Ir cilvēki, kuriem ir paaugstināts alerģisku reakciju risks. Īpaši - pacienti, kuriem jau bijusi alerģiska reakcija pret kādu vakcīnu vai tās sastāvdaļām. Taču alerģiskas reakcijas var attīstīties arī cilvēkiem bez zināmiem riska faktoriem. Šādos gadījumos nepieciešama īpaša piesardzība.
Vakcinācija ir efektīva un droša infekcijas slimību profilakse. Tas ir neaizstājams sabiedrības veselības aizsardzības pasākums, tādēļ arī alerģiskiem cilvēkiem ir nepieciešama garantēta iespēja šo aizsardzību izmantot, ja vien ar vakcināciju saistītais risks nav lielāks par ieguvumu.
Lai arī vakcinācijas blakņu ziņojumos alerģijas piemin samērā bieži, realitātē tās tiek apstiprinātas reti. Anafilaktiska reakcija kā vakcinācijas blakne jeb nevēlams notikums pēc vakcinācijas ir ļoti reta (mazāk nekā viens gadījums uz miljonu). Tomēr iespēja, ka šāda reakcija rodas, var būt jebkuram pacientam. Galvenokārt reakcijas rodas pret vakcīnas papildu sastāvdaļām. Bez vakcīnas pamatsastāvdaļas, kas satur antigēnu informāciju par infekcijas slimību, tajās ir arī stabilizatori, palīgvielas un ražošanas procesā palikušās vielas. Tās nav kaitīgas, bet ļoti retos gadījumos kādam var izraisīt alerģisku reakciju.
Pastāv arī maldīgi pieņēmumi, ka bērnībā veiktas potes var veicināt alerģisku saslimšanu attīstību. Tas ir mīts! Potes, kas veiktas bērnībā, nepalielina alerģiju attīstības risku!
Reakcijas, kas var rasties pēc vakcīnas saņemšanas, var būt divu veidu: sistēmiskas (skar visu organismu) un lokālas (skar kādu konkrētu ķermeņa daļu, piemēram, augšdelma apsārtums).
Sistēmiskas alerģiskas reakcijas ir retas. Anafilakse ir akūta, smaga, bīstama alerģiska reakcija. Parasti tā sākas stundas laikā pēc vakcīnas saņemšanas, taču tā ir ļoti reta. Anafilakse jāatšķir no ģībšanas, ko rada satraukums.
Tāpat jāatšķir nealerģiskas sistēmiskas reakcijas no sistēmiskām alerģijas izraisītām reakcijām.
Visbiežākie sistēmiskie simptomi pēc vakcinācijas ir drudzis, izsitumi, uzbudinājums, nespēks, caureja, galvassāpes, ģībonis, nātrene, tūska.
Lokālās reakcijas ir biežas. Tā ir normāla imūnsistēmas reakcija uz vakcīnu, izdalot bioloģiski aktīvas vielas, paplašinot asinsvadus u.c. Tās ietver sāpes, apsārtumu un/vai pietūkumu injekcijas vietā. Izteiktas lokālas reakcijas ir sastopamas retāk un parasti rodas 24-72 stundas pēc vakcīnas ievades. Parasti tās pāriet 1-2 nedēļu laikā.
Vakcinācija, kas veikta bērnībā, nevar veicināt jutību pret alergēniem gaisā vai pārtikā! Tā neveicina alerģiju attīstību! Tieši pretēji - pilnā apjomā veikta vakcinācija samazina alerģiju risku. Nepamatotas aizdomas un bažas par to, ka imunizācija veicina alerģiju attīstību, rada aizkavētu vai nepilnīgu imunizāciju. Rezultātā neesam pasargāti pret slimībām, pret kurām pieejamas efektīvas vakcīnas.
Šobrīd pieejamie izmeklējumi nevar paredzēt smagas alerģiskas reakcijas pēc vakcīnas. Cilvēki ar smagu alerģisku reakciju pēc vakcinācijas uzskatāmi par augsta riska pacientiem. Veicot nākamo vakcīnu, šādas reakcijas var atkārtoties. Atopija (ģenētiska nosliece uz astmu, alerģisku rinītu un uztura izraisītu alerģiju) netiek uzskatīta par riska faktoru smagai reakcijai uz vakcīnu.
Cilvēkus ar anafilaksi vai citām smagām un dzīvībai bīstamām reakcijām nedrīkst atkārtoti vakcinēt ar to pašu vakcīnu. Jāveic izmeklējumi pie speciālista, taču lokālas reakcijas nav iemesls nevakcinēties. Risks nevakcinēties un saslimt ar konkrētu infekciju ir lielāks par pārejošo lokālo reakciju. Jāatzīmē, ka nereti pacienti ar lokālām reakcijām tiek kļūdaini apzīmēti kā alerģiski.
Pirms vakcīnas ievades speciālistam jāizvērtē, vai pastāv acīmredzams alerģisku reakciju risks - obligāti izstāstiet ārstam par savām/bērna alerģijām un hroniskajām saslimšanām! Vakcinācijas pakalpojuma sniedzējam jābūt pieejamai anafilaktiskas reakcijas terapijai un jābūt prasmei to pielietot! Visas alerģiskās reakcijas obligāti jāreģistrē dokumentos!
Vakcinācija aizsargā cilvēkus pret nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, piemēram, gripu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, meningokoku infekciju, invazīvu pneimokoku infekciju, poliomielītu un citām.
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
