Neepileptiski lēkmjveida notikumi
Lēkme ir pārejošu simptomu kopums, kas pēkšņi sākas un parasti arī pēkšņi beidzas.
Sinkope jeb ģībonis ir īss notikums ar pārejošiem simptomiem, tādējādi var radīt aizdomas par epileptisku lēkmi.
Sinkope jeb ģībonis ir īss notikums ar pārejošiem simptomiem, tādējādi var radīt aizdomas par epileptisku lēkmi, taču tas ir neepileptisks lēkmjveida notikums. Šī samaņas zuduma laikā viss ķermenis vai atsevišķas ķermeņa daļas var noraustīties, kas vēl vairāk vedina domāt par krampju lēkmi.
Vismaz vienu ģīboni līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai novēro 15 % bērnu. Savukārt visas dzīves laikā pat 40 % cilvēku vismaz vienreiz noģībst.
Atšķirībā no epileptiskas lēkmes, ģīboņa iemesls ir īslaicīga skābekļa nepietiekamība galvas smadzenēs. Biežākās pazīmes, kas atšķir sinkopi no epileptiskas lēkmes, ir priekšsajūtas. Epileptiskām lēkmēm parasti nav raksturīga presinkope. Ar šo vārdu saprotam tādas izjūtas kā pēkšņu tumsu acu priekšā, skaņu attālināšanos, sajūtu, ka tūlīt tiks zaudēta samaņa. Ja sinkopes laikā vērojama raustīšanās, tā parasti ir haotiskāka nekā epileptiskas lēkmes laikā. Turklāt epileptiskas lēkmes, kas izpaužas ar samaņas zudumu un visa ķermeņa raustīšanos, parasti ilgst 2–3 minūtes, bet sinkope ir daudz īsāka – dažas sekundes. Pēc atgūšanās no sinkopes cilvēks ļoti ātri saprot, kur atrodas, atpazīst cilvēkus apkārt, atceras, kas notika pirms samaņas zuduma. Turpretī pēc epileptiskas lēkmes ar samaņas zudumu un raustīšanos parasti seko ilgstošs apjukums, var būt grūtības atpazīt, atcerēties, uztvert un atbildēt.
Sinkopei raksturīgi provocējošie faktori, piemēram, ilgstoša stāvēšana, karstums, izlaista ēdienreize (pazemināts cukura līmenis asinīs), strauja piecelšanās pēc ilgstošas atrašanās guļus, kā arī satraukums. Ja vien nav pārliecības, ka ģīboņa iemesls ir kāds no minētajiem, ārsts veiks asinsanalīzes, jo mazasinība arī var izraisīt sinkopi. Var būt nepieciešamība veikt elektrokardiogrammu, lai pārliecinātos par sirdsdarbības ritmiskumu – pārsitieni un citi aritmijas veidi arī var radīt pēkšņu vājumu ar samaņas zudumu. Ja pilnīgi vesels cilvēks atkārtoti noģībst, strauji ceļoties kājās, iemesls var būt krasa asinsspiediena nokrišanās pie ķermeņa stāvokļa maiņas un/vai izteikta sirdsdarbības paātrināšanās šajā brīdī.
Lēkme ir pārejošu simptomu kopums, kas pēkšņi sākas un parasti arī pēkšņi beidzas.