna vecumam un sapratnei piemērotas atbildes. Biežāk uzdotie bērnu jautājumi un iespējamās atbildes:
Kas ir ēšanas traucējums?
|
Ēšanas traucējums ir slimība, kad kāds cilvēks vai nu ēd par daudz vai par maz ilgāku laika periodu. Katrs no mums mēdz mainīt to, cik katru dienu apēdam, tas ir pilnīgi normāli. Bet cilvēks ar ēšanas traucējumu mēdz pārēsties vai ēst par maz katru dienu un nav spējīgs to kontrolēt. Tāpēc tavs brālis/māsa dodas pie daktera, lai saņemtu palīdzību. |
Vai ēšanas traucējums ir nopietna slimība? |
Ja tas netiek atbilstoši ārstēts, tad jā. Tāpēc tavs brālis/māsa dodas pie daktera. |
Vai man būs ēšanas traucējums? |
Es to nezinu, ļoti ceru, ka nē. Vislabākais, ko tu vari darīt, ir ēst pietiekoši un veselīgi, kā arī, ja rodas satraukums par apēsto ēdiena daudzumu vai svaru, to noteikti pastāsti pieaugušajiem. |
Kāpēc rodas ēšanas traucējums? |
Uz to nav vienas konkrētas atbildes. Ko mēs noteikti zinām, ka cilvēks pats to neizvēlās. |
Vai brālim/māsai būs jādodas prom, lai izveseļotos? |
Daudzi cilvēki ar ēšanas grūtībām, traucējumiem var ārstēties mājās. Bet ir reizes, kad cilvēkam nepieciešama papildu palīdzība un tāpēc jādodas uz slimnīcu. |
Vai tikai mūsu ģimenē ir šāda problēma? |
Nē, ir vēl daudz citu ģimeņu, kur ir šādas grūtības. Bet svarīgi atcerēties, ka ir arī daudz labu dakteru, kas var mums palīdzēt. |
Atcerieties, ja jums pašiem radušies kādi jautājumi, tos noteikti uzdodiet bērna ārstējošam ārstam-psihiatram.
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai. Uzturs cilvēka ikdienā ir ļoti svarīgs; nepietiekama uztura gadījumā cilvēka organisms var mainīties un tikt traucēta tā darbība.