Rentgenogrāfija (RTG) ir izmeklēšanas metode, kurā attēlu iegūšanai informāciju saņem ar rentgena staru palīdzību.
Rentgena starus izstaro rentgena iekārtas spuldze, daļa no tiem cilvēka orgānos un kaulos absorbējas, daļa – izspiežas cauri. Attēlu veido tā starojuma daļa, kas ķermenim ir izspiedusies cauri. Rentgena attēlus jeb rentgenogrammas iegūst uz fotoplates un tos analizē ārsts-radiologs. Jo blīvākas ir ķermeņa struktūras, jo gaišākas tās izskatās rentgenogrammā. Audi ar mazāku blīvumu, piemēram, plaušas, kurās ir daudz gaisa, rentgenogrammās izskatās melni vai pelēki.
Izmeklējums nepieciešams diagnostikas nolūkiem šādos gadījumos:
Atkārtota rentgena izmeklējuma nepieciešamību nosaka ārsts.
Situāciju, pie kurām nedrīkst veikt rentgenogrāfiju, praktiski nav. Tomēr ir vairākas ārkārtīgi reti sastopamas patoloģijas, kuru gadījumā cilvēka ķermeņa jutība pret rentgena starojumu ir izteikti paaugstināta, piemēram, Fankoni anēmija, Frīdriha ataksija, ataxia telangiectasia, kā arī Nijmegen breakage sindroms, kuru gadījumā apstarošanas laukumu nepieciešams ierobežot, cik vien iespējams.
Lai mazinātu bērna satraukumu pirms procedūras, vienkāršiem vārdiem paskaidrojiet, kādēļ rentgena izmeklējums nepieciešams. Jūs varat būt bērnam blakus visu procedūras laiku (ja izmeklējuma laikā atradīsieties bērnam blakus, jums būs jāuzvelk rentgena starus aizturošs priekšauts). Mīļākā rotaļlieta noteikti palīdzēs izmeklējuma laikā.
Izmeklējumā izmanto rentgena starojumu, kas organismā spēj izraisīt kaitējumu. Lai samazinātu iespējamo jonizējošā starojuma izraisīto kaitējumu veselībai, starojuma dozu pielāgo bērna vecumam, svaram un izmeklējamās ķermeņa virsmas apjomam. Doza, ko izmeklējuma laikā saņem pacients, ir neliela – līdzvērtīga dabiskā radioaktīvā fona dozai, kādu cilvēks saņem trīs dienu laikā, vai pat zemāka.
Krūšu kurvja rentgenogrammas veikšanai bērnu īpaši sagatavot nav nepieciešams.
Izmeklējuma dienā vēlams bērnu ģērbt tādās drēbēs, ko var ātri novilkt. Jāizvairās no metāla priekšmetiem, piemēram, rāvējslēdzējiem, rotām, izmeklējamajā ķermeņa apvidū.
Izmeklējumu veic ar rentgena iekārtu, kas var būt gan garš galds ar rentgena staru spuldzi virs tā, gan arī vertikāls statīvs, pret kuru vērsta rentgena staru spuldze. Pacientu ieved telpā un novieto uz izmeklējuma galda vai sēdus pie tā. Attēlu uzņemšanas laikā bērnam jāguļ vai jāsēž nekustīgi, jo kustības traucē veikt izmeklējumu, pazemina attēlu kvalitāti, turklāt pacients nevajadzīgi tiek apstarots. Pirms izmeklējuma rentgena staru spuldzi novieto pretī izmeklējamajai ķermeņa daļai. Bērna dzimumorgānu speciāla aizsardzība ar pārklājiem nav nepieciešama, jo tiešais starojums uz šīm ķermeņa vietām nenonāk, savukārt netiešais starojums, izmantojot atbilstošo apstarojuma fokusu un filtrus, uz minētajām zonām samazinās. Pēc tam radiologa asistents uzņem rentgena attēlu. Izmeklējuma ilgums ir tikai dažas sekundes, atsevišķos gadījumos, kad nepieciešams vairāk attēlu, tās var būt arī dažas minūtes.
Bērniem līdz 10–12 gadu vecumam krūšu kurvja rentgenogrammu veic taisnajā projekcijā, tas ir, pacientam stāvot ar muguru pret statīvu. Plaušu rentgena attēlus no sāniem bērniem veic reti, jo patoloģijas diagnostikai parasti pietiek ar taisno projekciju. Rentgena izmeklējumu guļus stāvoklī veic zīdaiņiem un bērniem līdz 1,5–2 gadu vecumam.
Lai iegūtu kvalitatīvu rentgena attēlu un nepakļautu bērnu liekam apstarojumam, viņam izmeklējuma laikā jābūt nekustīgam. Ja bērns ir nemierīgs, viņu pietur pavadonis – visbiežāk kāds no vecākiem. Zīdaiņus pie rentgena iekārtas galda piefiksē ar speciāliem fiksatoriem.
Krūšu kurvja rentgenogrammu izdara bez anestēzijas.
Ja pacientam nav uzlikti kaulu un locītavu imobilizācijas līdzekļi, piemēram, ģipša pārsējs, tad ierobežojumu pēc izmeklējuma veikšanas nav.
Jaunākie pētījumi un starptautiskās vadlīnijas rekomendē turpmāk, veicot rentgena izmeklējumus, nelietot līdz šim ierastos pacientu individuālos aizsarglīdzekļus.
