Iesnas (Rinīts)
Iesnas ir populārs iemesls vizītei pie ārsta. Tā ir slimība, ar kuru bērni sasirgst visbiežāk, tāpēc nav pārsteidzoši, ka vecāki satraucas un meklē risinājumus.
Atjaunots: 7. novembris, 2024. gads
Īpaši bieži šī kaite novērojama pirmsskolas vecuma bērniem. Medicīnas valodā iesnas sauc par rinītu – tas nozīmē deguna gļotādas iekaisumu.
Ir vairāku veidu iesnas: Akūtās, Hroniskās, Alerģiskās, Vazomotoriskās jeb neirogēnās.
Akūtās iesnas
Akūto iesnu cēlonis ir galvenokārt vīrusi, retāk baktērijas: streptokoki, stafilokoki, pneimokoki. Veicinošs faktors – saaukstēšanās. Sākumstadijai raksturīga sausuma, karstuma, spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana, acu asarošana, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas traucējumi, balss tembra maiņa. Vēlāk no deguna izdalās ļoti daudz ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma, bet pašsajūta uzlabojas. Slimības beigu posmā izdalījumu daudzums samazinās un tie kļūst strutaini. Iesnas parasti ilgst 7–10 dienas. Akūtās iesnas sevišķi bīstamas zīdaiņiem, jo traucē zīšanu, kā arī var izraisīt vidusauss iekaisumu. Infekcija var izplatīties arī uz balseni, bronhiem, plaušām.
Pirmsskolas vecumā bērni ar vīrusu izraisītām iesnām var slimot līdz pat desmit reizēm gadā. Bērna imunitāte vēl nav nostiprinājusies, tāpēc mazie bērni ir daudz jutīgāki un uzņēmīgāki pret vīrusiem, kas ir sastopami apkārtējā vidē. Iesnas ir kā pirmais aizsargmehānisms pret šiem dažādajiem vīrusiem. Biežākais iesnu izraisītājs ir rinovīruss. Tas, cik izteikti iesnas izpaužas, ir atkarīgs no katra organisma individuālajām īpašībām. Parasti smagākās ir pirmās trīs slimības dienas, bet kopumā akūtās iesnas visbiežāk ilgst 7–10 dienas.
Vīrusa izraisītu iesnu stadijas:
- Sausā deguna stadija, kas ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām. Parādās kutināšana, kņudināšana, dedzināšana degunā, šķaudīšana.
- Otrā stadija ilgst apmēram līdz trešajai slimības dienai – parādās caurspīdīgi izdalījumi no deguna, ūdeņainu izdalījumu apjoms pieaug, līdz tie kļūst gļotaini. Iesnas var pavadīt paaugstināta temperatūra. Deguns ir aizlikts, bērnam ir grūti elpot, ir traucēts miegs.
- Izdalījumi kļūst zaļgani, biezāki. Šādi izdalījumi šajā iesnu stadijā ir norma – tie ir izskaidrojami ar deguna epitēliju lobīšanos un īpašu cilvēka organisma šūnu iesaistīšanos. Temperatūra atgriežas normas robežās.
- Izveseļošanās stadija – izdalījumi pazūd, deguna gļotādas pietūkums izzūd, atkal kļūst vieglāk elpot.
Hroniskās iesnas
Hroniskās iesnas iedala vienkāršajās jeb katarālajās, hipertrofiskajās jeb hiperplastiskajās (raksturīga deguna gļotādas sabiezēšana) un atrofiskajās (deguna gļotāda kļūst plāna). Cēloņi – pastāvīgi mehāniski, ķīmiski vai termiski kairinātāji, deguna un tā blakusdobumu slimības (piem., deguna starpsienas izliekums), adenoīdi, alkohola lietošana, smēķēšana, dažādas iekšējo orgānu (plaušu, nieru), kā arī sirds un asinsvadu slimības. Hroniskās iesnas var attīstīties no akūto iesnu nepareizas ārstēšanas (ilgstošas deguna gļotādas asinsvadu sašaurinātājlīdzekļu lietošanas), kā arī nepilnīgi izārstētu akūto iesnu rezultātā, kad deguna blakusdobumos uzkrājas strutas. Tas biežāk novērojams lielākiem bērniem.
Hroniskajām iesnām raksturīgi pastāvīgi izdalījumi no deguna, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas un dzirdes traucējumi. Organisma vispārējais stāvoklis apmierinošs. Ārstēšana atkarīga no hronisko iesnu formas. Tā ir dažāda – medikamentoza, pusķirurģiska (piem., gļotādas piededzināšana) vai ķirurģiska. Hronisko iesnu diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts otorinolaringologs.
Alerģiskās iesnas
Alerģiskās iesnas izraisa dažādas ieelpotās vielas, piemēram, putekļi, dažādu augu ziedputekšņi, medikamenti. Šī tipa iesnas parasti rodas bērniem ar noslieci uz alerģiskām reakcijām. Parasti izpaužas lēkmju veidā, ar ūdeņainiem izdalījumiem, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu caur degunu.
