Pandēmijas sekas: arī liekais svars bērniem un pusaudžiem

Liekais svars un aptaukošanās nav tikai estētiska problēma. “Aptaukošanās ir hroniska slimība. Tā ir visaptveroša problēma, kas ietekmē pilnīgi visas organisma sistēmas,” norāda Iveta Dzīvīte-Krišāne, Bērnu slimnīcas endokrinoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. 2. tipa cukura diabēts, problēmas ar sirds-asinsvadu, locītavu, gremošanas sistēmas veselību, žultsakmeņiem, meitenēm – menstruālā cikla traucējumi, dzimumhormonu izmaiņas, ēšanas traucējumi – tās ir vien dažas no veselības problēmām, ar ko saskaras bērni un pieaugušie ar lieko svaru. Ārste no pieredzes secina, ka smagās diagnozes šobrīd tiek noteiktas arvien jaunākiem bērniem:

“Kad sāku mācīt studentus, es varēju teikt, ka 2. tipa cukura diabēts ir “pieaugušo kaite”, bērniem jau tā nav. Pēdējo gadu laikā gan pieaug gadījumu skaits, gan samazinās vecums, kurā diabēts atklāts – jaunākais pacients ar lieko svaru un 2. tipa diabētu manā pieredzē ir vien septiņus gadus vecs.”

Lai arī šobrīd Latvijā nav pētījumu par pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz bērnu svaru, ārsti ir pārliecināti, ka aptaukošanās gadījumu pieaugums daudzos gadījumos pavisam tieši saistīts ar izmaiņām, ko ģimeņu ikdienā ieviesa Covid-19.

Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi bērnu liekā svara pieaugumu?

Baiba Frolova-Ivane, Bērnu slimnīcas klīniskā psiholoģe uzsver psiholoģisko problēmu nozīmi svara pieaugumā; speciāliste atzīst, ka bērnu emocionālā labsajūta ir pasliktinājusies. “Uz konsultācijām nāk pacienti un vecāki, kuri ģimenē vēlas risināt ēšanas vai aptaukošanās jautājumus, bet to pamatā patiesībā ir smags emocionālais fons, kas jārisina,” norāda speciāliste. Endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne savā un kolēģu praksē novērojusi, ka tie bērni, kuri šobrīd nonāk ārsta kabinetā ar lieko svaru, ir vēl vairāk nomākti un ar vēl mazāku vēlmi socializēties nekā pacienti pirms pandēmijas: “Piedāvājot svara korekcijas programmu pie mums Bērnu slimnīcas dienas stacionārā, pusaudžu jautājums parasti ir – vai es tur būšu viens, vai ar kādu kopā? Kad atbildam, ka kopā ar kādu, tad pusaudzis vairs nepiekrīt piedalīties.”

Lizete Puga, Bērnu slimnīcas uztura speciāliste iezīmē vēl citu tendenci – sociālo mediju ietekmi uz pusaudžu uzturu:

“Pēc pandēmijas manu pacientu vidū var vērot, ka pusaudži tiešām mēdz saskatīties sociālo mediju “trendus”, radot tādu trauksmi par ēdienu, ka rodas stress pat kaut ko nogaršot, jo kaut kur kāds ir teicis, ka to nav labi ēst. Vai arī tieši otrādi – pusaudzis ir izmēģinājis un gatavojis visu pēc kārtas, pasūtījis ēdienu no kafejnīcām un tā baudījis dzīvi ierobežojumu laikā.”

Svarīgi faktori, kas ietekmē svara pieaugumu, ir arī stress un vecumam neatbilstošs miega režīms. Covid-19 pandēmija veicinājusi ilgstoša stresa pieaugumu un miega kvalitātes pasliktināšanos, tādēļ vecāku uzdevums ir sekot tam, lai bērns aiziet gulēt savlaicīgi un kvalitatīvi guļ vecumam atbilstošu stundu skaitu.

Ģimene ir komanda

Visas speciālistes uzsver – bērna aptaukošanās nav tikai bērna problēma. Tā ir visas ģimenes problēma no cēloņiem līdz atrisinājumam. Baiba Frolova-Ivane norāda, ka bērni ar lieko svaru ne vien biežāk izjūt vienaudžu spiedienu, bet arī nesaņem pietiekamu atbalstu no vecākiem. “Trūkst motivācijas, bieži vecāki nav līdzās bērnam, bērns ar savām problēmām paliek viens. Pastiprinās depresijas, trauksmes un citi mentālās veselības riski nākotnē, ēšanas traucējumi vēlāk var pārvērsties par citām problēmām – no liekā svara uz anoreksiju, bulīmiju,” riskus iezīmē psiholoģe. Vecāku uzdevums ir ne vien atbalstīt bērnu brīdī, kad problēma jau ir samilzusi, bet arī ikdienā audzināt bērnu pozitīvā vidē, kur bērns var apgūt patstāvību un pašapziņu, zinot, ka viņam uzticas. Vienlaikus vecākiem jādod bērnam pietiekami daudz brīvības, lai veidotos viņa personība:

