Reimatiskais drudzis

Akūts reimatiskais drudzis raksturojas ar simptomu kopumu, kuri katram pacientam var būt atšķirīgi. ARD attīstās biežāk, ja streptokoku faringītu, tonsilītu vai skarlatīnu neārstē ar antibiotikām.

Faringītu vai tonsilītu var atpazīt ar drudzi, sāpēm kaklā, galvassāpēm, sarkanām aukslējām un mandelēm, ar strutainiem aplikumiem, ar palielinātiem un sāpīgiem kakla limfmezgliem.

Pakāpeniski var pievienoties locītavu sāpes, apsārtums un pietūkums, nereti parādās arī ādas izsitumi vai ādas mezgliņi. Atstāts bez ievērības, šis iekaisums var izraisīt sirds iekaisumu (kardītu) un pat sirds vārstuļu bojājumus. Dažiem slimniekiem slimības gaitā parādās kustību traucējumi (horeja), ko ir izraisījis smadzeņu kodolu iekaisums.

Kaut gan streptokoku infekcija skolas vecuma bērniem ļoti bieži izraisa iekaisumu kaklā, tomēr ne visiem pēc tam attīstīsies reimatiskais drudzis. Iespēja saslimt ar šo slimību ir lielāka, ja ģimenē jau ir līdzīga saslimšana vai citas autoimūnas reimatoloģiskas saslimšanas. Reimatiskais drudzis pats par sevi, atšķirībā no streptokoku faringīta, tonsilīta vai skarlatīnas, nav lipīgs, bet akūtas streptokoku infekcijas gadījumā, streptokoks izplatās no cilvēka uz cilvēku un tāpēc infekcija tiek saistīta ar pārapdzīvotību mājās, skolā vai sporta zālē. Rūpīga roku mazgāšana un izvairīšanās no ciešiem kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir streptokoku infekcija, ir būtiska, lai apturētu slimības izplatīšanos.

Diagnostika

Diagnozi apstiprina ārsts, balstoties uz starptautiski pieņemtiem ARD diagnostiskiem kritērijiem, (Džonsa kritēriji), kur ietilpst klīniskās pazīmes un izmeklējumi. Lai noteiktu diagnozi, ir arī nepieciešams veikt laboratoriskos izmeklējumus, lai apstiprinātu un pierādītu streptokoku infekciju.

Tāpat kā daudzām citām reimatiskajām slimībām, sistēmiska iekaisuma pazīmes ir redzamas gandrīz visiem pacientiem, izņemot horejas gadījumus, jo horeja parasti attīstās vēlīni, kad sistēmiskais iekaisums mazinājies Augsti Antistreptolizīna O jeb ASO vai Dezoksiribonukleāzes B titri analīzēs liecina par iepriekš pārslimotu streptokoku infekciju, kad organisma imūnsistēma atbild ar antivielu produkciju. Bet minētie streptokoku diagnostiskie testi vieni neapstiprina reimatiskā drudža diagnozi, ja iztrūkst citi ARD simptomi un tāpēc bieži ārstēšana ar antibiotikām nav nepieciešama.

Kardīta diagnosticēšana

Jauni sirds trokšņi, kas rodas sirds un sirds vārstuļu iekaisuma rezultātā, ir visbiežāk sastopamā kardīta izpausme. To diagnosticē ārsts, auskultējot (izklausot ar fonendoskopu) pacientu. Diagnozes apstiprināšanai, ir būtiski  veikt elektrokardiogrammu (EKG) un ehokardiogrammu (EHOKG). Nereti ir būtiski arī veikt krūšu rentgenogrammu, lai pārbaudītu sirds palielinājumu.

Minētās sirds izmeklējumu procedūras ir pilnībā nesāpīgas un vienīgais diskomforts ir tas, ka bērnam ir jābūt mierīgam šo pārbaužu laikā.

Ārstēšana

Antibiotiku terapija, kuru uzsāk faringīta akūtā periodā, ir efektīvs veids, kā izvairīties no akūta reimatiskā drudža. Reimatiskā drudža simptomi tiek ārstēti ar nesteroīdiem pretiekaisuma medikamentiem, galvenokārt aspirīnu. Citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) artrīta ārstēšanā tiek ieteikti 6-8 nedēļu laikā vai līdz iekaisuma izzušanai.

Kardīta gadījumos ir nepieciešams gultas režīms, kā arī kortikosteroīdu preparāti (prednizolons), kurus ieteicams lietot 2-3 nedēļas, pakāpeniski samazinot devu pēc tam, kad iekaisums tiek kontrolēts, kā arī izvērtē simptomus un veic asins analīzes. Apmēram pusei no saslimušajiem ar ARD pēc kardīta var sekot pilnīga atlabšana. Kad ARD atkārtojas vai recidivē,  kardīta uzliesmojumā palielinās sirds vārstuļu bojājumu risks. Īpaši smagos sirds bojājumu gadījumos var būt nepieciešama sirds vārstuļa pārstādīšanas operācija.

Horejas ārstēšanai var tikt izrakstīti pretkrampju medikamenti, piemēram, haloperidols, uzraugot un rūpīgi sekojot līdzi, vai neparādās blakusparādības. Visbiežāk sastopamās blakusparādības ir miegainība un trīsas, kuras var viegli kontrolēt, pielāgojot attiecīgu devu.

Akūtie slimības simptomi samazinās laikā no dažām dienām līdz nedēļām. Tomēr atkārtotu uzliesmojumu risks akūtajam reimatiskajam drudzim pastāv, un sirds sarežģījumi var radīt dzīves kvalitātes izmaiņas visas tās garumā. Vairāku gadu garumā ir nepieciešams saņemt  antibakteriālu profilaksi (parasti antibiotikas tiek injicētas muskulī apmēram reizi mēnesī), lai pasargātu pacientu no streptokoku faringīta un ARD jaunas epizodes atkārtošanās.

Ja ir diagnosticēts ARD, tad ilgtermiņa aizsardzība, lietojot antibiotikas nepieciešama ikvienam, lai izvairītos no akūta reimatiskā drudža atkārtošanās.