Alerģisks rinīts

Alerģiskais rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna gļotādas iekaisums.

Created: 8. novembris, 2021. gads

Atjaunots: 20. maijs, 2023. gads

Drukāt

AR izpaužas ar klasiskiem simptomiem – deguna nieze, šķaudīšana, aizlikts deguns, izdalījumi no deguna. Var pievienoties arī citi simptomi, piemēram, acu apsārtums, nieze un asarošana. Minētie simptomi var būt epizodiski vai pastāvīgi. Epizodiskam alerģiskajam rinītam ir raksturīgs “tekošs deguns” – ūdeņaini izdalījumi no deguna, kņudēšanas sajūta un/vai nieze degunā, šķaudīšana, apgrūtināta elpošana caur degunu un diennakts ritms, kas izpaužas ar simptomu pasliktināšanos dienas laikā, bet uzlabošanos naktī. Savukārt pastāvīga alerģiskā rinīta gadījumā pacienti biežāk sūdzas par apgrūtinātu elpošanu caur degunu, kas traucē visas dienas garumā, kā arī naktī. Bērniem var novērot zilu loku parādīšanos zem acīm, elpošanu caur puspavērtu muti, var parādīties neapzinātas atkārtotas apakšdelma kustības no lejas uz augšu, lai atvieglinātu elpošanu caur degunu.

Cēloņi

Alergēni, kas visbiežāk ierosina alerģisko rinītu

Mājas putekļu ērcītes;
Putekšņi (pavasarī – alksnis, bērzs, lazda, pienenes, ozols u.c., vasarā – graudzāles (timotiņš, kamolzāle, skarene u.c.), vasaras beigās – vībotnes un vērmeles);
Mājdzīvnieku (kaķu, suņu, jūrascūciņu, kāmju, zirgu, putnu u.c.) olbaltumi (epitēlijs, spalvas, izkārnījumi, sviedri, urīns, siekalas u.c.);
Pelējuma sēnītes;
Prusaki, grauzēji.

Riska faktori

Smēķēšana, pasīvā smēķēšana;
Ķīmiskas vielas;
Mitrums, aukstums;
Vējš (izplata alergēnus);
Piesārņojums;
Smaržas, dezodoranti u.c.

Saistīto simptomu saraksts

Izdalījumi no deguna

Acu nieze

Izmeklējumu apraksts

Parasti nepieciešams veikt dažādus testus, kurus nozīmē alergologs (ādas testi, asins analīzes, uztriepe no deguna). Pirms alerģijas testu veikšanas vismaz 2–4 nedēļas nevajadzētu lietot pretalerģijas medikamentus, tie var ietekmēt testu rezultātus, un alerģija var neuzrādīties.

LOR speciālists izvērtē deguna dobumu un tā gļotādu, taču ne vienmēr alerģija ir specifiski redzama deguna gļotādā, tādēļ nepieciešams veikt alerģijas testus.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Elpošanas funkciju diagnostika - frakcionētā slāpekļa oksīda mērīšana izelpas gaisā