“Vecāki, kuri pāraprūpē savus bērnus, nav veicinājuši bērna patstāvību. Bērns visu laiku skatās uz vecākiem – ko viņš teiks, vai es pareizi atbildēju. Vecāku uzdevums ir veicināt patstāvību – kolīdz bērns ir patstāvīgs, viņš spēj lemt, būt savas dzīves un ķermeņa noteicējs.” Jo bērna pašvērtējums ir stabilāks, jo mazāk viņš saskarsies ar grūtībām ārējā pasaulē.

Lizete Puga norāda, ka ne visiem vecumposmiem būs derīga viena pieeja – pirmskolas vecuma bērni nereti nesaprot problēmu un nespēj to vizualizēt. “Maziem bērniem pietiek ar dažādiem vizuāliem salīdzinājumiem, piemēram, ka kraukšķīgus dārzeņus var kraukšķināt ar smukiem un veseliem zobiem, bet pusaudžiem vizuālais aspekts var būt tik būtisks, ka pat šķīvis, kas vienkārši izskatīsies estētiski un skaisti, motivēs ēst veselīgāk,” piemērus min speciāliste. Viņa arī uzsver, ka bērni pārtikas produktus vērtē pēc “man garšo” un “man negaršo”. “Protams, šokolāde bērnam garšos labāk nekā vārīts brokolis, taču mēs, pieaugušie, novelkam robežas, stāstām, runājam, cik daudz ko var ēst,” vecāku atbildību iezīmē uztura speciāliste. Lai arī, neskatoties uz vecāku stāstīto un mācīto, pilnvērtīga izpratne par produktu nozīmi veidojas tuvāk pieaugušam vecumam, Iveta Dzīvīte-Krišāne uzsver, ka bērna garšas izjūta veidojas līdz divu gadu vecumam, tādēļ ar veselīgu uzturu bērns jāiepazīstina no pašas mazotnes un vecākiem jārēķinās, ka tas būs smags darbs un prasīs lielu neatlaidību.

Speciālistes ir vienisprātis – arī aizņemtā ikdienā pēc iespējas biežāk visām ģimenēm jāatrod laiks kopīgām, veselīgām maltītēm, kas ne vien rāda bērnam piemēru, ka arī vecāki ēd veselīgi, bet arī rada konkrētu ēdienreižu rutīnu

Mīti par bērnu aptaukošanos

Vecākiem bieži ir grūti atzīt, ka bērnam ir liekais svars. Daudzi turas pie dažādiem mītiem par to, kā liekais svars bērnam radies un ka tā nemaz nav tik liela problēma. Biežākie mīti, kas izskan ārsta kabinetā:

• bērnam šobrīd ir liekais svars, taču tas izlīdzināsies, kad bērns izaugs garumā;
• bērns ir ļoti aktīvs – tad jau viņš var ēst, ko un cik daudz grib;
• ārsts izrakstīs zāles, dzīvesveida maiņa nav nepieciešama, visu atrisinās medikamenti;
• kāds no vecākiem ir ar lieko svaru, tādēļ bērnam liekais svars ir iedzimts.

Daudziem ir ačgārnas gaidas par atlabšanas procesu. “Atnāksim pie ārsta, ārsts izrakstīs tabletītes. Turpināsim tāpat kā līdz šim, bet tabletītes palīdzēs – svars būs labs un viss būs kārtībā,” ģimeņu domu gājienu skaidro endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne, “tā nav un nenotiek, tādu brīnumtabletīšu nav, un nekas nenotiks, ja netiks īstenota dzīvesveida maiņa.” Baiba Frolova-Ivane norāda, ka tāda attieksme var būt vērojama arī psihologa kabinetā – atnāksim, vienreiz parunāsim un tad jau būs labi.

Vēl viens izplatīts mīts ir par to, ka liekais svars iedzimst. Lizete Puga praksē mēdz saskarties ar attieksmi “paskatieties taču uz tēti, tāpēc bērns ir apaļīgs”. “Problēma nav jākultivē! Ja esam konstatējuši, ka ir virssvars, ir jādara kaut kas lietas labā. Mēs nevaram gaidīt, kad bērns izaugs. Es arī bērniem skaidroju, ka tie cipari neatnāca vienā dienā – tie ir 3–4 gadi. Vecāki bieži ir noliegumā, ir grūti pieņemt, ka dzīvesveids ir tas, kas ir jāmaina pirmais. Dzīvesveids ir pamatu pamats – cik daudz mēs ēdam, cik daudz mēs kustamies, cik daudz guļam,” stāsta uztura speciāliste.

