Kolektīvā imunitāte

Kolektīvās imunitātes veidošanās būtība ir vienkārša:

• vakcinējies cilvēks pasargā sevi no konkrētās infekcijas slimības,
• ja lielākā sabiedrības daļa (95–98 %) ir vakcinēta un neslimo ar konkrēto infekciju, tātad arī neizplata to tālāk, tad neinficēsies un neslimos arī atlikušie procenti sabiedrības, kuri nav vakcinēti, jo būs izveidojusies kolektīvā imunitāte.

Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) ieteikumiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret infekcijas slimībām, pret visām vakcīnnovēršamajām infekcijas slimībām jābūt vakcinētiem ne mazāk kā 95 % populācijas. Izņēmums ir tuberkuloze, kam nepieciešama vakcinācijas aptvere 97 % līmenī.

Ja vakcinācijas aptvere nesasniedz 95 %, ar laiku zūd kolektīvā imunitāte pret konkrēto infekcijas slimību un pieaug tās izplatības risks sabiedrībā. Pēdējos gados gan Eiropā, gan citur pasaulē novērotais pieaugums saslimstībai ar masalām vistiešākajā veidā saistīts ar vakcinācijas aptveres samazināšanos. Lai nepieļautu infekciju atgriešanos, vakcināciju nepieciešams turpināt arī tad, ja valstī saslimšanas gadījumi ar atsevišķām infekcijas slimībām pēdējos gados netiek reģistrēti vai tiek reģistrēti ļoti reti.

Kolektīvā imunitāte ir ārkārtīgi svarīga tiem sabiedrības locekļiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar vakcinēties – parasti tie ir cilvēki, kuri cieš no ļaundabīgām saslimšanām vai citiem smagiem imūno sistēmu ietekmējošiem stāvokļiem. Ar kolektīvo imunitāti sabiedrība pasargā šos cilvēkus no infekcijas slimībām, kas viņiem var būt nāvējošas.

Latvijā noteiktais un valsts apmaksātais bērnu vakcinācijas kalendārs ir līdzīgs citu Eiropas valstu vakcinācijas kalendāriem, to regulē Vakcinācijas noteikumi (LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 330).

Jautājumus par bērna tiesībām uz veselību un tās profilaksi, t.sk. ar vakcināciju saistītos jautājumus regulē:

• ANO konvencija par bērnu tiesībām;
• līgums par Eiropas Savienības darbību;
• ES pamattiesību harta;
• Vispārējā cilvēktiesību deklarācija;
• Latvijas Republikas normatīvais regulējums:
  • Latvijas Republikas Satversme;
  • Epidemioloģiskās drošības likums;
  • Pacientu tiesību likums;
  • Bērnu tiesību aizsardzības likums;
  • šiem likumiem pakārtotie MK noteikumi.