Uz bieži uzdotiem jautājumiem par imūnsistēmu un vakcīnām atbild Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra speciālisti.
Nedzīvajām vakcīnām, ko visbiežāk lieto Latvijas vakcinācijas kalendārā un arī pasaulē kopumā, lai nodrošinātu pietiekamu un ilgstošu imunitāti, ir nepieciešamas vairākas devas ar noteiktiem intervāliem starp tām, jo pēc pirmo devu ievadīšanas imūnsistēmas atbilde un atmiņa ir īslaicīga. Katras atkārtotās vakcīnas devas ievade atgādina un liek precīzāk un ilgāk atcerēties imūnās sistēmas šūnām, kāds izskatīsies mikrobs, kad tas uzbruks.
Atkārtota vakcīnas devu ievade nepieciešama arī tādēļ, ka pirmajos dzīves mēnešos bērna asinīs cirkulē no mātes (transplacentāri) iegūtās antivielas, kas bloķē adekvātu imūnsistēmas aktivēšanu un pēc pirmās vakcīnas devas ievades tā var būt vāja.
Savukārt atkārtota vakcinācija pret, piemēram, rotavīrusu ir nepieciešama, lai nodrošinātu adekvātu imūno atbildi pret visiem vīrusa tipiem, jo pēc pirmās devas ievades imunitāte veidosies tikai pret vakcīnā esošiem tipiem, taču katrā nākamajā vakcinācijas reizē veidosies imunitāte pret pārējiem rotavīrusa tipiem.
Pētījumi par antivielu specifikas dažādību (to cik daudz un cik dažādas antivielas spējīga izveidot mūsu imūnsistēma) rāda, ka imūnsistēma spēj atbildēt uz ekstrēmi lielu vīrusu un baktēriju antigēnu skaitu. Šī brīža imunoloģijas zinātnes dati liecina, ka imūnā sistēma ir spējīga veidot 10⁹ līdz 10¹¹ dažādas antivielas pret tādu skaitu dažādu mikrobu.
Mūsdienu pētījumi ir pierādījuši, ka vakcinācija, jo īpaši ar dzīvajām vakcīnām, efektīvi stimulē tieši celulāro jeb šūnu imunitāti, un tādejādi palīdz imūnsistēmai aizsargāt pret citām, ar vakcīnām nesaistītām infekcijas slimībām. Ir pierādīts, ka vakcinētie bērni slimo retāk un vieglāk arī ar citām infekcijas slimībām.
Ir pierādīts, ka dažas no vakcīnām mazina risku saslimšanai ar cukura diabētu, celiakiju un citām hroniskām saslimšanām. Sīkāk par šiem pētījumiem Ģimenes vakcinācijas centra speciālisti var pastāstīt konsultācijas laikā.
Vakcinācija jāveic atbilstoši Latvijas vakcinācijas kalendāram. Tomēr, ja plānotā vakcinācija nav veikta paredzētājā laikā un ir iekavēta, tā jāatsāk pēc iespējas ātrāk, lai organisma imūnsistēma spētu izveidot pietiekamu imūno atbildi , sastopoties ar īstu slimibas izraisītāju. Pilnvērtīgas imūnās atbildes izveidošanās nenotiek uzreiz pēc pirmās vakcīnas devas ievades. Tam nepieciešams gan laiks, gan atkārtota vakcīnu ievade pēc noteikta intervāla (konkrētām vakcīnām, piemēram viena mēneša intervāls starp sezonālās gripas vakcīnas devām, veicot vakcināciju zīdaiņiem pēc sešu mēnešu vecuma, vai 6-8 nedēļas starp kombinētās vakcīnas devām), tomēr tas nenozīmē, ka šajā laikā bērns nedrīkst saņemt citas nepieciešamās vakcīnas (piemēram pneimokoku vai rotavīrusa vakcīnu, kas paredzēta tā paša vecuma zīdainim). Vienīgais ierobežojums attiecas uz MMP (masalas, masaliņas, cūciņas) vakcīnu un vējbaku vakcīnu, ja šīs abas vakcīnas netiek ievadītas vienas vizītes laikā, tad jāievēro vismaz viena mēneša intervāls. Tas nepieciešams, lai nenomāktu imunitātes veidošanos pret tieši šo vienu dzīvo vakcīnu (vējbaku vakcīna) ar otras dzīvās vakcīnas laikā izveidojušamies antivielām (MMP vakcīna). Citu dažādu dzīvo vakcīnu ievadei konkrēti intervāli starp tām nav nepieciešami.