Ko darīt?

Bērna attiecības ar ēdienu un savu ķermeni sākas ģimenē. Ja pārējie ģimenes locekļi ievēros veselīgu dzīvesveidu un daudz kustēsies, arī bērns kopā ar ģimeni to iemācīsies. Speciālistes aicina ģimenes vairāk domāt par savu ikdienu, rādot pozitīvu piemēru, kopīgi ieturot veselīgas maltītes, atrodot laiku fiziskām aktivitātēm, rūpējoties par bērna miega kvalitāti, ieklausoties un laikus pamanot emocionālu nomāktību, ja tas vajadzīgs – nekautrēties meklēt speciālistu palīdzību.

Atbalstīt ģimenes veselīga dzīvesveida īstenošanā var ģimenes ārsti. Viņi sniedz pamatinformāciju par veselīgu uzturu un bērna augšanu un attīstību. Tāpat ģimenes ārstiem ikviens bērns reizi gadā jānosver un jāizmēra, lai varētu fiksēt viņa augšanas dinamiku un konsultēt ģimeni gadījumos, kad bērna augums neatbilst normai. Ja ģimenes ārsts to nedara, Bērnu slimnīcas speciālisti aicina vecākus jautāt par to, jo dinamikā iespējams konstatēt nepieciešamību pārskatīt savus ikdienas paradumus vai pat vajadzību doties pie speciālista.

Ja liekais svars tomēr jau kļuvis par problēmu, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts var nosūtīt bērnu pie endokrinologa, kurš izvērtē svara pieauguma iemeslus un rekomendē tālāko rīcību. “Bērnu slimnīcā ir multidisciplināra svara korekcijas programma, kurā strādā endokrinologs, psihologs, uztura speciālists, arī fizioterapeits, rehabilitologs, kas palīdz atlabšanas procesā,” stāsta Iveta Dzīvīte-Krišāne. Līdzīgas programmas pamazām sāk parādīties arī reģionos, taču piedāvājums nav tik visaptverošs, kā vajadzētu.

Baiba Frolova-Ivane aicina ģimenes vairāk domāt par savu ikdienu, kopīgi ieturot maltītes, atrodot laiku fiziskām aktivitātēm, ieklausoties bērnos un pamanot emocionālu nomāktību pirms tā kļuvusi par problēmu, bet, ja tas ir palaists garām – nekautrēties meklēt speciālistu palīdzību.

Speciālistes arī rosina vecākus pievērst vairāk uzmanības tam, kādu piemēru viņi rāda atvasēm. “Mazs bērns veikalā neizvēlas produktus. Mazs bērns skatās, ko izvēlas vecāki. Tas iesēžas bērnā. Mācīsim bērnu no mazotnes ēst pareizi un paši ēdīsim pareizi,” piebilst Iveta Dzīvīte-Krišāne.

Kontekstam: situācija ārvalstīs

ASV no 2018. līdz 2020. gadam veikts pētījums, kurā bija iekļauti 432 302 bērni vecumā no 2 līdz 19 gadiem, fiksējot ĶMI pieauguma tempu pandēmijas laikā. Pētījumā novērots, ka tas, salīdzinot ar pirmspandēmijas periodu, bērniem aptuveni dubultojies. Pētījuma datos fiksēts, ka 2019. gada augustā bērnu ar aptaukošanos īpatsvars bija 19,3 %, bet 2020. gada augustā – jau 22,4 %.

2022. gadā Zviedrijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka pēc Covid-19 pandēmijas Zviedrijas 3–4 gadus jauniem bērniem aptaukošanās biežums pieauga no 2,8 % uz 3,9 %, bet virssvara īpatsvars vēl straujāk – no 9,5 % uz 12,4 %.

2021. gadā publicētā pētījumā par situāciju Slovēnijā, redzami satraucoši dati – 6–14 gadus jauniem zēniem laika posmā no 2019. līdz 2020. gadam aptaukošanās biežums pieauga par 22,7 %, bet tāda paša vecuma meitenēm – par 19,7 %.

Savukārt Apvienotajā Karalistē NHS 2021. gada novembrī publicēja šokējošus datus: 4–5 gadus jaunu bērnu vidū aptaukošanās biežums no 9,9 % 2019.–2020. gada periodā pieaudzis līdz 14,4 % 2020.–2021. gadā, bet 10–11 gadu jaunu bērnu grupā šajā pašā 12 mēnešu laika intervālā aptaukošanās biežums pieaudzis no 21 % līdz 25,5 %. Tas nozīmē, ka Apvienotajā Karalistē katrs ceturtais bērns vecumā no 10 līdz 11 gadiem ir ar aptaukošanos!