Neepileptiski lēkmjveida notikumi
Lēkme ir pārejošu simptomu kopums, kas pēkšņi sākas un parasti arī pēkšņi beidzas.
Sandifera sindroms ietver dažādas neparastas pozas, ar kurām bērni cenšas mazināt smaga atviļņa radītās nepatīkamās sajūtas – dedzināšanu, ko izraisa kuņģa skābes nokļūšana barības vadā.
Izpaužas ar galvas atmešanu un pagriešanu sānis, izliekšanos tiltiņā, sindroma izpausme ir neepileptisks lēkmjveida notikums. Visbiežāk var novērot pēc ēšanas. Epizodes laikā bērna sejas izteiksme var liecināt par diskomfortu. Bērns turpina reaģēt, darīt ikdienišķas lietas. Sandifera sindroms parasti novērojams bērniem ar smagiem kustību traucējumiem, piemēram, spastisku cerebrālo trieku. Lai gan biežāk Sandifera sindroms saistās ar zīdaiņu vecumu, kad bērns nespēj pastāstīt par savām sajūtām un iemesliem, tomēr šis sindroms aprakstīts pat 14 gadus vecam bērnam.
Terapija ģimenes ārsta, pediatra vai bērnu gastroenterologa vadībā – ar pārtikas iebiezināšanu, ēšanas režīmu, handlinga principiem, kā arī ar kuņģa skābes līmeni mazinošiem medikamentiem. Smagākos gadījumos nepieciešama ķirurģiska atviļņa novēršana.
Lēkme ir pārejošu simptomu kopums, kas pēkšņi sākas un parasti arī pēkšņi beidzas.