Ādas dūriena tests

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Izvairīšanās no alergēna. Alerģiskā rinīta, tāpat kā citu alerģisku slimību gadījumos, ārstēšanas pamatā ir vainīgā alergēna eliminācija, kas nozīmē izvairīšanos no saskares ar slimību ierosinošo alergēnu. Iespēju robežās jācenšas samazināt alergēna koncentrāciju apkārtējā vidē, tāpēc alergologs sniegs precīzus norādījumus, kā izvairīties no kontakta ar slimības ierosinātāju.
Rūpes par deguna gļotādu. Ļoti svarīgi degunu skalot ar sāļu šķīdumiem, piemēram, aptiekās iegādājamiem izotoniskiem sālsūdens šķīdumiem, jo skalošanas laikā deguna gļotāda tiek attīrīta no alergēniem. Būtiski arī mitrināt deguna gļotādu. Pasaulē ir pieejami aerosoli, kas mitrina un pārklāj deguna gļotādu. Tagad arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja tos iegādāties vietējās aptiekās.
Medikamenti. Lai novērstu traucējošos simptomus, atkarībā no slimības smaguma pakāpes ārsts var piemērot medikamentozo terapiju. Tie var būt dažādi antihistamīna medikamenti tablešu vai deguna pilienu/aerosolu formā, deguna aizlikumu mazinoši medikamenti, pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, dažādi intranazāli kortikosteroīdu šķīdumi, kromonu šķīdumi vai perorāli lietojami antileikotriēni.
Alergēnspecifiskā imūnterapija. Mūsdienās arvien biežāk tiek pielietota alergēnspecifiskā imūnterapija. Ar šīs terapijas palīdzību iespējams ietekmēt imūnsistēmas darbību un ierosināt imūntoleranci pret slimību ierosinošajiem alergēniem. Izšķir divus alergēnspecifiskās imūnterapijas veidus – subkutānu imūnterapiju un sublingvālu imūnterapiju. Abas metodes tiek veiktas ar specializētām vienu vai dažus alergēnus saturošām vakcīnām pēc noteiktas shēmas, pakāpeniski palielinot to devu. Veicot subkutāno imūnterapiju, alergēns injekciju veidā tiek ievadīts zemādā, līdzīgi kā veicot vakcināciju pret infekcijas slimībām. Izvēloties sublingvālo imūnterapiju, alergēns tiek aplicēts (pilienu vai aerosola, vai tablešu veidā) zem mēles. Alergēnspecifisko imūnterapiju pielāgo un veic alergologs, un tā ilgst 3–5 gadus. Neraugoties uz tās ilgumu, pacienti šo terapijas veidu izvēlas labprāt, jo tā jau dažu mēnešu laikā var ievērojami samazināt alerģijas simptomus, kā arī nepieciešamību pēc citiem pretalerģijas medikamentiem. Būtiski, ka tā novērš alerģiskās slimības progresēšanu, astmas attīstīšanos, kā arī jutību pret citiem alergēniem.
Ķirurģiska ārstēšana. Ja alerģiskā iekaisuma dēļ ir radušās deguna gļotādas izmaiņas, piemēram, hiperplāzija vai polipoze, reizēm var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, kad liekie audi operācijas laikā tiek likvidēti.

Iespējamās komplikācijas

AR var būtiski pasliktināt pacientu dzīves kvalitāti. Pacientiem biežāk vērojams pastiprināts nogurums, simptomu dēļ pacienti naktī bieži neizguļas pietiekami, novērojama obstruktīva miega apnoja, kas ietekmē dienas aktivitātes, izraisot biežas garastāvokļa svārstības, depresiju, kā arī grūtības koncentrēties mācībām vai darbam. Biežākā blakusslimība ir bronhiālā astma, kas konstatēta 15–38% pacientu ar AR.

Neadekvāti un nepietiekami ārstēts alerģiskais rinīts var izraisīt dažādas komplikācijas: bērniem tas var būt vidusauss iekaisums, pieaugušajiem – deguna blakusdobumu iekaisuma un polipu veidošanās. Turklāt klīniski pierādīts, ka AR būtiski var pasliktināt dzirdi, bet regulāri deguna blakusdobuma iekaisumi – veicināt saslimstību ar astmu.

Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija

Imūnterapija

Kortikosteroīdi - Intranazālie

Profilakse

Saprast, kas izraisa alerģiju, un mērķtiecīgi izvairīties no kairinātāja.

Speciālisti, pie kā vērsties

LOR speciālists izvērtēs pacienta sūdzības un klīnisko ainu; ja radīsies aizdomas par alerģiju, pacientu nosūtīs pie alergologa. Alerģisku rinītu ārstē gan alergologs, gan LOR speciālists kā viena komanda, papildinot viens otru.