Ja ir zināms alergēns, var mazināt organisma jutību, izmantojot no alergēna pagatavotu ekstraktu. Ja alergēns nav zināms, organisma pārmērīgo jutību novērš ar dažādiem medikamentiem.
Vazomotoriskās iesnas
Vazomotoriskās jeb neirogēnās iesnas mēdz būt cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu. Slimības pamatā ir organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz temperatūru vai laikapstākļu maiņu, pat garastāvokļa maiņu. Šī tipa iesnas lielākoties ir bērniem, kuri ir emocionāli. Tās izpaužas lēkmjveidīgi. Lēkmes laikā deguna gļotāda kļūst zilgana, tūskaina. Šādas iesnas ārstē, nostiprinot nervu sistēmu.
Trauksmes signāli
Lai arī iesnas ir vienkārša slimība, reizēm tā var pārvērsties kādā nopietnākā kaitē. Īpaša uzmanība jāpievērš:
- Ja bērnam parādās atkārtota temperatūras paaugstināšanās, piemēram, slimības 7.–10. dienā. Tas norāda, ka, iespējams, ir sākusies kāda jauna vīrusa infekcija vai arī iepriekšējās iesnas ir izraisījušas komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisumu. Tādā gadījumā bērns ir ļoti nemierīgs, raud. Nepieciešama konsultācija pie ārsta;
- Ja vienlaikus ar zaļganiem izdalījumiem no deguna ir arī temperatūra vai bērns ir nemierīgs – tad ir jāvēršas pie ārsta;
- Ja zaļganie, biezie izdalījumi no deguna ieilgst vairāk par 10 dienām. Bērniem līdz 4 gadu vecumam vēl nav izteikti izveidojušies deguna blakusdobumi, līdz ar to viņiem ir lielāks risks uz vidusauss iekaisumu. Nekad nevar paredzēt, kad attīstīsies vidusauss iekaisums, tāpēc ieilgušajiem izdalījumiem ir jāseko līdzi un jākonsultējas ar ārstu;
- Ja caurspīdīgas iesnas ieilgst vairāk par divām nedēļām. Tādā gadījumā ir nepieciešams konsultēties ar ārstu. Iespējams, ka tās ir alerģiskas iesnas, bet par to lems speciālists.
Saistīto simptomu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ja ir akūtas iesnas, tad sākumā lieto sviedrēšanās vai temperatūru pazeminošos līdzekļus. Palīdz arī karstas kāju peldes, sinepju plāksteri uz pēdām; degunā pilina asinsvadu sašaurinātājlīdzekļus. Komplikāciju gadījumā lieto antibiotikas.
Akūtā iesnu stāvoklī – sākuma stadijā – svarīgi mazināt tūsku, lai bērnam būtu vieglāk elpot un gulēt. Īpaši svarīgi tas ir uz naktsmieru, tāpēc deguna tīrīšanu un apkopšanu labāk veikt pirms miega. Deguns bērnam jāskalo un jātīra tikai tad, ja tajā ir kaut kas sakrājies. Ja deguns ir brīvs, nekādi kopšanas līdzekļi nav jālieto. Būtiski ir mitrināt deguna gļotādu, piemēram, skalojot degunu ar jūras ūdeni, un pēc tam, ja nepieciešams, atsūcot izdalījumus. Ja tiek lietoti kādi deguna pilieni, tie jālieto pēc deguna iztīrīšanas. Bērni, kas prot degunu izpūst paši, izdalījumus var gan izpūst, gan vilkt uz iekšu. Vīrusi ir dažādi, tāpēc ir sastopami gan tādi iesnu veidi, kad izdalījumi no gļotādas tek uz āru, gan – kad tek uz rīkles pusi.
Ļoti svarīgi ir sekot līdzi gaisa mitrumam telpās. Sauss un karsts gaiss vēl vairāk sausina deguna gļotādu un apgrūtina elpošanu, tāpēc vēlama gan telpu vēdināšana, gan gaisa mitrināšana. Lai gulēšanu padarītu vieglāku, var pacelt bērna gultas galvgali, lai iesnas nesastāv rīkles mugurējā sienā. Pa dienu vajadzētu pēc iespējas vairāk dot siltas tējas, ūdeni, zīdaiņiem vairāk piedāvāt krūti. Tas palīdzēs mitrināt gļotādu un izvadīt vīrusu.
Profilakse
Profilaksē galvenais ir norūdīšanās. Citreiz šķiet, ka iesnas ir nebeidzamais stāsts, un, beidzoties vienai slimošanai, pēc dažām dienām jau sākas nākamā. Tādā gadījumā vajadzētu piedomāt pie bērna imunitātes stiprināšanas. Savukārt, ja ir zināms, ka bērns ir uzņēmīgs pret dažādiem vīrusiem, būtu lietderīgi – ja ir iespēja – pēc slimošanas ļaut mazajam dažas dienas papildus atpūsties un pabūt mājās, baudīt svaigu gaisu, kārtīgi izgulēties un stiprināt organisma aizsargspēju ar dabīgiem līdzekļiem. Tas palīdzēs nostiprināt bērna veselību un uzlabot arī psihoemocionālo stāvokli.