Jebkura nevēlama medicīniska izpausme, kas seko vakcinācijai un kam ne vienmēr ir tieša saistība ar vakcīnas lietošanu.
Nevēlamais notikums pēc vakcinācijas (NNPV) var būt jebkura nelabvēlīga vai neparedzēta parādība, patoloģisks laboratorisks atradums, simptoms vai slimība. Taču ikdienā imunizācijas procesā daudz biežāk sastopamies ar sagaidāmām, veselībai nekaitīgām reakcijām, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas.
Būtisks NNPV ir notikums, kas izraisa nāvi, ir dzīvībai bīstams, prasa hospitalizāciju vai pagarina jau esošo hospitalizāciju, izraisa pastāvīgu vai būtisku invaliditāti/nespēju vai ir iedzimta anomālija/iedzimts defekts.Par būtisku var uzskatīt arī jebkuru medicīnisku notikumu, kas prasa iejaukšanos, lai novērstu kādu no iepriekš minētajiem rezultātiem.
Mazāk būtisks NNPV ir notikums, kas nav "būtisks" un nerada potenciālu risku vakcīnas saņēmēja veselībai. Arī mazāk būtiski NNPV ir rūpīgi jāuzrauga, jo tie var liecināt par potenciāli lielāku vakcīnas vai imunizācijas procesa problēmu, vai ietekmēt imunizācijas pieņemamību kopumā.
Drudzis jeb ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 °C pēc vakcinācijas var būt novērojama visiem, tomēr biežāk maziem bērniem. Ja tā notiek: bērns jāatvēsina – pārliecinieties, ka bērns nav saģērbts pārāk silti, dodiet bērnam papildus padzerties ūdeni/zīdaini biežāk zīda un, ja bērns jūtas saguris vai nemierīgs un ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (>38°C), nepieciešams iedot paracetamolu vai ibuprofēnu vecumam un svaram atbilstošā devā.
Svarīgi atcerēties, ka profilaktiska temperatūru pazeminošu līdzekļu došana pirms ķermeņa temperatūras paaugstināšanās nav nepieciešama. Tāpat antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekļu nozīmēšana (došana) pirms vakcinācijas NAV ne pamatota, ne jēgpilna un sagaidāmās reakcijas neietekmē.
Augstāk minētās situācijas pēc vakcinācijas ir parastas, sagaidāmas un nav veselību apdraudošas. Tūlītēja ārsta vizīte nav nepieciešama, taču nākamās vizītes laikā vēlams šīs reakcijas pārrunāt ar ārstu.
Ikviens cilvēks individuāli vai grupā var kļūt nervozs, trauksmains un neadekvāti reaģēt, gaidot jebkāda veida injekciju. Šī reakcija nav saistīta ar vakcīnas sastāvdaļām, bet gan ar satraukumu par vakcinācijas faktu. Ģībšana (vasovagāla sinkope vai sinkope) ir relatīvi izplatīta, īpaši bērniem vecumā virs pieciem gadiem un jo īpaši pusaudžiem. Dažiem bērniem, kuri ģībst, var būt sinkopāli hipoksiski krampji. Hiperventilācija, ko izraisa satraukums par vakcināciju, izraisa specifiskus simptomus, piemēram, reiboni, tirpšanu mutē un rokās. Tā ir izplatīta arī liela kolektīva vienlaicīgas vakcinācijas kampaņās.
Jaunākiem bērniem var būt elpas aizturēšana un vemšana, kas ir ierasti satraukuma simptomi. Mazi bērni var arī kliegt, bēgt prom vai citādi neadekvāti uzvesties, lai izvairītos no injekcijas. Dažiem cilvēkiem var būt adatu fobija - bailes no dūriena, adatas. Dažreiz ģībonis var tikt nepareizi diagnosticēts kā anafilakse. Lai tos atšķirtu, ir nepieciešams rūpīgi novērot un klīniski novērtēt.
Cēloņsakarība ir iemesla vai efekta sakarība starp izraisošo (riska) faktoru un iznākumu. Cēloniski saistīti notikumi ir arī saistīti laikā (t.i., tie rodas pēc vakcīnas ievadīšanas), bet notikumi, kas saistīti laikā, var arī nebūt cēloniski saistīti. NNPV uzraudzības kontekstā, tā ir sistemātiska datu vākšana un pārskatīšana par NNPV gadījumiem, lai noteiktu cēloņsakarības iespējamību starp notikumu un saņemto/-ajām vakcīnu/-ām.
Notikums var notikt vienlaicīgi ar vakcināciju, un dažkārt to var maldīgi attiecināt uz vakcīnu, t.i., iespējamība, ka saistība laikā tiek nepareizi attiecināta uz cēloņsakarību ar vakcināciju. Šādas pagaidu asociācijas ir neizbēgamas.
Vakcīnas parasti tiek ievadītas agrīnā vecumā, kad infekcijas un citas slimības ir izplatītas, kā arī var būt novērojamas iedzimtu vai neiroloģisku stāvokļu izpausmes. Tāpēc ir iespējams saskarties ar daudziem vienlaicīgiem notikumiem, ieskaitot arī nāves gadījumus, kurus var maldīgi attiecināt uz saistību vakcīnu, izmantojot gadījuma asociāciju.
