Epilepsijas lēkmes

Tipiska epilepsijas lēkme ir diezgan īsa. Absansi (sastingšana, var būt mirkšķināšana) ilgst 3–20 sekundes, retāk pārsniedz 30 sekundes. Lēkmes ar samaņas zudumu, nostiepšanos un raustīšanos ilgst 2–3 minūtes. Tomēr reizēm ir situācijas, kad lēkme turpinās ilgāk. Ir zināms, ka pēc pirmajām 5 minūtēm sarūk iespēja, ka lēkme pāries pati, bez medikamentiem. Tādēļ 5 minūtes pēc lēkmes sākuma jāievada glabējmedikamenti. Ja nepieciešams, pēc piecām minūtēm var ievadīt vēl vienu devu. (Jāņem vērā, ka ārstējošais ārsts var sniegt arī atšķirīgas, konkrētajam pacientam pielāgotas rekomendācijas par glābējmedikamentu lietošanu.) Šajā brīdī to vēl sauc par ieilgušu lēkmi.

Lai gan nosaukumi un definīcijas laika gaitā un dažādās vadlīnijās mēdz variēt, tomēr, tiklīdz tiek sasniegta 30 minūšu atzīme, lēkmi jau sauc par epileptisku stāvokli. Ja lēkme turpinās vismaz pusstundu, ir lielāka iespēja, ka konkrētā lēkme radīs bojājumu galvas smadzenēs – vieglākos gadījumos pārejošu lokālu tūsku, bet smagākos – arī tai sekojošu rētošanos. Tādēļ, ja nelīdz glābējmedikamenta divas devas, tiek ievadīti nākamie medikamenti vēnā, šajā laikā pacients parasti jau ir nonācis mediķu uzraudzībā.

Ir atsevišķi gadījumi, kad epileptisks stāvoklis ir pati pirmā epilepsijas sindroma izpausme, proti,  garā lēkme attīstās bērnam, kuram iepriekš nekad nav bijušas lēkmes.

Svarīgi atcerēties, ka tikpat nopietni kā pret garu lēkmi jāizturas arī pret lēkmju sēriju, ja bērns starplaikos neatgūstas. Piemēram, ja lēkme ir īsa, bet tai sekojošais apjukuma vai izteiktas miegainības periods vēl nav beidzies, kad jau seko nākamā redzamā lēkme, laika atskaite un darbības jāveic tāpat kā tad, ja tiktu novērota nepārtraukta krampju aktivitāte.