Created: 28. jūlijs, 2022. gads
Atjaunots: 7. marts, 2023. gads
Grūtnieču vakcinācija ir ļoti svarīga. Caur aktīvu antivielu veidošanu, ko pēc vakcīnas saņemšanas rada pašas grūtnieces organisms, tiek pasargāta gan topošā mamma, gan, ar antivielu transplacentāru pārvietošanos (caur placentu no mātes - bērnam) pasargāts auglis, jaundzimušais un zīdainis līdz brīdim, kad tas pats, savlaicīgi saņemot vakcinācijas programmā paredzētās vakcīnas, izveidojis pietiekamu aizsardzības līmeni. Grūtnieču vakcinācija ar apstiprinātām vakcīnām ir droša un efektīva!
Termini
- Aktīva imunitātes veidošana – pēc infekcijas pārslimošanas vai vakcinācijas rezultātā mamma/grūtniece pati aktīvi veido antivielas.
- Pasīva imunitātes iegūšana – auglis vai jaundzimušais iegūst antivielas no mātes caur placentu, jo abiem ir kopīga asinsrite. Ja mamma grūtniecības laikā saņem vakcīnu, notiek aktīva antivielu veidošana un tās nokļūst arī bērna asinsritē tādā daudzumā, lai pirmos 3-6 mēnešus pēc piedzimšanas bērns būtu pasargāts, kamēr viņa organisms pēc zīdaiņa vecumā saņemtajām vakcīnām vēl nav izveidojis pietiekami daudz antivielu pilnvērtīgai aizsardzībai. Tās mammas antivielas, kas radušās vēl senāk vai mazāk sen pirms grūtniecības laika, kaut arī tiek nodotas auglim/bērnam caur placentu, nav tādā daudzumā, lai bērnu pasargātu uzreiz pēc dzimšanas un tuvākos mēnešus. Tādēļ ir svarīgi, ka mamma tieši grūtniecības laikā aktīvi veido lielu daudzumu antivielu.
- Kokona stratēģija – tiek vakcinēti visi tuvākie cilvēki, kuri ikdienā aprūpē mazuli (mamma, tētis, vecvecāki, auklītes utt.), lai tie paši nesaslimtu un neinficētu jaundzimušo.
Imunitāte grūtniecības laikā
Grūtniecības laikā, ķermeņa fizioloģisko izmaiņu dēļ, ir raksturīga paaugstināta uzņēmība pret infekciju slimībām. Grūtniecības laikā sievietes imūnā sistēma pārkārtojas, lai organisms “neatgrūstu” augli kā “svešu”, un tas sievietei rada imūndeficītam relatīvi līdzīgu stāvokli un paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām, īpaši, vīrusu izraisītām. Tāpat risks saistīts ar vēl nedzimušo bērnu - pirmajā trimestrī pārslimoto infekcijas slimību dēļ ir paaugstināts attīstības traucējumu un iedzimto anomāliju risks, taču arī vēlākajos grūtniecības trimestros pārslimota infekcijas slimība var paaugstināt “mazo” iedzimto anomāliju attīstības risku, spontāna aborta vai priekšlaicīgu dzemdību risku, kā arī infekcijas transmisiju no mātes auglim.
Tāpat augļa un jaundzimušā nenobriedusī imūnā sistēma rada papildu infekciju un ar to saistīto komplikāciju risku augošajam bērnam, ieskaitot priekšlaikus dzimušos bērniņus. Tādēļ grūtnieču vakcinācija ir kļuvusi par nozīmīgu un veiksmīgu sabiedrības veselības intervenci visā pasaulē un mazina grūtnieču saslimstību un mirstību.
Grūtniecības laikā stingri rekomendēta ir vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu (Tdap), pret gripu (Inf), kā arī pret Covid-19 infekciju. Šīs vakcīnas būtiski veicina mammas un bērna veselību, tādēļ visas trīs vakcīnas ir iekļautas valsts apmaksātā vakcinācijas programmā.
Vakcināciju pret Covid-19 un gripu var veikt jebkurā grūtniecības trimestrī, atbilstoši šo infekciju izplatības sezonai. Savukārt vakcināciju ar Tdap veic, sākot no 20. grūtniecības nedēļas, tādejādi nodrošinot maksimālo antivielu transportu no mammas bērnam.
Citas nedzīvās vakcīnas grūtniecības laikā ir apsveramas noteiktās situācijās. Teorētiski kontrindicēta ir vakcinācija ar dzīvām, novājinātām vakcīnām hipotētisku komplikāciju risku dēļ, taču nedzīvās vakcīnas izmantot grūtniecības laikā ir droši!
Vakcinācija pirms, pēc un grūtniecības laikā
Ir svarīgi pārrunāt nepieciešamo vakcināciju jau plānojot grūtniecību, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Tomēr, ja esat reproduktīvā vecumā, pārrunājiet ar savu ginekologu, ģimenes ārstu vai infekcijas slimību speciālistu, kā varat sevi un savu bērniņu pasargāt no infekcijas slimībām grūtniecības laikā un arī vēlāk.
Plānojot grūtniecību vakcīnas pasargā no nopietnas saslimstības saistībā ar konkrētiem patogēniem: pneimokokiem, meningokokiem, A un B hepatītu, cilvēka papilomas vīrusu (CPV), masalām/masaliņām/cūciņām (MMR).
Grūtniecības laikā: inaktivēta gripas vakcīna, garā klepus komponenti saturoša vakcīna (TdaP/IPV), vakcīna pret Covid-19.
Pēc dzemdībām: masalas/masaliņas/cūciņas (MMR), gripas vakcīna, vakcīna pret Covid-19.
Jaundzimušajiem: vakcinācija ar valsts imunizācijas kalendārā paredzētajām citām dzīvajām (Rota vīrusa vakcīna) un nedzīvajām vakcīnām jāveic hronoloģiskā secībā, atbilstoši Latvijas vakcinācijas kalendāram. Ja māte visu grūtniecības laiku saņēmušas bioloģiskos slimību modificējošos antireimatiskos medikamentus vakcinācija pret tuberkulozi (BCG) jāveic pēc 6 mēnešu vecuma (mātes lietotie medikamenti šķērso placentu un var izraisīt nepietiekamu antivielu veidošanos pēc vakcinācijas).