Vakcināciju droši un efektīvi var veikt bērniem arī ar viegliem saaukstēšanās simptomiem. Vakcināciju var atlikt, ja bērnam ir akūta saslimšana ar febrilu ķermeņa temperatūru (virs 38 °C). Vakcinācijas atlikšanas mērķis - atšķirt slimības gaitas izraisītu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos no reakcijas uz vakcināciju izraisītas ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Pati vakcinācija akūto saslimšanu neveicina un nepasliktina tās gaitu, tādēļ nav nepieciešams nogaidīt, jo atliekot vakcināciju tiek nevajadzīgi pagarināts un novilcināts laiks, kurā bērns ir neaizsargāts pret veselību un dzīvību apdraudošām infekcijām.
Jebkura vakcinācija var izraisīt reakcijas - gan lokālas, gan sistēmiskas. Tomēr tās savā starpā nesummējas, neatkarīgi cik daudz un kādas vakcīnas ir saņemtas. Nevēlamais notikums pēc vakcinācijas var būt jebkura nelabvēlīga vai neparedzēta parādība, patoloģisks laboratorisks atradums, simptoms vai slimība, taču dzīvē daudz biežāk sastopamies ar sagaidāmām, veselībai nekaitīgām reakcijām, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas.
Antibiotiku lietošana nav iemesls, lai atliktu plānoto vakcināciju. Vakcinācijas veikšana antibiotiku lietošanas laikā neizraisīs kādas īpašas reakcijas bez jau sagaidāmajām reakcijām pēc vakcinācijas. Tāpat arī antibiotiku lietošana neietekmēs imūnās atbildes veidošanos pēc vakcinācijas. Vakcināciju var atlikt tajos gadījumos, kad bērnam ir vidēji smaga vai smaga akūta saslimšana (ar paaugstinātu temperatūru virs 38 °C), kuras laikā tiek vai netiek lietotas antibiotikas. Tas nepieciešams, lai spētu atšķirt temperatūras paagstināšanās iemeslus - sagaidāma reakcija pēc vakcinācijas vai infekcijas izraisīts temperatūras pacēlums.
Vakcinācija nebūtu jāatliek, ja bērns atkārtoti slimo. Gluži pretēji, bērniem ir laicīgi jāsaņem vecumam atbilstošā un paredzētā vakcinācija. Bieža slimošana bērnībā ir bieži sastopama. Īpaši bērniem, kuri uzsākuši bērnudārza gaitas. Šajā laikā bērni var slimot līdz 10-11 reizēm gadā, kas ir pilnīgi normāli un vecumam pieņemami. Visbiežāk tās ir vīrusu ierosinātas saslimšanas. Biežas slimošanas iemesli ir daudz pētīti un ir skaidri. Tas ir saistīts gan ar pašu bērnu vājajām higiēnas iemaņām un ciešajiem kontaktiem atrodoties vienaudžu grupās, gan ar sastopamo vīrusu dažādību. Vakcinācija palīdz bērna organismam pretoties smagām saslimšanām, kuru izraisītāji ir ne tikai vīrusi, bet arī baktērijas. Šādā veidā pasargājot bērnu no saslimšanas ar dzīvību apdraudošām saslimšanām.
