Miega paralīze

Šajā laikā cilvēks atrodas starp miegu un nomodu, bet nevar pakustēties, jo saglabājas miegam (REM fāzei) raksturīgā ķermeņa paralīze jeb atonija. Šajā miega fāzē cilvēks redz sapņus. Lai sapņa notikumus nerealizētu dzīvē – piemēram, sapņojot, ka cīnās ar pūķi, nesavainotu sevi vai blakusgulētāju – daba paredzējusi, ka ķermenis paliek nekustīgs.

Attēls

Apmēram 8 % cilvēku kaut reizi dzīvē var piedzīvot miega paralīzi. Tā var sākties jebkurā vecumā, bet visbiežāk 7-25 gadu vecumā. Parasti viena epizode ilgst no dažām sekundēm līdz pāris minūtēm. Tā beidzas pati no sevis. Dažkārt miega paralīzes laikā cilvēkam var būt halucinācijas.

• Redzes halucinācijas – šķiet, ka istabā kāds atrodas. Jo vecāks bērns, jo biežāk šīs halucinācijas var būt biedējošas;
• Sajūtu halucinācijas – šķiet, ka kāds spiež krūtis vai sēž virsū, traucējot elpot. Par nosmakšanu nav jāuztraucas, jo miega paralīzes laikā elpošanas muskuļi netiek skarti! Ja šādas sajūtu halucinācijas ir bieži, tad ir svarīgi to saprast, jo sajūta var būt ļoti biedējoša;
• Vestibulārās-motorās (līdzsvara-kustību) halucinācijas – sajūta, ka cilvēks kustas (piemēram, lido) vai arī atrodas ārpus ķermeņa.

Miega paralīze lielākoties ir labdabīgs notikums un neprasa ārstēšanu, tomēr apmēram 10 % cilvēku ir biežas, traucējošas epizodes. Tā rezultātā viņiem var rasties stress, jau domājot par gulētiešanu vien, kas savukārt var pastiprināt miega paralīzes epizodes, kā arī kopumā nelabvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.

Ja miega paralīze notiek bieži, tad svarīgākais ir apzināties, ka paralizēti ir tikai ķermeņa muskuļi, bet ne elpošanas muskuļi, un ka epizode beigsies pati no sevis. Tādā pašā veidā var sev arī iestāstīt, ka redzamie tēli ir vienkārši halucinācijas. Dažiem palīdz koncentrēties uz kādu ķermeņa daļu – piemēram, kājas īkšķi, to mēģinot pakustināt.

Ņemot vērā, ka miega paralīzei ir saistība ar vispārējo miega veselību, vienmēr jāsāk ar labu miega paradumu jeb miega higiēnas ievērošanu. Aprunājieties ar ārstu, lai izpētītu, vai nav kādi iespējamie provocējošie faktori! Ārsts palīdzēs izvērtēt arī citas miega slimības – piemēram, narkolepsiju vai obstruktīvu miega apnoju.

Uzmanību! Miega paralīze var būt viens no narkolepsijas simptomiem, tādēļ, ja ir sūdzības arī par miegainību, tad noteikti jāvēršas pie miega speciālista vai neirologa!

Miega paralīzes iemesls nav skaidrs, bet zinātnieki atklājuši, ka tā nereti ir novērota kopā ar:

• Obstruktīvu miega apnoju;
• Bezmiegu;
• Izmainītu miega-nomoda ritmu (piemēram, strādājot maiņās);
• Dažādām mentālās veselības problēmām, piemēram, trauksmi un panikas lēkmēm;
• Posttraumatiskā stresa sindromu;
• Alkohola vai antidepresantu lietošanas atcelšanu;
• Disociatīviem traucējumi.

Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai šie stāvokļi miega paralīzi izraisa, pastiprina vai vienkārši notiek vienlaikus.

Ārstēšana

Miega paralīze lielākoties ir labdabīgs notikums un neprasa ārstēšanu, tomēr apmēram 10 % cilvēku ir biežas, traucējošas epizodes. Tā rezultātā viņiem var rasties stress, jau domājot par gulētiešanu vien, kas savukārt var pastiprināt miega paralīzes epizodes, kā arī kopumā nelabvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.

Ja miega paralīze notiek bieži, tad svarīgākais ir apzināties, ka paralizēti ir tikai ķermeņa muskuļi, bet ne elpošanas muskuļi, un ka epizode beigsies pati no sevis. Tādā pašā veidā var sev arī iestāstīt, ka redzamie tēli ir vienkārši halucinācijas. Dažiem palīdz koncentrēties uz kādu ķermeņa daļu – piemēram, kājas īkšķi, to mēģinot pakustināt.

Ņemot vērā, ka miega paralīzei ir saistība ar vispārējo miega veselību, vienmēr jāsāk ar labu miega paradumu jeb miega higiēnas ievērošanu. Aprunājieties ar ārstu, lai izpētītu, vai nav kādi iespējamie provocējošie faktori! Ārsts palīdzēs izvērtēt arī citas miega slimības – piemēram, narkolepsiju vai obstruktīvu miega apnoju.