Gripa ir sezonāla, akūta, vīrusu ierosināta infekcija, kas mūsu platuma grādos ik gadu izplatās ziemas un pavasara sezonā. Efektīvākā gripas profilakse ir vakcinācija.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzinusi, ka efektīvākā gripas profilakse ir vakcinācija. Vakcinācija pret gripu pasargā cilvēku no saslimšanas ar gripu, tādējādi samazinot tās izplatību sabiedrībā un pasargājot no saslimšanas īpaši uzņēmīgas personas – mazus bērnus, vecākus cilvēkus, grūtnieces, cilvēkus ar hroniskām kaitēm un imūndeficītu. Vakcinācija mazina gripas komplikāciju risku, stacionēšanas skaitu un letalitāti gripas dēļ. Gripas vīrusa mainības dēļ, vakcinācija pret gripu ir jāveic katru gadu. Ik gadu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Globālās gripas uzraudzības un reaģēšanas sistēma izziņo attiecīgajā sezonā cirkulējošos vīrusu celmus, kas jāizmanto gripas vakcīnu ražošanā. Tā mums uz katru nākamo gripas vīrusa izplatības sezonu ir jauna, pielāgota sezonālās gripas vakcīna.
Ar gripu visvairāk slimo tieši bērni – sezonā saslimst katrs trešais. Bērni arī ilgāk nekā pieaugušie izplata gripas vīrusu – līdz pat 10–20 dienām, kā arī mēdz neievērot higiēnas nosacījumus un savstarpējā komunikācijā biežāk saskaras fiziski, tādējādi ātrāk nododot vīrusu cits citam un tuviniekiem.
Gripas profilaksei mūsdienās izmanto galvenokārt četrvalentās jeb četrus gripas vīrusa veidus saturošas vakcīnas. Tās veido aizsardzību pret diviem dominējošiem A gripas vīrusa veidiem un abiem B gripas veidiem (Victoria un Yamagata).
Bērniem, kuri vakcināciju pret gripu saņem pirmo reizi dzīvē un ir 6 mēnešus līdz 8 gadus veci, jāsaņem divas gripas vakcīnas devas ar četru nedēļu intervālu. Nākamo sezonu laikā šie bērni saņem vienu gripas vakcīnas devu.
Vakcīnas pret gripu ir efektīvas un drošas, to kvalitāti un drošību, tāpat kā visām citām vakcīnām, kontrolē Eiropas Komitejas noteikti kritēriji.
Sezonālās gripas vakcīnu veidi bērniem un pieaugušajiem:
Sākot ar 2023. gada oktobri, vakcinācijai pret sezonālo gripu atsevišķām vecuma grupām pieejamas arī valsts apmaksāta dzīvās novājinātās nazālās gripas vakcīnas (live attenuated influenza vaccine) (turpmāk – LAIV). Eiropā ar šo vakcīnu ilgstošākā pieredze un efektivitātes labākie rezultāti tiek demonstrēti Apvienotajā Karalistē. Taču valsts programmās to izmanto arī tādas mums tuvas valstis kā Somija, Vācija u.c. Šo valstu vakcinācijas programmu rezultāti apstiprina, ka dzīvā novājinātā gripas vakcīna noteiktās vecuma grupās nodrošina noturīgāku un plašāku aizsardzību nekā inaktivētās vakcīnas, un tāpēc LAIV ir potenciāls nodrošināt labāku aizsardzību arī pret tiem gripas celmiem, kuros sezonas laikā varētu būt notikusi antigēna pārvirze (antigen drift).
Atbilstoši Latvijas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām par LAIV priekšrocībām bērnu vakcinācijai pret gripu, VM apstiprinājusi, ka 2023.gadā bērniem vecumā no 2 līdz 7 gadu vecumam (ieskaitot), kuri pieder noteiktām veselības riska grupām, šo vakcīnu kompensēs valsts. 2 līdz 18 gadus veci bērni, kuri neietilpst veselības riska grupās, šo vakcīnu ar laiku varēs saņemt par maksu. Nazālā vakcīna netiek lietota bērniem ar vidēju vai augstu imūnsupresiju kā arī netiek rekomendēta bērniem astmas saasinājumu laikā;
visiem pieaugušajiem, taču, jo īpaši pieaugušajiem ar hroniskām saslimšanām un imūnsupresējošiem veselības veselības stāvokļiem, vakcinācija pret gripu ir svarīga un nepieciešama. Senioriem un imūnsupresētiem pacientiem augstāku efektivitāti sniedz augstas devas (high dose) gripas vakcīnas.
