Imunizācija ir mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
Cilvēka imūnsistēmas aizmetņi veidojas jau embrionālās attīstības pašā sākumā, kad to visvairāk ietekmē ģenētiskais mantojums, kuru bērns saņem no vecākiem. Bērnam augot un attīstoties mātes vēderā, būtisks priekšnosacījums ir mammas veselības stāvoklis. Jau tikko pēc piedzimšanas mazulis katru minūti, stundu un dienu neizbēgami tiek pakļauts saskarsmei ar tūkstošiem mikrobu – baktērijām, vīrusiem, sēnītēm. Tas notiek jau ar pirmo āda – āda kontaktu ar māmiņu, tālāk ar mammas pienu, vēlāk citu ēdienu, ko mazulis ēd, gaisu, ko elpo, un lietām, kam pieskaras un vēlāk ieliek savā mutītē.
Zīdaiņi piedzimst ar imūnsistēmu, kas spēj cīnīties ar lielāko daļu mikrobu, un to nodrošina nespecifiskā jeb iedzimtā imūnā sistēma. Protams, lielu aizsardzības atbalstu sniedz grūtniecības laikā no mammas caur placentu saņemtās antivielas (skatīt grūtnieču vakcinācija) un vēlāk ar mammas pienu saņemtās antivielas, kas palīdz, bet tomēr nav pietiekami, lai novērstu inficēšanos un saslimšanu. Agrīnā vecumā arī bērna imūnā sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies un iemācījusies, līdz ar to infekciju slimību gaita var būt ļoti smaga ar nopietnām un paliekošām sekām. Tomēr pasaulē, kurā mazulis ir ienācis, līdzās dzīvo arī baktērijas un vīrusi, kas izraisa nopietnas vai pat nāvējošas slimības, ar kurām bērns pats nevar tikt galā. Un te palīgā nāk vakcīnu radītā aizsardzība jeb specifiskā imunitāte. Vakcīnas izmanto ļoti mazus antigēnu (“pirkstu nospiedumu” apmēra informācija par ienaidnieku jeb mikrobu, pret ko jāaizsargājas) daudzumus, lai palīdzētu jūsu bērna imūnsistēmai atpazīt nopietnas slimības un iemācīties cīnīties ar tām. Vakcīnas dod iespēju pasargāt bērnu no saslimšanas, neizslimojot slimības.
Ja domājam par imunitāti kā par armiju, kas sūta savus kareivjus kaujās, tad imunizācija ir kareivju ļoti stratēģiska, specifiska apmācība, neizejot cauri kaujai. Vakcīnas apmāca imūno sistēmu, tādejādi tā ir daudz spējīgāka cīnīties ar slimību, pret kuru bērns ir vakcinēts. Vakcīnu specifika atšķiras ar to, kā un cik ilgi tās iedarbojas, līdz ar to ir vakcīnas, kuras dzīves laikā jāatkārto pat vairākas reizes. Tomēr būtiski saprast, ka īpaši svarīgi par šo aizsardzību ir domāt dzīves brīžos, kad imunitāte ir visievainojamākā, un noteikti arī dzīves posmos, kad imunitāte vēl nav nostiprinājusies (agrā bērnībā) vai, kad tā jau zaudē savu spēku (vecumdienās).
2023. gadā Ģimenes vakcinācijas centrs kopā ar Imunizācijas valsts padomi ir izstrādājis ideālo vakcinācijas kalendāru gan bērniem, gan pieaugušajiem. Zemāk aicinām iepazīties ar izstrādāto plānu, kas izmantojams gan ārstiem, gan iedzīvotājiem, lai sekotu līdzi tam, vai pienācis laiks atjaunot kādu no rekomendētajām vakcīnām. Kalendārā iekļautas gan vakcīnas, kuras ir pilnā apmērā valsts apmaksātas, gan tās, kurām nepieciešama daļēja vai pilna apmaksa.
Vakcinācija aizsargā cilvēkus pret nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, piemēram, gripu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, meningokoku infekciju, invazīvu pneimokoku infekciju, poliomielītu un citām.
