Uzsējums/iztriepe no rīkles beta hemolītisko streptokoku noteikšanai

Ar uzsējumu no rīkles beta hemolītisko streptokoku noteikšanai nosaka, vai pacienta rīkles iekaisumu (faringītu) izraisa beta hemolītiskie streptokoki. Bīstamākais ir A grupas beta hemolītiskais streptokoks jeb Streptococcus pyogenes – biežākais faringīta bakteriālais cēlonis. Visbiežāk faringītu izsauc vīrusi, un šādā gadījumā tas pāriet dažu dienu laikā bez terapijas. Tomēr ir gadījumi, kad rīkles iekaisumu izraisa streptokoki. Streptokoku faringītu biežāk sastop bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 līdz 15 gadiem. Ir svarīgi to diagnosticēt un pareizi ārstēt ar antibiotiķiem, jo šī infekcija ir ļoti lipīga un tā var radīt komplikācijas. Šī infekcija var viegli izplatīties, ja inficētā persona klepo vai šķauda un citi cilvēki nonāk saskarē ar pilieniem vai gļotām. Ja streptokoka infekciju neatklāj un neārstē, it īpaši bērniem, var attīstīties komplikācijas – reimatisms (tas var radīt bojājumus sirdī) un glomerulonefrīts (tas ietekmē nieres). Tā kā parasti streptokoku infekcija tiek diagnosticēta un ārstēta, šīs komplikācijas sastop reti.

C un G grupu beta hemolītiskie streptokoki reti izraisa rīkles iekaisumu cilvēkiem. Šīs baktērijas nav tik bīstamas, jo nerada tik nopietnas komplikācijas kā A grupas streptokoks.

Ārsts nozīmē streptokoku izmeklējumu, ja pacientam ir rīkles iekaisums. Iztriepi no rīkles paņem, vispirms ar špāteli uz leju piespiežot mēli un pēc tam mutē ieliekot sterilu tamponu ar irbuli un to parīvējot pret rīkles mugurējo sienu un mandelēm. Šādu iztriepi izmanto arī streptokoku antigēna ātrajam testam, ko var izdarīt uz vietas uzņemšanas nodaļā. Vienlaicīgi var paņemt arī otru iztriepi streptokoku uzsējumam, kuru nosūta uz laboratoriju. Ja streptokoku ātrais tests ir negatīvs, un ārstam joprojām ir aizdomas par streptokoku faringītu vai tonsillītu, tad izdara rīkles iztriepes uzsējumu. Uzsējums ir jutīgāks par streptokoku antigēna ātro testu, bet tā gala rezultāts sagaidāms pēc 48-72 stundām.

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama. Paraugu noteikti jāpaņem pirms antibakteriālās terapijas sākuma, jo terapija strauji mazina patogēna daudzumu izmeklējamā materiālā un ietekmē uzsējuma rezultātu.

Lielākajai daļai veselu cilvēku augšējos elpceļos nav beta hemolītisku streptokoku. Tomēr maza populācijas daļa ir to nēsātāji. Ja pacientam ar sūdzībām un atbilstošu  klīnisko ainu rīkles iztriepē atrod Streptococcus pyogenes, šī atradne ir izšķiroša, lai pacientam nozīmētu atbilstošu antibakteriālo terapiju.