Uzturs

Veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība, sabalansētība, mērenība. Veselīgs uzturs piegādā cilvēkam enerģiju un uzturvielas tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības konkrētajos darba, vides un dzīves apstākļos.

Veselīgam uzturam ir liela nozīme jebkurā vecumā, bet īpaši bērnībā, jo no pieaugušajiem apgūtie uztura paradumi visbiežāk saglabājas uz visu mūžu.

Augošam bērnam svarīgākais ir nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu ikdienā, ietverot visu uzturvielu grupu – olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku – uzņemšanu ar pārtiku.

Ieviest uztura dienasgrāmatu nozīmē, ka pacientam 2–4 nedēļu garumā jāpieraksta visi produkti, kas lietoti uzturā, un simptomi, kādi rodas pēc to lietošanas.

Pusaudžiem ir raksturīga palielinātā interese par alternatīvu dzīvesveidu un diētām, t.sk. veģetārismu. 

Ieteikumi bērna imunitātes stiprināšanai, kam pievērst īpašu uzmanību, rūpēs par bērnu veselību.  

Tipiski, nosakot aptaukošanos, tiek aprēķināts cilvēka ķermeņa masas indekss (ĶMI), kur nosaka vai indivīda svars atbilst vecumā noteiktajā normas kategorijā.

Kā tikt galā ar lieko svaru?

Izvairīgas ēšanas traucējumi ir termins, ko izmanto, lai raksturotu bērnu ēšanas traucējumu apakšgrupu, kas ietekmē bērna lietotā ēdiena vai dzēriena daudzumu un veidu.

Ieteikumi veiksmīgākai komunikācijai mājās.

Kā vari sev palīdzēt, ja tev ir ēšanas traucējumi?

“Mans bērns pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieņēmies svarā,” arvien biežāk saka vecāki, nonākot endokrinologa kabinetā. Kaut arī pandēmijas stingrie ierobežojumi ir garām, Bērnu slimnīcas speciālisti joprojām novēro bērnu un pusaudžu aptaukošanās pieaugumu.

Bērniem ar akūtu nefrotisko sindromu ir traucēts ūdens balanss organismā. Akūtā periodā ir izteiktas tūskas. Dietā ir svarīgi ierobežot sāls un uzņemtā šķidruma daudzumu.