Alerģija pret putekšņiem (polinoze)

Polinoze ir alerģija pret ziedputekšņiem.

Created: 15. februāris, 2022. gads

Atjaunots: 22. jūnijs, 2023. gads

Drukāt

Jutība pret putekšņiem var būt dažāda – vienam tā izraisa alerģiskas iesnas un acu asarošanu tikai agrā pavasarī vai vasaras vidū, kad zied konkrētais alergēns. Cits slimo visu ziedēšanas laiku - pat no februāra līdz septembrim, jo alerģiju rada visu augu grupu putekšņi.

Simptomu apraksts

Alerģisku iesnu (rinīta) simptomi ir deguna nieze, tecēšana, šķaudīšana un aizlikts deguns. Bieži pievienojas arī acu simptomi – acu nieze, asarošana un apsārtums. To dēvē par alerģisko rinokonjunktivītu. Šo reakciju pret ziedputekšņiem (izpausmes gan deguna dobumā, gan acīs) var nosaukt vienā vārdā – polinoze.

Cēloņi

Alerģiskas reakcijas izraisa koku, zāļu un nezāļu ziedputekšņi. Ziedputekšņu laiks parasti ir no februāra līdz septembrim. Kad tieši izpaudīsies alerģija? Augiem ir atšķirīgi ziedēšanas laiki, tāpēc arī simptomi izpaudīsies dažādos periodos. Simptomu smagums katru gadu var atšķirties, jo atšķirsies ziedputekšņu koncentrācija gaisā. Ziedputekšņu veidu un koncentrāciju gaisā ietekmē vairāki faktori – auga ziedēšanas laiks, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, laikapstākļi.

Dižskābaržu rindas koki (latīniski – fagales) ir alksnis, dižskābardis, bērzs, lazda. Tie īpaši daudz atrodami mērenā klimata joslā. Visbiežāk alerģiju izraisa bērzs, kam uzreiz seko alksnis uz lazda. Šo koku ziedēšanas laiks Latvijā ir no februāra beigām līdz jūnija vidum.
No graudzālēm un stiebrzālēm mērenā klimata joslā aug timotiņš, auzene, skarene, rudzi. Zāļu ziedēšana laiks ir no jūnija līdz jūlija vidum.
Nezāles labi adaptējas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Mūsu platuma grādos atradīsiet vībotni, ceļmallapas, nātres, balandu, pienenes. Nezāles zied no jūlija beigām līdz septembra sākumam.

Krustotā alerģija

Daļai cilvēku ar polinozi būs vērojami simptomi pret augu valsts pārtikas produktiem (augļi, dārzeņi, rieksti, garšvielas) krustotu reakciju dēļ. Šie alergēni ir neizturīgi pret karsēšanu un sadalās gremošanas procesā. Tāpēc reakcijas izraisa svaigi augļi un dārzeņi. Reakcijas redzamas mutes dobumā (nieze, pietūkums, čūlas). Tās dēvē par orālās alerģijas sindromu (OAS). Var būt arī iesnas un acu simptomi. Ēdot šādus alergēnus lielākā daudzumā, var attīstīties arī smagas reakcijas. Speciālists noteiks, kuros gadījumos ir īsta alerģija un produktu nedrīkst ēst nemaz, un kuros gadījumos termiski apstrādātu produktu lietošana ir pieļaujama.

Saistīto simptomu saraksts

Acu asarošana

Acu nieze

Acu apsārtums

Elpas trūkums jeb aizdusa

Izdalījumi no deguna

Izmeklējumu apraksts

Ādas dūriena testu parasti veic uz apakšdelma. Nepieciešamas 20 minūtes. Var veikt vienas vizītes laikā.
Specifisko IgE antivielu noteikšanai asinīs nepieciešams nodot asins paraugu.
Molekulārā diagnostika. Paņemot asins paraugu, nosaka IgE antivielas pret atsevišķām molekulām (jeb sastāvdaļām), ko satur alergēns.
Nazālās provokācijas tests. Ievadot aizdomīgo alergēnu deguna dobumā, var novērot alerģijas simptomus. Tad testu uzskata par pozitīvu.
Elopšanas funkciju diagnostika - Spirometrija

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Ādas dūriena tests

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Izvairīšanās no alergēna – tā samazinās organisma reakciju un atvieglos ikdienu.

Ārstēšanā izmanto degunā pūšamos kortikosteroīdus, kā arī antihistamīnu jeb pretalerģijas zāles, tās palīdzēs mazināt un novērst alerģijas radīto simptomu izpausmes.

Ja citas metodes nedod vēlamo rezultātu, iespējama alergēnu imūnterapija. Tās mērķis ir mazināt cilvēka jutīgumu pret attiecīgo alergēnu. Imūnterapijas ilgums parasti ir 3-5 gadi.

Profilakse

Ievērojot dažus vienkāršus principus, iespējams ievērojami uzlabot pašsajūtu:

Alerģisko augu ziedēšanas laikā vēlams turēt logus aizvērtus, lai pēc iespējas mazinātu ziedputekšņu nokļūšanu istabā;
Ziedēšanas sezonā nav ieteicams ārā žāvēt veļu;
Sausā un vējainā laikā ziedputekšņu koncentrācija parasti ir augstāka, tāpēc vēlams neiet ārā;
Ejot ārā, jāvelk cepure un saulesbrilles;
Atgriežoties mājās, jānomaina apģērbs. Āra drēbes nedrīkst ienest guļamistabā;
Pirms miega ieteicams mazgāties (arī matus), jo tas pasargā no ziedputekšņu nonākšanas gultā un turpmākas saskares ar tiem;
Skalot degunu ar izotonisko sālsūdeni. Tas samazina alergēna koncentrāciju uz gļotādām.

Cilvēkiem ar alerģiju pret ziedputekšņiem vēlams noskaidrot informāciju par aktuālo ziedputekšņu daudzumu atmosfērā. Piemēram, mobilā aplikācija PASYFO spēj izrēķināt individuālu slimības prognozi katram polinozes pacientam.

Kopš 2003. gada pastāv Latvijas aerobioloģiskais dienests, kas sniedz iknedēļas prognozi par alerģiju izraisošo augu ziedēšanu.

Par augu ziedēšanu citās Eiropas valstīs informāciju var atrast mājaslapā www.polleninfo.org