Ērces un to pārnēsātās slimības

Pasaulē izplatīti vairāki simti dažādu ērču sugu. Latvijas mežos un krūmājos sastopamas trīs epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas - suņu, taigas ērces un ornamentētās pļavērces. Suņu ērces un ornamentētā pļavērce nu jau sastopamas gandrīz visā Latvijas teritorijā, bet retāk austrumu daļā, kur izplatītas taigas ērces.

Ērcēm vispiemērotākās ir mitras un ēnainas vietas, tāpēc tās bieži sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz - sausos skrajos priežu silos. Tās nereti sastopamas arī ilggadīgi nekoptās un krūmiem aizaugušās pļavās. Piesūkties gatava ērce parasti atrodama tuvu zemei (maksimāli 1 m augstumā). Ērces attīstība no olas līdz pieaugušai ērcei ilgst 2-3 gadus un šajā laikā tā izaug no dažām milimetra desmitdaļām līdz pat 4 mm.

Ērcēm ir trīs dažādas attīstības stadijas - kāpurs, nimfa un pieaugusi ērce. Visās attīstības stadijās ērcēm nepieciešams sūkt asinis. Barošanās parasti ilgst dažas dienas, retāk - nedēļu (ērču tēviņi nevar uzņemt asinis, tāpēc tie var piesūkties tikai uz īsu brīdi). Kāpuriem un nimfām barošanās nepieciešama, lai pārietu nākamajā attīstības stadijā, bet mātītēm - lai radītu olas.

Kad ērce piesūcas, tā caur savu atskabargaino snuķīti ielaiž brūcē siekalas. Tajās ir vielas, kas mazina sāpes un neļauj asinīm sarecēt. Parasti cilvēki ērces piesūkšanos nejūt, tādēļ ērce var nokrist pirms tā pamanīta. Ērču sākuma attīstības stadijās, to niecīgo izmēru dēļ, tās ir grūti saskatīt.

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būt ievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 - +5 °C.

Ērču encefalīts ir viena no  nozīmīgākajām  sabiedrības veselības problēmām gan Latvijā, gan arī citās endēmiskās valstīs, esot par vienu no biežākajiem cēloņiem vīrusa etioloģijas izraisītam meningītam, encefalītam. Neskatoties uz veiksmīgi  Latvijā 2006. gadā uzsākto Valsts vakcinācijas plānu pret ērču encefalītu (ĒE) bērniem endēmiskajās teritorijās, Latvija joprojām ierindojas starp ĒE endēmiskākajām valstīm Eiropā.

Ko darīt, ja piesūkusies ērce?

Piesūkusies ērce jānoņem, cik ātri iespējams un tas jādara ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot ērces ķermeni, brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs un palielinās iespēja saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.

Pirms ērces izvilkšanas jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko pēc iespējas tuvāk ādai satver ērces snuķīti un lēni, ar apļveida kustību izvelk ērci. Ja nav pincetes, ap ērces snuķīti apsien diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Pēc ērces izņemšanas piesūkšanās vietu dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.

Kā izvairīties no ērces piesūkšanās?

Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēni pārvietojas uz augšu. Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas.

Pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai ieraudzītu un laikus notrauktu pa to rāpojošas ērces. Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Jāatceras, ka ērces var atnest mājās arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.