Iekavētas vakcinācijas gadījumā vakcinācija NAV jāuzsāk no sākuma. Tā ir turpināma atbilstoši katras vakcīnas ražotāju vai profesionālo asociāciju un ekspertu rekomendācijām. Vakcināciju uzsāk no paša sākuma tikai tad, ja personai ļaundabīgas saslimšanas dēļ bijusi cilmes šūnu transplantācija, kas nozīmē, ka visa imūnā atmiņa ir pilnībā zudusi un tā ir jāatjauno no paša sākuma.
Bērns pirms plānotās vakcinācijas nav nekā īpaši jāsagatavo. Netiek rekomendēts profilaktiski pirms un pēc vakcinācijas saņemt antipirētiķus jeb temperatūru pazeminošus vai antialerģiskus medikamentus. To lietošana profilaktiski neietekmēs pēc vakcinācijas sagaidāmo reakciju biežumu vai intensitāti. Temperatūru pazeminoši medikamenti lietojami tad, ja pēc vakcinācijas ir konstatēta ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Tikai retos gadījumos temperatūru pazeminoši līdzekļi var tikt ieteikti lietoti jau vakcīnas veikšanas brīdī, taču šādās niansēs kompetents būs vakcinācijas speciālists, kurš nepieciešamības gadījumā to ieteiks.
Dzīvu novājinātu vakcīnu sastāvā esošais antigēns nav spējīgs izraisīt saslimšanu (izņemot dziļi imūnsupresētiem pacientiem) un pēc vakcinācijas saņemšanas persona nevar inficēt apkārtesošos. Dzīvo vakcīnu ievade var tikt uz laiku atlikta tikai smagas imūnsupresijas gadījumā, ko izvērtē vakcinācijas speciālists vai konkrētās slimības speciālists.
Vakcināciju drīkst un vajag veikt bērniem ar hroniskām saslimšanām. Bērni ar dažādām hroniskām saslimšanām ir pakļauti lielākam riskam inficēties un saslimt ar dažādām infekciju slimībām. Tas saistīts gan ar to, ka šie bērni biežāk apmeklē ārstniecības iestādes, gan ar pašu hronisko slimību izraisītam izmaiņām organismā, kas var sekmēt smagāku infekciju norisi. Šādi bērni jāvakcinē savlaicīgi.
Vakcinācijas nozīme dzīvību apdraudošu infekcijas slimību ierobežošanā ir neapstrīdama. Vakcinācijas atlikšana vai neveikšana personām ar alerģijām palielina to risku inficēties un saslimt ar vakcīnregulējamām slimībām, turklāt bieži šiem cilvēkiem infekcijas norit smagāk un sarežģītāk.
Ja bērnam ir jau zināma pārtikas alerģija vai cita veida alerģija, kas izpaužas ar ādas (dermatīts) vai elpceļu reakcijām (siena drudzis, bronhiālā astma), vakcinācija bieži tiek kļūdaini atlikta vai netiek veikta vispār. Īpaši augsta piesardzība un šaubas par vakcinācijas drošību tiek paustas, ja personai viens vai otrs alergēns ir izraisījis smagu alerģisku reakciju - anafilaktisko šoku. Anafilaktiskais šoks ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, kas prasa nekavējošu medicīnisku iejaukšanos.
Tomēr tādas smagas alerģiskas reakcijas kā anafilaktiskais šoks tieši pēc vakcinācijas ir sastopamas ārkārtīgi reti - 1/1 000 000 konkrētās vakcīnas gadījumiem. Pētījumi rāda, ka tās var izpausties jebkurai personai, neatkarīgi no tā vai šī persona ir alerģiska vai nav. [1] Nav iespējams paredzēt, kurā gadījumā šāda reakcija attīstīsies. Specifisko IgE noteikšana vai ādas testu veikšanas ticamība pirms vakcinācijas veikšanas nav zinātniski pamatota un standartizēta.
Vakcīnu veidošanas un ražošanas procesā tiek izmantotas dažādas palīgvielas kā rezultātā atsevišķas vakcīnas var minimālā daudzumā saturēt piemēram ovalbumīnu, rauga šūnas. Parasti ražošanas procesā izmantotās vielas tiek rūpīgi attīrītas un to klatbūtne gala produktā ir minimāla.