Valsts kompensē gripas vakcīnu pilnā apmērā bērniem vecumā līdz 18 gadiem, grūtniecēm un cilvēkiem virs 50 gadu vecuma. Vakcīna ir iekļauta Latvijas vakcinācijas kalendārā.
Sezonālās gripas vakcīnas radītā aizsardzība spēj aizsargāt cilvēku apmēram 20–24 nedēļas, pēc tam tieši cirkulējošo antivielu daudzums būtiski samazinās. Tā kā gripas vīrusu aktivitāte bieži vien ievelkas līdz pat aprīlim un maijam, ir svarīgi, lai līdz sezonas beigām antivielu būtu pietiekami daudz. Pilnībā paļauties uz vakcīnas aizsardzību var 14 līdz 30 dienas pēc tās saņemšanas, tādēļ, ja vakcinācija tiek veikta oktobrī–novembrī, tad decembrī, sagaidot pirmos sezonas gripas vīrusus, būsim aizsargāti. Visbiežāk Ziemeļu puslodē ievērojama gripas izplatība sākas decembrī un beidzas aprīlī, vai pat maijā.
Biežākās reakcijas pēc vakcinācijas pret gripu ir vieglas (lokāla reakcija vakcīnas veikšanas vietā, īslaicīgs drudzis, nespēks, muskuļu sāpes) un ilgst 1-2 dienas.
Mazu bērnu un grūtnieču veselība gripas sezonā ir īpaši saudzējama. Tieši šīs grupas pieder pie augstākas saslimstības un komplikāciju riska grupām. Jo jaunāks bērns, jo bīstamāka viņam ir gripa un citas infekcijas slimības. Mazi bērni ir mazāk aizsargāti, jo dzīves laikā vēl nav sastapušies ar gripas vīrusu, līdz ar to nav izveidojusies dabīgā imunitāte, kas saslimšanas gadījumā var palīdzēt (simptomi var izpausties vieglākā formā). Diemžēl lielākā daļa nevakcinēto saslimušo bērnu (t.sk. pacienti ar letālu iznākumu) pirms saslimšanas bijuši pilnīgi veseli – bez hroniskām saslimšanām.
Gripas vakcinācija grūtniecēm ir īpaši svarīga. Hormonālo izmaiņu, asinsrites slodzes un imūnās sistēmas atbildes dēļ grūtniecības laikā gripai parasti ir smagāka norise, kā arī augstāks komplikāciju (pneimonijas, asiņošanas u.c.) risks.
Kad mātes organismā pēc vakcīnas saņemšanas veidojas antivielas, tās caur placentu saņem arī bērns. Ja sieviete vakcinējusies pirms grūtniecības sākuma, tas ne vienmēr notiks pilnā apmērā, taču, ja sieviete vakcinējas grūtniecības laikā, bērns saņem antivielas pietiekamā apjomā, lai viņš būtu pasargāts pret gripu pat sešus mēnešus pēc piedzimšanas. Vakcinēties pret gripu var jau no pirmā grūtniecības trimestra – tas nerada draudus ne auglim, ne mātei.
Vakcinācija pret gripu grūtniecēm:
Vakcinācija aizsargā cilvēkus pret nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, piemēram, gripu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, meningokoku infekciju, invazīvu pneimokoku infekciju, poliomielītu un citām.
Vakcinācija ir droša metode, kas radīta, lai pasargātu pieaugušos un bērnus, jo īpaši zīdaiņus, no saslimšanas ar dzīvībai un veselībai bīstamām infekcijas slimībām.
Latviski
Angliski