Šo nevēlamo notikumu biežums ir simtiem un pat tūkstošiem reižu retāks nekā vakcīnregulējamo saslimšanu izraisītās komplikācijas.
Retas vakcīnu izraisītas reakcijas ietver neiroloģiskas vai imūnmediētas reakcijas Piemēram, krampji, hipotoniskas – hiporeaģējošas epizodes (HHE), idiopātiska trombocitopēniska purpura (ITP), akūta artropātija, alerģiskas reakcijas un anafilakse .
Nekavējoties jāsazinās ar ārstu un jāmeklē medicīniska palīdzība, ja:
Ja neizdodas sazināties ar ārstu, un ir pamatotas bažas, ka bērna veselības stāvoklis pasliktinās un tiek pārsniegtas augstāk minētās vakcīnas reakciju izpausmes, dodieties uz tuvāko slimnīcu pēc palīdzības!
Bērnam vai viņa vecākiem, pavadošajām personām jārekomendē turpināt vakcināciju, pat ja iepriekš bijis kāds no retākiem nevēlamiem notikumiem, izņemot anafilaksi (tā ir kontrindikācija turpmākai konkrētās vakcīnas lietošanai).
Ārsta konsultācija nepieciešama gadījumos, ja nevēlami notikumi ir ieilguši, smagi vai iepriekš neparedzēti. Atsevišķos gadījumos iespējama kādas citas, ar vakcināciju nesaistītas slimības attīstība neilgi pēc vakcinācijas, kas var radīt maldīgu iespaidu par vakcīnu kā cēloni šai saslimšanai. Šādos gadījumos nepieciešama stāvokļa izvērtēšana un papildu izmeklēšana.
Pirms vakcinācijas nepieciešams izvērtēt personas vispārējo pašsajūtu, aktīvu vai pasīvu sūdzību esamību atbilstoši pirmsvakcinācijas skrīninga rekomendācijām (skatīt sadaļu Sagatavošanās vakcinācijai). Jānoskaidro, vai persona nav riska grupā, kā arī jāseko vietējām rekomendācijām un vadlīnijām attiecībā uz personu vakcināciju.
Pareiza vakcinācijas tehnika palīdz ievērojami samazināt nevēlamo notikumu attīstības risku!
Nopietnas pēcvakcinācijas reakcijas vai notikumi ir ārkārtīgi reti un nav salīdzināmi ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās. Vakcīnu drošība un efektivitāte tiek stingri kontrolēta. Pirms licencēšanas vakcīnu nekaitīgums rūpīgi tiek pētīts klīniskos pētījumos dažreiz pat 10-15 gadu garumā, kur parasti tiek novēroti desmiti un simti tūkstoši indivīdu, kas saņēmuši konkrēto vakcīnu. Vakcīnu drošuma uzraudzība un novērtēšana ilgtermiņā tiek turpināta pēc tās reģistrācijas rutīnas pielietošanai. Latvijā izmantotās vakcīnas atbilst visām mūsdienu Eiropas Savienības prasībām, kas attiecas uz vakcīnas kvalitāti, efektivitāti un drošumu, par ko pētījumos saņemti nepieciešamie pierādījumi.
Latvijā, atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1040 "Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām", ārstniecības personas pienākums ir ziņot Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) par vakcinācijas izraisītām komplikācijām. Šie notikumi pakļauti ziņošanai 24 stundu laikā pēc notikuma konstatēšanas. Par visiem reģistrētiem pēc vakcinācijas novēroto reakciju gadījumiem regulāri tiek informēta Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Savukārt ZVA informē Eiropas zāļu aģentūru un vakcīnu ražotājus, kuru pienākumos ietilpst katra pēcvakcinācijas blakusparādības gadījuma detalizēta izvērtēšana un, nepieciešamības gadījumā - nekavējoša aizdomīgas vakcīnas sērijas atsaukšana.
Jebkurš Latvijas iedzīvotājs, t.sk. vecāki, kuri domā, ka viņu bērnam ir attīstījies nopietns vai mazāk būtisks notikums pēc vakcinācijas, var ziņot ZVA tiešsaistē. Gan iedzīvotāju, gan medicīnas darbinieku visi bez izņēmuma gan SPKC, gan ZVA ziņotie notikumi tiek reģistrēti un izmeklēti.
Pasaules Veselības organizācijas Nevēlamu Notikumu Pēc Vakcinācijas (NNPV) klasifikācija, ko lieto gandrīz visa pasaulē, lai vienlīdzīgi, pastāvīgi, sistemātiski apkopotu, analizētu un izmeklētu šādus notikumus, tādējādi aizsargājot iedzīvotāju veselību un vakcinācijas procesa drošības uzraudzību.
Vakcinācija aizsargā cilvēkus pret nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, piemēram, gripu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, meningokoku infekciju, invazīvu pneimokoku infekciju, poliomielītu un citām.