Pētījumi rāda, ka bērni ar smagu govs piena alerģiju drīkst saņemt visu plānoto vakcināciju. Nav pierādīts, ka šai grupai pēc vakcinācijas biežāk attīstītos smagas alerģiskas reakcijas kā anafilaktisks šoks. Olas baltuma alerģija pat, ja tā izpaužas kā pārtikas alerģija ar anafilaksi, nav iemesls, lai neveiktu vakcināciju ar inaktivētu sezonālās gripas vakcīnu, MMP (masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts) vakcīnu un vakcīnu pret ērču encefalītu.
Inaktivētā sezonālās gripas vakcīna var saturēt olas baltumu jeb ovalbumīnu nelielos daudzumos (<0,12 mg/ml (alerģisku reakciju var izraisīt apēdot 130 mg olas olbaltuma [2]). Vakcīna ir droši ievadāma bērniem un pieaugušajiem ar ovalbumīna alerģiju.
Vakcinācija pret ērču encefalītu ir droši veicama cilvēkiem ar olas olbaltuma alerģiju, jo patreiz pieejamās vakcīnas nesatur ovalbumīnu. Kopumā smagas alerģiskas reakcijas pēc šīs vakcīnas ievades novērouz 0.08-0.24/100 000 vakcīnas devām. [3]
Bieži vakcinācija tiek saistīta ar imūnās sistēmas stimulāciju un alerģisku reakciju attīstību bērniem vēlākā dzīves periodā. Tomēr mūsdienu zinātniskie pētījumi pierāda, ka šāda saitība nepastāv.
Vakcinācija nevar saasināt hroniski slimo pacientu stāvokli. Gluži pretēji - šādi pacienti būtu īpaši sargājami un vakcinācijas neveikšana vai atlikšana var apdraudēt šo pacientu veselību, pakļaujot riskam inficēties un saslimt ar infekciju slimībām. Pacientiem ar hroniskām saslimšanām infekciju norise bieži ir smaga un komplicēta.
BKUS tiek izmantotas Eiropā reģistrētas un ZVA apstiprinātas vakcīnas. BKUS Ģimenes vakcinācijas centrā netiek izmantotas sadalītas vakcīnas vai vakcīnas mazākās devās, nekā to paredz bērna vecums.
Antivielu līmeni pirms vai pēc vakcinācijas nosaka tikai atsevišķām pacientu grupām - piemēram pacientiem, kuriem ir aizdomas par noteiktu imūnās sistēmas defektu. Reizēm šajos gadījumos diagnostikai nosaka antivielu līmeni pēc vakcinācijas. Antivielu noteikšanas nepieciešamību un metodi, kā to veikt, nosaka speciālists.
Vakcinācija aizsargā cilvēkus pret nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, piemēram, gripu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, meningokoku infekciju, invazīvu pneimokoku infekciju, poliomielītu un citām.
[1] Vaccination and allergy: EAACI position paper, practical aspects, Lennart Nilsson; Knut Brockow; Johan Alm; Victoria Cardona; Jean‐Christoph Caubet; Eva Gomes; Maria C. Jenmalm; Susanne Lau; Eva Netterlid; Jürgen Schwarze; Aziz Sheikh; Jann Storsaeter; Chrysanthi Skevaki; Ingrid Terreehorst; Giovanna Zanoni; First published: 04 August 2017 https://doi.org/10.1111/pai.12762
[2] Moneret-Vautrin DA, Kanny G. Update on threshold doses of food allergens: implications for patients and the food industry. Curr Opin Allergy Clin Immunol. 2004; 4: 215-9.
[3] Zent O, Hennig R. Post-marketing surveillance of immediate allergic reactions: polygeline-based versus polygeline-free pediatric TBE vaccine. Vaccine. 2004;23:579-584.
